Piesakies ziņu lapai
Piesakies ziņu lapai
| Smilšu iela 8, Rīga, LV – 1050 |
|
pasts@lzp.gov.lv
+371 672 28 421 |
|
| +371 67 228 421 | Pirmdiena – Piektdiena 8:30 – 17:00 |
Apkalpo CreateIT
© 2023 Visas tiesības aizsargātas
Zināmi rezultāti projektu konkursā “Ilgtspējīga teritorijas attīstība un racionāla zemes resursu izmantošana”
Valsts pētījuma programmas “Ilgtspējīga teritorijas attīstība un racionāla zemes resursu izmantošana” projektu pieteikumu atklātajā konkursā finansējumu ieguva projekts “Ilgtspējīga zemes resursu un ainavu pārvaldība: izaicinājumu novērtējums, metodoloģiskie risinājumi un priekšlikumi (LandLat4Pol)” , kura vadītājs ir Pēteris Lakovskis. Projektu īsteno Agroresursu un ekonomikas institūts sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti, Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu “Silava”, Vidzemes Augstskolu, Rīgas Tehnisko universitāti.
Programmas virsmērķis ir veicināt zināšanās balstītu, ilgtspējīgu un efektīvu zemes resursu izmantošanu, pārvaldību un plānošanu atbilstoši sociālajiem, ekonomiskajiem un klimata pārmaiņu radītajiem izaicinājumiem un pieejamiem cilvēkresursiem un to potenciālu, prasmēm, kompetencēm un dzīves stratēģijām.
Programmas mērķis ir stiprināt saikni starp pētniecību un politikas jomām, kurām ir teritoriāla ietekme:
- radīt jaunas zināšanas, pieejas un metodes ilgtspējīgai un iekļaujošai teritoriju attīstības plānošanai, kas vērstas uz efektīvu zemes un ūdens resursu izmantošanu atbilstoši sociālajiem, ekonomiskajiem, ētiskajiem un klimata pārmaiņu radītajiem izaicinājumiem un iespējām,
- sagatavot zinātnisku pamatojumu, informatīvo bāzi un metodoloģisku pieeju Latvijas ainavu potenciāla novērtēšanai un ilgtspējīgai pārvaldībai, kā arī stiprināt saikni starp pētniecību, publisko pārvaldi un sabiedrību.
Programmas kopējais finansējums ir 405 000 eiro un īstenošanas laiks ir 2020.-2022. gads. Programmu finansē no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts budžeta apakšprogrammas 30.00.00 “Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti” līdzekļiem.
Papildu informāciju par projektu skatīt šeit.
Šeit pieejams programmas “Ilgtspējīga teritorijas attīstība un racionāla zemes resursu izmantošana” izvērtēšanas pārskats.
Zināmi rezultāti projektu konkursā “Ilgtspējīga teritorijas attīstība un racionāla zemes resursu izmantošana”
Valsts pētījuma programmas “Ilgtspējīga teritorijas attīstība un racionāla zemes resursu izmantošana” projektu pieteikumu atklātajā konkursā finansējumu ieguva projekts “Ilgtspējīga zemes resursu un ainavu pārvaldība: izaicinājumu novērtējums, metodoloģiskie risinājumi un priekšlikumi (LandLat4Pol)” , kura vadītājs ir Pēteris Lakovskis. Projektu īsteno Agroresursu un ekonomikas institūts sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti, Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu “Silava”, Vidzemes Augstskolu, Rīgas Tehnisko universitāti.
Programmas virsmērķis ir veicināt zināšanās balstītu, ilgtspējīgu un efektīvu zemes resursu izmantošanu, pārvaldību un plānošanu atbilstoši sociālajiem, ekonomiskajiem un klimata pārmaiņu radītajiem izaicinājumiem un pieejamiem cilvēkresursiem un to potenciālu, prasmēm, kompetencēm un dzīves stratēģijām.
Programmas mērķis ir stiprināt saikni starp pētniecību un politikas jomām, kurām ir teritoriāla ietekme:
- radīt jaunas zināšanas, pieejas un metodes ilgtspējīgai un iekļaujošai teritoriju attīstības plānošanai, kas vērstas uz efektīvu zemes un ūdens resursu izmantošanu atbilstoši sociālajiem, ekonomiskajiem, ētiskajiem un klimata pārmaiņu radītajiem izaicinājumiem un iespējām,
- sagatavot zinātnisku pamatojumu, informatīvo bāzi un metodoloģisku pieeju Latvijas ainavu potenciāla novērtēšanai un ilgtspējīgai pārvaldībai, kā arī stiprināt saikni starp pētniecību, publisko pārvaldi un sabiedrību.
Programmas kopējais finansējums ir 405 000 eiro un īstenošanas laiks ir 2020.-2022. gads. Programmu finansē no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts budžeta apakšprogrammas 30.00.00 “Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti” līdzekļiem.
Papildu informāciju par projektu skatīt šeit.
Šeit pieejams programmas “Ilgtspējīga teritorijas attīstība un racionāla zemes resursu izmantošana” izvērtēšanas pārskats.
Vebinārā varēs uzzināt par Apvārsnis 2020 projektu rezultātu komunikāciju
15. decembrī plkst 14.00. programmas Apvārsnis 2020 Nacionālais kontaktpunkts organizē vebināru par projektu rezultātu komunikāciju. Bezmaksas vebinārā aicināti piedalīties Apvārsnis 2020 projektu īstenotāji, pieteicēji un citi interesenti.
Vebinārā vērtīgu informāciju iegūs programmas Apvārsnis 2020 projektu īstenotāji, kā arī organizāciju pārstāvji, kas plāno iesniegt projektus programmā Apvārsnis Eiropa. Šajā vebinārā varēs uzzināt svarīgākās nianses par komunikācijas plānošanu un īstenošanu Apvārsnis 2020 un nākotnē Apvārsnis Eiropa projektos. Vebināra organizētāji uzskata, ka efektīva projektu rezultātu komunikācija projektu īstenotājiem var pavērt daudz jaunu nākotnes iespēju, kā arī būtiski uzlabot organizācijas un tās speciālistu reputāciju starptautiskā līmenī.
Semināru vadīs WEB satura un komunikācijas uzņēmuma WIT Berry pārstāves Linda Kimeiša un Guna Valtere. WIT Berry speciālistēm ir pieredze Apvārsnis 2020 projektu izstrādē, kā arī iesniegto projektu vērtēšanā. Seminārā uzstāsies arī Izglītības un Zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta nozares eksperts Aleksandrs Mārtiņš Blūms, lai sniegtu ieskatu par ietekmes veidošanas vadlīnijām.
Vebināram var pieteikties jebkurš interesents, taču reģistrācija tiešsaistē ir obligāta. Reģistrācija vebināram ir atvērta līdz 14. decembrim plkst. 12.00. Vebinārs norisināsies Zoom platformā un saiti uz Zoom tikšanos reģistrētie dalībnieki saņems uz norādīto e-pasta adresi.
Darba kārtība: 
Vebināru organizē Valsts izglītības un attīstības aģentūras Nacionālais Kontaktu punkts sadarbībā ar “WIT Berry”. Informatīvi atbalsta Latvijas Zinātnes padome un 1.1.1.2.pasākuma “Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts” projekts “Atbalsts pēcdoktorantūras pētniecības īstenošanai”
Lietotājiem pieejama digitālā datubāze „Zinātnes valoda”
Valoda ir tā, ar kuras palīdzību mēs sazināmies un izsakām savas emocijas. Valodu mēs izmantojam, lai mācītos, diskutētu un argumentētu. Valodā tiek vēstītas arī zinātniskas atziņas, jaunas teorijas un atklājumi. Liepājas Universitātes un Ventspils Augstskolas pētnieki ir izstrādājuši lietotni, kas paredzēta latviešu zinātnes valodas vienotai lietošanai.
Digitālā datubāze „Zinātnes valoda” ir pieejama gan tīmeklī, gan viedtālrunī – www.zinatnesvaloda.lv. Tā noderēs zinātnisko tekstu rakstīšanā un tekstveidē, jo paredzēta plašam lietotāju lokam – no skolēna un studenta līdz doktorantam un zinātniekam.
Datubāzi veido trīs daļas:
- zinātnisko rakstveida tekstu apraksti trijos līmeņos: skola, augstskola un pētniecība;
- glosārijs, kurā skaidroti termini un jēdzieni, kas lietoti zinātnisko tekstu aprakstos;
- standartizētu frāžu paraugi, kas sakārtoti un klasificēti atbilstoši zinātniskā teksta struktūrai (ievadam, pamatdaļai, nobeigumam), kā arī izmantojami teksta vienību sasaistei un atsauču veidošanai.
Digitālās datubāzes izstrādātāji stāsta: „Skolēniem digitālā datubāze palīdzēs labāk saprast, kā rakstīt tādus zinātniskā teksta veidus kā referātu, anotāciju, tēzes, konspektu, argumentēto eseju, kopsavilkumu, arī skolēna zinātniski pētniecisko darbu. Katra teksta veida apraksts ietver tā nosaukuma tulkojumu angļu, krievu un vācu valodā, koncentrētu teksta veida skaidrojumu, kā arī izvērstu tā struktūras raksturojumu. Aprakstu papildina norādes par literatūru, kur iespējams atrast plašāku informāciju par konkrēto tekstu.
Tiem, kas vēlas vairāk iedziļināties zinātnes valodas specifikā, noderīgs būs glosārijs, kurā skaidroti zinātnisko tekstu veidu aprakstos lietotie termini un jēdzieni, piemēram, bibliogrāfiskā atsauce, hipotēze, parafrāze, pētījuma objekts, plaģiāts u. c.
Tāpat datubāzē apkopotās latviešu zinātnes valodā bieži lietotas frāzes, kas būs noderīgas, rakstot plašākus zinātniskos tekstus.”
Datubāzes veidotāji vēl visiem cienīt un mīlēt savu valodu, un mācīties to lietot atbilstoši valodas normām. Lai šī lietotne ir noderīgs palīgs ceļā uz skaidru domu un tās izteikšanu labā latviešu zinātnes valodā!
Šo darbu veic Latvijas Zinātnes padomes fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta „Latviešu zinātnes valoda intralingvālā aspektā” ietvaros, kuru īsteno Ventspils Augstskola un Liepājas Universitāte
Mākslīgā intelekta laboratorijā top unikāls latviešu valodas apguvēju korpuss
Kopš 2018. gada septembra Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijā (LU MII AiLab) tiek veidots Latviešu valodas apguvēju korpuss (LaVA; http://lava.korpuss.lv/). Tā būs jauna bāze latviešu valodas apguves īpatnību izpētei, kvantitatīvai un kvalitatīvai valodas apguvēju pieļauto kļūdu analīzei. Tāpat arī, ņemot vērā apguvēju kļūdas un dzimtās valodas ietekmi, tiks izstrādāti metodiskie materiāli valodas apguvei.
LaVA tiek iekļauti to Latvijas augstākajās mācību iestādes studējošo ārvalstnieku darbi, kas latviešu valodu apgūst kā svešvalodu pirmo vai otro semestri. Teksti ir tapuši mācību procesā, un tie iegūti no Rīgas Stradiņa universitātes, Latvijas Universitātes, Liepājas Universitātes, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas un Latvijas Kultūras akadēmijas. Paredzams, ka korpusu veidos aptuveni 1000 studentu darbi un tā apjoms būs 100 000 vārdlietojumu.
Projekta vadītāja, vadošā pētniece Ilze Auziņa: “Pēdējos 15–20 gados valodas apuvēju korpusi ir kļuvuši ļoti populāri – pētnieki tos izmanto, lai pētītu dzimtās valodas ietekmi svešvalodas apguvē, kā arī valodas apguves procesu kopumā, savukārt pedagogiem tie noder mācību materiālu un rīku izstrādē, kā arī palīdz plānot mācību procesu. Pašlaik valodas apguvēju korpusu jomā dominē angļu valodas apguvēju korpusi, tomēr arvien vairāk tiek veidoti arī citu valodu apguvēju korpusi, piemēram, vācu, portugāļu, krievu valodas apguvēju korpusi. Tagad top arī LaVA, kura dati tiks izmantoti tiešsaistes uzdevumu un pašpārbaudes testu izstrādē.”
Valodas korpuss ir strukturēts tekstu vai atšifrētu runas ierakstu kopums, kas paredzēts lingvistiskai analīzei un valodas tehnoloģiju izstrādei. Tajā tiek iekļauts autentisks valodas materiāls, kas atspoguļo valodas reālo lietojumu. Valodas apguvēju korpusā ir sistemātiski apkopoti valodas apguvēju dati – teksti un/vai atšifrēti audiofaili, kuros parasti ir arī marķētas valodas apguvēju pieļautās kļūdas.
Latviešu valodas apguvēju korpuss tiek veidots Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektā “Latviešu valodas apguvēju korpusa izveide: metodes, rīki un izmantojums”.
LU MII AiLab ir viena no nozīmīgākajām organizācijām Latvijā, kas nodarbojas ar pētījumiem datorlingvistikā un valodu tehnoloģijās jau 28 gadus. Laboratorijā tiek veikti pētījumi dažādās dabiskās valodas automatizētas apstrādes un mašīnmācīšanās jomās, tiek izstrādātas mašīnlasāmas vārdnīcas (populārākā no tām ir http://tezaurs.lv) un mašīnlasāmi runas un tekstu korpusi (http://www.korpuss.lv/).
Informāciju sagatavoja Kristīne Pokratniece, AiLab
Apstiprināta Latvijas Zinātnes padomes iekšējā Kvalitātes rokasgrāmata
Latvijas Zinātnes padome 30.11.2020. apstiprināja iekšējo Kvalitātes rokasgrāmatu un ar to saistītos dokumentus, kas nozīmēja spertu pirmo soli kvalitātes pārvaldības sistēmas izveidē. No 2020. gada decembra tiek sperts nākamais solis — kvalitātes pārvaldības sistēmas ieviešana un pārbaudīšana praksē t.i. vai iepriekš izdomātā un apstiprinātā kārtība palīdz un uzlabo Padomes darbību, vai Padome ir gatavāka risināt iespējamas nestandarta situācijas, problēmas.
Kvalitātes pārvaldības sistēmas ieviešana ir svarīgs solis turpmākā Latvijas Zinātnes padomes attīstībā un Izglītības un Zinātes ministrijas deliģēto funkciju izpildē. Ir jābūt gataviem jauniem izaicinājumiem un jauniem uzdevumiem, tāpēc vajadziga šī iekšējā kārtība. Ieguvēji no kvalitātes pārvaldības sistēmas būs visi, jo sakārtotāki procesi gan atvieglo darbinieku uzdevumu izpildi, gan klienti un citas ieinteresētās puses var paļauties uz skaidru iekšēju procesu norises kārtību. Sadarbība kļūst veiksmīgāka, atvērtāka, nekas neapstājas mainoties darbiniekiem vai atbildīgajām personām. Kvalitātes pārvaldības sistēma dod arī skaidru pamatu iekšējai regulārai paškontrolei, jo ir mērķi, uzdevumi, procesu norises kritēriji, visas vēlmes, vajadzības un uzlabojumi, kas rezultatā tiek periodiski caurskatīti. Ar skaidru iekšēju kontroles sistēmu samazinās cilvēcisku kļūdu skaits kad kaut kas ir aizmirsts vai nav izdarīts, kad atklājas pretrunas dokumentācijā, pienākumos un atbildībās.
Pamatprincipi:
- LZP apzinās, ka ilgtspējīgus panākumus varēs gūt tikai ciešā un produktīvā sadarbībā ar klientiem un citām ieinteresētām pusēm.
- LZP ir svarīgi, lai visi nodarbinātie būtu kompetenti, lojāli un strādātu ar entuziasmu, kas nozīmē arī savstarpēju cieņu un komandas darbu.
- LZP visas darbības ir vienots process, kas nepārtraukti pilnveidojams un attīstāms.
Pieejams 2020. gada fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu konkursa izvērtēšanas pārskats
2020. gada 27. janvārī Latvijas Zinātnes padome (LZP) izsludināja pieteikšanos fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu (FLPP) 2020. gada atklātajam konkursam. Iesniegšanas termiņš bija 23. marts (56 dienas).
Latvijas Zinātnes padome ir sagatavojusi 2020. gada fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu konkursa izvērtēšanas pārskatu, ar kuru var iepazīties šeit.
Konkursā tika iesniegti 397 projektu iesniegumi visās sešās Latvijas zinātnes nozarēs, ieskaitot visos deviņos prioritārajos virzienos, un visās sešās viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) jomās. Projektus kā iesniedzējs vai sadarbības partneris iesniedza 33 zinātniskās institūcijas, kopā pieprasot 117 004 317 EUR to īstenošanai. Tika iesniegti 131 starpnozaru un 80 starpinstitūciju projektu iesniegumi (t.s. četri no tiem ar trīs partneriem). LZP izvērtēja katra projekta iesnieguma atbilstību konkursā noteiktajiem administratīvajiem kritērijiem, kā rezultātā tika noraidīti astoņi projektu iesniegumi. 389 projektu iesniegumiem, ko iesniedza 31 zinātniskā institūcija un kuru izpildei tika pieprasīti 115 273 945 EUR, tika veikta iesniegumu zinātniskā izvērtēšana.
LZP izvērtēja katra projekta iesnieguma atbilstību konkursā noteiktajiem administratīvajiem kritērijiem, kā rezultātā tika noraidīti astoņi projektu iesniegumi. 389 projektu iesniegumiem, ko iesniedza 31 zinātniskā institūcija un kuru izpildei tika pieprasīti 115 273 945 EUR, tika veikta iesniegumu zinātniskā izvērtēšana. Projektu iesniegumu zinātniskā izvērtēšana noritēja līdz 2020. gada 18. jūnijam. Tos izvērtēja neatkarīgi starptautiskie eksperti, atbilstoši katra projekta zinātnes nozarei un tematam.
Konkursa rezultātā tika pieņemts lēmums par 42 projektu finansēšanu (kopā par 12 835 428 EUR), kas tiks īstenoti trīs gadus. Finansēto projektu skaita sadalījums starp zinātņu nozaru grupām, kā arī piešķirtā finansējuma apjoms, norādīts pirmajā attēlā.
Finansējums piešķirts projektiem, kas ir nozīmīgi Latvijas zinātnes un kopējai sabiedrības un ekonomikas attīstībai. Līgumi par projektu finansēšanu un īstenošanu noslēgti, tajos paredzot nepieciešamā finansējuma apjomu, projekta izpildes atskaišu iesniegšanas kārtību, kā arī rezultatīvos rādītājus līdz projekta noslēgumam atbilstoši projekta iesniegumos minētajam. Projektu īstenošanā dota liela brīvība darba plāna sastādīšanai, rezultātu un izmērāmo iznākumu noteikšanai, galvenais nosacījums ir tos izpildīt noteiktajos termiņos.
Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekti ir Izglītības un zinātnes ministrijas finansēta uz zinātnisko izcilību vērsta zinātnes finansēšanas programma, kuras mērķis ir radīt jaunas zināšanas un tehnoloģiskās atziņas visās zinātņu nozaru grupās – dabaszinātnēs, inženierzinātnēs un tehnoloģijās, medicīnas un veselības zinātnēs, lauksaimniecības, meža un veterinārās zinātnēs, sociālajās zinātnēs, humanitārajās un mākslas zinātnēs. Programmas ietvaros finansējumu piešķir projektiem, pamatojoties uz atklāta konkursa rezultātiem atbilstoši Ministru kabineta 2017.gada 12.decembra noteikumiem Nr. 725 Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu izvērtēšanas un finansējuma administrēšanas kārtība. Programmu īsteno Latvijas Zinātnes padome (turpmāk – LZP).
Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas finansējums ir 9,5 miljoni eiro gadā. Projektus var iesniegt zinātniskās institūcijas, kuras ir reģistrētas zinātnisko institūciju reģistrā, veic ar saimniecisko darbību nesaistītas pamatdarbības un atbilst pētniecības organizācijas statusam. Projekta iesnieguma priekšnosacījums ir pētījuma atbilstība vismaz vienam no prioritārajiem zinātnes virzieniem. Papildus šai prasībai projektā izpildē jāiesaista augstskolās studējošie un doktora zinātniskā grāda pretendenti. Projektu atbilstību zinātniskajiem kritērijiem nodrošina neatkarīgi ārvalstu eksperti. Projektus izvērtē atbilstoši Apvārsnis 2020 principiem, piemērojot projekta zinātniskajai kvalitātei īpatsvaru 50% apmērā, projekta rezultātu ietekmei īpatsvaru 30% apmērā un projekta īstenošanas iespējām un nodrošinājumam īpatsvaru 20% apmērā no kopējā vērtējuma. Projektu konkursus paredzēts organizēt katru gadu.
No 2018. gada līdz 2020. gada beigām ir notikuši 5 FLPP projektu konkursi.