Ilga Gedrovica: Jauno pārtikas tehnoloģiju potenciāls un perspektīva – sliekas kā olbaltumvielu izejviela
Dr.sc.ing. Ilga Gedrovica ir vadošā pētniece un docente Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģiju fakultātē (LLU PTF), kas doktora grādu ieguvusi 2012.gadā. Pēcdoktorantūras programmas 1.atlases kārtas ietvaros Ilga īstenoja savu pētniecības pieteikumu turpat – LLU PTF. Viņas pētījuma nosaukums bija “Jauni olbaltumvielu avoti pārtikai Latvijā”, kurā realizēts pētījums par Latvijā audzētu slieku (Lumbricidae) pielietojumu pārtikā. Šī projekta pētījuma zinātniskais mērķis bija jaunu olbaltumvielu ieguves avotu izpēte Latvijā. Projekta ietvaros tika pētīts ar olbaltumvielām bagātu netradicionālu izejvielu pielietojums pārtikā un jaunu pārstrādes tehnoloģiju un pārtikas produktu izstrāde no Latvijā audzētām sliekām (Lumbricidae).
Latvijā audzēto slieku potenciāls pārtikas produktu ieguvē
Straujais progress un nozīmīga civilizācijas attīstība pēdējās desmitgadēs veicina strauju cilvēka skaita palielināšanos un ārkārtēju resursu patēriņu, kas liek meklēt jaunus risinājumus pārtikas nodrošinājumam pieaugošajai populācijai, jo īpaši olbaltumvielām bagātiem produktiem. Olbaltumvielas ir svarīgākā visu dzīvo organismu sastāvdaļa, kas nodrošina daudzas bioloģiskās funkcijas. Olbaltumvielas tiek uzņemtas ar dzīvnieku un augu valsts uzturlīdzekļiem, bet, ja tās nākotnē tiks uzņemtas ar klasiskajiem dzīvnieku valsts olbaltumvielu avotiem, kas iegūti tradicionālajā veidā, olbaltumvielas cilvēku uzturā nodrošināt būs problemātiski. Viens no perspektīviem risinājumiem saistībā ar pārtiku, kam ir pozitīvi ekoloģiskie un ekonomiskie aspekti, ir kukaiņu un kāpuru kā olbaltumvielu avotu iekļaušana cilvēku uzturā.
Sliekas bagātīgi satur olbaltumvielas (14 g 100 g-1), bet tās netiek lietotas pārtikā, un vairāk tiek saistītas ar lauksaimniecību un dzīvnieku (zivju, putnu) barošanu. Veiktajā pētījumā tika izvērtētas Latvijā audzētas sliekas kā potenciālā izejviela jaunu olbaltumvielu saturošu pārtikas produktu ieguvei, tika noskaidrotas piemērotākās slieku sugas, izvērtēta slieku audzēšanas apstākļu ietekme uz slieku kvalitatīvajiem rādītājiem, kas ir nozīmīgi pārtikas ražošanas procesā.
Nozīmīga pētījuma daļa bija saistīta ar tehnoloģijām, kas nepieciešamas slieku pārstrādes procesā. Sliekas tika kaltētas, izmantojot dažādas kaltēšanas metodes, kā arī tika pētīta to ietekme uz iegūtā produkta – slieku pulvera – kvalitatīvajiem rādītājiem. Pēcdoktorantūras pētījumi parādīja, ka kaltētu slieku kvalitatīvie rādītāji ir pielīdzināmi gaļai, jo tās satur visas neaizstājamās aminoskābes, bet kvantitātes ziņā rādītāji kaltētām sliekām ir pat vairākas reizes augstāki – olbaltumvielu saturs atkarībā no slieku sugas un kaltēšanas veida ir 56 – 74 g g-1. Slieku pulverim ir augsts potenciāls pārtikas rūpniecībā, jo tā ārējais izskats līdzinās klasiskiem, plaši lietotiem kviešu miltiem un tam ir augsta uzturvērtība, bet sensorās īpašības neitrālas.
Pētījumu rezultātā tika izstrādāti jauni pārtikas produkti ar slieku olbaltumvielu piedevu, tādējādi paplašinot klāstu ar inovatīviem produktiem, kas gatavoti ar / no olbaltumvielām, kas iegūtas no Latvijā audzētām sliekām, un, lietojot jaunas pārstrādes tehnoloģijas, kā arī ir ar augstu uzturvērtību. Pētījumi tika veikti sadarbībā ar industrijas pārstāvjiem Latvijā un pieredzējušiem sadarbības partneriem citās universitātēs ārvalstīs (Nīderlandē, Taizemē).
Nākotnes pārtikas izejvielu perspektīva
Šis pētījums liek pamatus nākotnes pārtikai, parādot, ka, neskatoties uz valdošajiem uzskatiem un aizspriedumiem, sliekas iespējams lietot pārtikā un izmantot kā olbaltumvielām bagātu izejvielu dažādu pārtikas produktu ražošanā, tādējādi paplašinot pārtikas produktu klāstu ar jauniem olbaltumvielām bagātiem produktiem, mazinot klasisko olbaltumvielu no dzīvnieku valsts lietojumu un veicinot risināt pasaulē samilstošās problēmas saistībā uz globālo sasilšanu un prognozējamo nepietiekamo pārtikas (olbaltumvielas avotu) daudzumu. Ar projekta realizāciju netieši tiek stimulēta ilgtspējīga uztura attīstība, veicināta pārtikas rūpniecības un lauksaimniecības nozares darbības attīstība un paplašināšanās.
Jaunie produkti no sliekām ar augstu pievienoto vērtību sniedz nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā, jo, lai arī Latvijā ir pilnīgs pašnodrošinājums gandrīz ar visa veida tradicionālajiem olbaltumvielu avotiem, jauno produktu ražošana no netradicionāliem olbaltumvielu avotiem paver jaunas iespējas eksporta attīstībai.
Šie projekta rezultāti un atzinumi ir prezentēti dažādās nozares starptautiskajās konferencēs, kongresos, semināros un izstādēs, kā arī publicēti zinātniskajos rakstos un tēzēs.
Projekta realizētās aktivitātes jau iepriekš ir izraisījušas paaugstinātu interesi sabiedrībā, par ko liecina plašā publicitāte dažādos televīzijas kanālos, radio; žurnālos, tiešsaistē, sociālajos tīklos, plašsaziņas līdzekļos u.c. avotos. Jāatzīmē, ka pētījums izskanējis arī starptautiskos ziņu kanālos – ZDF (Vācija), CNN un citos, kas ir nozīmīgi Latvijas zinātnes atpazīstamības vecināšanai. Ilga uzsver: “Kopumā lielā interese par pētījumu ir vērtējama pozitīvi, jo pateicoties tam sabiedrība tiek izglītota aktuālajos jautājumos par pārtikas novitātēm, ilgtspēju, resursu racionālu izlietojumu un potenciālajām alternatīvām.”
Dalība pēcdoktorantūras programmā un tās ieguvumu atbalss profesionālajā izaugsmē
Nozīmīga ir gūtā pieredze un nodibinātie kontakti pētījuma ietvaros veikto mobilitātes braucienu laikā uz Taizemi (Mahidol University International College), Nīderlandi (Wageningen University&Research), Beļģiju (Thomas More University un EU Leuven University) un veiktajos tīklošanās pasākumos, kā arī iespēja pilnveidot savu kompetenci dažādās apmācībās.
Projekta ietvaros par veiktajiem pētījuma rezultātiem iegūts novērtējums:
- “EIT Food” konkursa “Inovāciju balva 2019” (Inovation Prize 2019), fināliste “RIS INNOVATION PRIZES 2019 FINALIST”;
- Gedrovica I. – zinātniece 2020. gada Zinātnes kalendārā #Zinātne Latvijai – researchLatvia; Gedrovica I. – viena no 12 zinātniekiem, kas nes Latvijas vārdu pasaulē un iedvesmo jaunradei. I.Gedrovicas stāsts – viens no 12 stāstiem, kas izgaismo izcilu un inovatīvu pētniecību pārtikas zinātnes nozarē;
- Gedrovica I. – runātāja (speaker) starptautiskajā konferencē “TEDx Riga 2019” (22.11.2019), kas ir pasaulē nozīmīgā sarunu šova “TED” dalībniece, pieejams:
https://2019.tedxriga.com/speakers/ un
https://www.facebook.com/TEDxRiga/photos/a.393181014048517/2805271022839492/?type=3&theater
Pēc projekta realizācijas pēcdoktorante ir pārņēmusi docēšanu LLU PTF studiju kursam “Jaunā pārtika”, kurā tika integrētas gūtās zināšanas un rezultāti no pēcdoktorantūras pētījuma, kā arī tika turpināts darbs pie sabiedrības izglītošanas par alternatīvajiem olbaltumvielu avotiem no kukaiņiem un kāpuriem, uzstājoties konferencēs un dažādos pasākumos kā uzaicinātajam lektoram, atsaucoties uz populārzinātniskām publicitātēm, kā arī konsultējot industrijas pārstāvjus par kukaiņu potenciālo pielietojumu pārtikā.
Ilga stāsta, ka turpmākā profesionālā pētnieciskā darbība saistās ar jaunu produktu izstrādi ar kukaiņu piedevu vai no kukaiņiem un kāpuriem, kā arī turpināt sabiedrības izglītošanu par ilgtspējīgu pārtiku, racionālu resursu izmantošanu, videi draudzīgu pārtikas ražošanu un alternatīviem risinājumiem pārtikā, kā arī konsultēt industrijas pārstāvjus par potenciālu kukaiņu izmantošanu un ieviešanu pārtikas ražošanā un alternatīvu proteīna produktu ražošanas ieviešanu.
Vijīgais ceļš pārtikas tehnoloģiju zinātnes nozarē
Turpinot doktorantūrā aizsākto pētījuma virzienu, pēcdoktorantūras pētniecības pieteikuma īstenošanas laikā tika pētīti bioloģiski aktīvie savienojumi mārrutkos. Piemēram, kā viens no Lolitas pētījuma sasniegtajiem rezultātiem bija pilnībā izstrādāts un iesniegts patenta pieteikums Latvijas Patentu valdē par bioloģiski aktīvajiem savienojumiem. “Tāpat biju mobilitātē Tulūzas Nacionālajā Politehniskajā institūtā (Francijā), kur apguvu iemaņas darbam ar specifiskām iekārtām. Pateicoties pēcdoktorantūras projektam, esmu kāpinājusi arī savu zinātnisko pieredzi un kapacitāti, kā rezultātā šobrīd darbojos kā vies-docents.”
Aprakstot sava pētījuma gaitu, Rasma stāsta, ka ezera māla pielietojuma koncepcijas izstrādei tika apzināti māla resursi Latgales ezeros, izpētītas to īpašības un pamatots ezera māla produktu drošums. Kopā tika apsekoti 11 Latgales ezeri, 9 no tiem tika konstatētas māla nogulas. Tāpat tika noteikts, ka ezera māliem ir augsts pielietojuma potenciāls kosmētikā un medicīnā, ņemot vērā to mineroloģiskā, granulometriskā sastāva adsorbcijas spējas, ķīmiskās, fizikālās un mikrobioloģiskās īpašības. Instrumentālu testu laikā tika noteikts, ka ezera māliem piemīt pozitīva ietekme uz ādas hidratāciju, elastību, tie samazina transepidermālo ūdens zudumu un nemaina ādas pH.
Visa projekta gaitā notika cieša sadarbība ar komersantu SIA “Lat Cosmetics”. Projekta īstenošanas gaitā tika noslēgti sadarbības līgumi ar Jādes augstskolu Vācijā (
Galvenais iedvesmas avots – vecmāmiņa
Viens no pēcdoktorantūras pētījuma rezultātiem: izstrādāts un apstiprināts patents
Kā galvenās pētījuma laikā nostiprinātās iemaņas Ingars apraksta, plaši attīstītās iemaņas pētniecībā un patstāvīgā projektu plānošanā un administrēšanā, kas nu jau tālāk tiek izmantotas individuālu projektu attīstīšanā “BIOR” un Latvijas Universitātē. Pašreiz pēc pēcdoktorantūras pētījuma pabeigšanas Ingars turpina savas profesionālās zinātniskās, pētnieciskās un akadēmiskās darba gaitas gan kā vadošais pētnieks zinātniskajā institūtā “BIOR”, gan kā docents Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātē.
Ingars savu pieredzes stāstu noslēdz ar entuziastiski reālistisku atziņu: “Nākotne pieder tiem, kas ir stipri un nebaidās no šķēršļiem, grūtībām, dažādiem kritumiem, dažādiem darba pienākumiem, bet spēj visu pārvarēt un sekmīgi nest zinātnieka vārdu ar godaprātu un darba apziņu, integrējot uzkrāto pieredzi starpdisciplināros un sabiedrībai nozīmīgos pētniecības virzienos.”
