Dr.sc.ing. Elīna Miķelsone ir pētniece, asociētā profesore Banku augstskolā, inovāciju un ideju vadības lektore un konsultante, biedrības Ideju un inovāciju institūts valdes priekšsēdētāja, SIA “Idea Innovation Institute” vadītāja, kas savu doktora grādu ieguvusi 2020.gadā. Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsta programmas 4.atlases kārtas ietvaros no 2021.gada februāra līdz 2023.gada janvārim Elīna īsteno savu ar saimniecisko darbību saistīto pētniecības pieteikumu “Ideju vadība”. Šī pētījuma zinātniskais mērķis ir izpētīt ideju vadības kompetenču, ideju vadības veidu izmantojumu, lai veicinātu uzņēmējspēju attīstību.

Ar inovācijām un idejām roku rokā visās dzīves jomās

Jaunās pētnieces visas dzīves jomas pirms pēcdoktorantūras pētniecības pieteikuma īstenošanas uzsākšanas, tā īstenošanas ietvaros un starplaikā ir saistītas ap un ar inovācijām un ideju vadību – akadēmiskā, profesionālā un personīgā līmenī, pastāvīgi papildinot savas zināšanas inovāciju jomā dažādās ārvalstu universitātēs, regulāri uzstājoties dažādās starptautiskās zinātniskās konferencēs un publicējot rakstus zinātniskajos izdevumos. Elīna par inovāciju un ideju vadību vada lekcijas dažādām mērķauditorijām gan skolotājiem, gan skolēniem, gan jaunajiem, gan pieredzes bagātiem uzņēmējiem.

Lekcijas un semināri par inovācijām un radošumu notiek gan akadēmiskā, gan arī neformālā vidē. Elīnas izveidoto aktīvo inovāciju apmācību “Ideju fitness” apguvuši dažādi uzņēmi, t.sk. SIA “TET”, SIA “Evolution Gaming”, SIA “Tele2”, SIA “CirkleK Latvijā”. Pētniece turpina darboties arī Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrikā, atbalstot studentus viņu jauno produktu radīšanā. Elīna ne tikai konsultē esošos un topošos uzņēmējus dažādos ar inovāciju saistītos jautājumos, bet arī iesaistās plaša mēroga projektos kā inovāciju un ideju vadības speciālists, t.sk. Horizon 2020, EstLat u.c. uzsaukumos.

Pētījuma rezultāti – dažādi veidi, kā radīt un vadīt idejas

Kā viens no pētījuma rezultātiem tiks prezentēta ideju vadības rokasgrāmata organizācijām, un tā tiks izdota 2022.gada beigās. Šo rokasgrāmatu papildina 2 jaunas ideju vadības metodes un raidieraksts. Šis rezultātu kopums atbalstīs jebkuru organizāciju un/vai iestādi, lai radītu jaunas un uzlabotu jau esošās idejas un norises.

Rokasgrāmatas popularizēšanas ietvaros ir radīta spēle “Ideju cirks”. Šī spēle veidota, izpētot elementus, kas visbiežāk tiek izmantoti ideju ģenerēšanas un attīstību metodēs, apvienojot ar visiem zināmās spēles elementiem.

Spēli “Ideju cirks” var spēlēt gan komandās, gan individuāli, izvēloties esošu vai jaunu produkta ideju, kuru attīstīt, ļaujoties spēles ieteikumiem, kādos virzienos meklēt radošus idejas pagrieziena punktus. “Ideju cirks’’ piemērots gan jau spēcīgām biznesa organizācijām, gan jaunajiem uzņēmējiem, gan tiem, kuri vēlas attīstīt savu radošo domāšanu, piemēram, lai attīstītu kādu novecojušu produktu – jaunā un aizraujošā produktā. Spēle ir pieejam ikvienam bez maksas šeit.

Savukārt raidieraksta “IdejuFit” (sekot tā jaunākajām sērijām iespējams Instagram @idejufit_podcast) īstenošanas ietvaros uz sarunu pievienojas dažādi jaunie uzņēmēji, kuri stāsta par to, kā viņu uzņēmumos tiek vadītas un radītas idejas, bet raidieraksta noslēgumā viesis piedalās nelielā ideju fitnesa nodarbībā, izmēģinot kādu jaunu vai labi pazīstamu ideju vadības metodi.

Tāpat līdz šim pēcdoktorante ir piedalījusies 17 starptautiskajās zinātniskajās konferencēs, publicējusi 14 zinātniskos rakstus un nodaļas tematiskās grāmatās, kā arī papildinājusi savas zināšanas dažādos pētniecības prasmju attīstošos kursos un semināros. Elīna ne tikai iegūst jaunas zināšanas un prasmes, bet ir dalījusies un turpina to darīt arī ar citiem, tas noticis jau 32 pasākumos, uzsākot padziļinātu sadarbību ar 4 uzņēmumiem.

Vēlam Elīnai veiksmīgi turpināt un sekmīgi noslēgt pēcdoktorantūras pētījuma īstenošanu un ar tikpat lielu aizrautību turpināt attīstīt ideju un inovāciju vadības konceptu Latvijā un ārpus tās!

Foto no E.Miķelsones personīgā arhīva

Dr. sc. ing. Lolita Tomsone pašreiz ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes (turpmāk LLU PTF) Pārtikas tehnoloģijas katedras vadošā pētniece un viesdocente, savu inženierzinātņu doktora grādu pārtikas zinātnē iegūstot 2015.gadā. Pēcdoktorantūras programmas 1.atlases kārtas ietvaros Lolita īstenoja savu pētniecības pieteikumu turpat – LLU PTF. Viņas pētījuma nosaukums bija „Mārrutku bioloģiski aktīvo savienojumu izmaiņas tehnoloģiskos procesos un cilvēka gremošanas trakta in vitro modelī” ar mērķi izpētīt mārrutku bioloģiski aktīvo savienojumu izmaiņas tehnoloģisko procesu ietekmē un biopieejamību cilvēka gremošanas trakta in vitro modelī.

Vijīgais ceļš pārtikas tehnoloģiju zinātnes nozarē

Lolitas ceļš pārtikas tehnoloģiju zinātnes nozarē aizsākās, iegūstot inženierzinātņu bakalaura grādu pārtikas tehnoloģijas specialitātē, absolvējot LLU PTF. Tālāk studijas tika turpinātas maģistratūrā, taču citā specializācijā LLU, pēc studijām LLU Ekonomikas fakultātē tika iegūts ekonomikas maģistra grāds uzņēmējdarbībā un vadībā. Pēc maģistra grāda iegūšanas Lolita profesionāli darbojās gan ražošanā tieši iegūtajā profesijā, gan arī administratīvajā darbā valsts pārvaldē. Tomēr apstākļi ieviesa zināmas korekcijas darba izvēlē, kā rezultātā ceļš atveda atpakaļ uz LLU. Šajā laikā tad arī tika uzsāktas studijas doktorantūrā Pārtikas zinātnes programmā.

Aprakstot savu doktorantūras ceļu, Lolita piemin: “Tas man bija ļoti interesants laiks, jo piedalījos daudzās starptautiskās konferencēs gan Latvijā, gan ārvalstīs. Iepazinos ar daudziem interesantiem cilvēkiem, kuri ar savu entuziasmu aizrāva arī mani. Tāpat arī, līdzdarbojoties starptautiskā projektā, bija iespējams stažēties Francijā un apgūt daudzas interesantas lietas.”

Promocijas darba pētījuma turpinājums pēcdoktorantūrā

Turpinot doktorantūrā aizsākto pētījuma virzienu, pēcdoktorantūras pētniecības pieteikuma īstenošanas laikā tika pētīti bioloģiski aktīvie savienojumi mārrutkos. Piemēram, kā viens no Lolitas pētījuma sasniegtajiem rezultātiem bija pilnībā izstrādāts un iesniegts patenta pieteikums Latvijas Patentu valdē par bioloģiski aktīvajiem savienojumiem. “Tāpat biju mobilitātē Tulūzas Nacionālajā Politehniskajā institūtā (Francijā), kur apguvu iemaņas darbam ar specifiskām iekārtām. Pateicoties pēcdoktorantūras projektam, esmu kāpinājusi arī savu zinātnisko pieredzi un kapacitāti, kā rezultātā šobrīd darbojos kā vies-docents.”

Pētījuma ietvaros, pateicoties pēcdoktorantūras atbalsta programmas finansējumam, sadarbībā ar kolēģiem ir uzrakstīti un publicēti vairāki zinātniskie raksti starptautiski citējamos žurnālos ar augstu citējamību. Tas ir ļāvis Lolitai augt kā zinātniecei starptautiskā līmenī, jo šie raksti tiek aktīvi citēti, tādā veidā vairojot arī zinātnisko pašpārliecību.

Galvenais ir nebaidīties!

Lolita sirsnīgi atzīst, ka pieredze, kas iegūta, darbojoties pēcdoktorantūras atbalsta programmas ietvaros, ir ļoti vērtīga un neatsverama, iesakot doktora grādu ieguvušam jaunajam zinātniekam izmantot šo iespēju, ja ir tāda vēlēšanās. Lūkojoties nākotnē, Lolita atzīst: “Turpmāk nebaidīšos no daudzajiem zinātniskajiem izaicinājumiem. Noteikti startēšu citos programmu uzsaukumos un turpināšu pētījumus savā izvēlētajā virzienā, jo pilnīgi visu atklāt un izpētīt praktiski nav iespējams, un arī laboratoriju aprīkojums kļūst arvien modernāks ar aizvien plašāku darbību iespējām. Galvenais ir nebaidīties no jaunajām iespējām!”

Dr.chem. Ingars Reinholds īstenoja savu pēcdoktorantūras pētījumu Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā “BIOR” Pēcdoktorantūras atbalsta programmas 1.atlases kārtas ietvaros. Ingara pētnieciskā pieteikuma nosaukums bija “Masspektrometrijas metožu izstrāde un pielietojums regulēto un mazizpētīto mikotoksīnu satura novērtējumam Latvijas lauksaimniecības un pārtikas produktos prioritārās bioekonomikas nozares attīstības atbalstīšanai un attīstīšanai”, kura ietvaros tika sekmēta jaunu analītisko metožu izstrāde un pielietošana, lai analizētu neregulētus un ES regulētus mikotoksīnus (aut. mikotoksīni ir pelējuma sēņu vielmaiņas galaprodukti, kas var būt toksiski gan cilvēkam, gan dzīvniekiem) lauksaimniecības produktos. Pētījuma ietvaros tika analizētas sekojošas pārtikas grupas: (garšaugi, zāļu un tējas koka lapu tējās, graudaugi un pākšaugi un pelējuma sieri, kas audzēti Latvijā, vai izplatīti Latvijas patērētājiem, tādejādi projekts paredzēja sniegt atbalstu Latvijas ražotājiem, sekmējot produktu kvalitātes novērtējumu un arī novērtēt drošumu patērētājiem.

Galvenais iedvesmas avots – vecmāmiņa

Kā galveno iedvesmas avotu izvēlētajam zinātnes ceļam Ingars min savu vecmāmiņu Dr.Biol. Dagniju Dzeguzi, kura bija pētniece A.Kirhenšteina Mikrobioloģijas institūtā. Pēc maģistra studijām fizikālajā ķīmijā, radiācijas ķīmijas virzienā, Ingars doktora zinātnisko grādu ieguva 2014. g., turpinot studijas polimēru un to kompozītu izpētē. Vienlaikus profesora V. Kaļķa vadībā viņš ieguva pieredzi projektu rakstīšanā, palīdzot vadīt un plānot aktivitātes, pētniecības darbā, kas pēc profesora pāragrās nāves deva iespējas aktīvi darboties projektu rakstīšanā, atskaišu gatavošanā un zinātnisko publikāciju izstrādē, zināšanas un pieredzi attīstot vienā no Latvijas prestižajiem zinātniskajiem institūtiem “BIOR”. Kopš 2014. g. vasaras, kad beidzās  projektu iespējas Latvijas universitātē, Ingaram iespēju attīstīties un paplašināt savu pieredzi deva institūta Ķīmijas nodaļas vadītājs, Dr.ķīm. Vadims Bartkevičs.

Ingars atzīst, ka tieši asoc. prof. Bartkeviča pieredze, uzticības garants un analītiķa prāts, attīstot mūsdienīgi aktuālus projektus un dodot iespēju iesaistīties to rakstīšanā, publikāciju izstrādē ļāva tālāk būtiski attīstīt karjeru kā vadošajam pētniekam 7. ietvara programmas, ERAF, Norvēģijas Grantu projektos, kā arī deva iespēju būtiski audzēt Hirša indeksu, par ko lieca tā kāpums kopš 2014. līdz 2021. g. Vienlaikus institūta “BIOR” vadības atbalsts ļāva jaunajam zinātniekam saglabāt turpmākas karjeras attīstības iespējas, vadot kursus lielmolekulāro savienojumu jomā ķīmijas studentiem un profesionālās maģistra un bakalaura programmās, attīstot personīgo izaugsmi un stabilizējot pieredzi un zināšanas. Šīs profesionālās attīstības un izaugsmes iespējas ļāva pierādīt, ka mērķtiecīgs darbs atmaksājas, proti, iegūtās zināšanas un doktora pieredzi Ingars varēja apvienot starpdisciplināros pētījumos institūtā “BIOR”, ļaujot vienlaikus saglabāt sadarbību valsts pētījumu programmās ar Rīgas Tehniskās universitātes kolēģiem un integrējot zināšanas BIOR un Latvijas Universitātes projektos. Tas deva iespēju arī iegūt 2017. gadā atzinību par vienu no Latvijas sasniegumiem zinātnē par pētījumiem Dr. V. Bartkeviča vadītajā Norvēģijas Grantu projektā. Atceroties ceļu līdz pēcdoktorantūrai, Ingars piemetina, ka drīz pēc tam sekoja iespēja izstrādāt patstāvīgu darbu kopā ar “BIOR” kolēģiem pēcdoktorantūrā, attīstot institūtā mikotoksīnu tēmu.

Viens no pēcdoktorantūras pētījuma rezultātiem: izstrādāts un apstiprināts patents

Atskatoties uz pieredzēto īstenotā pēcdoktorantūras projekta ietvaros, kā dažas no galvenajām atziņām Ingars min to, ka Latvijas pētniecības līmenis ir ļoti augsts un atbilstošs Eiropas līmenim, savukārt izstrādātais pētījums institūtā “BIOR” deva būtisku ieguldījumu savstarpējo kontaktu dibināšanā, piedaloties pētniekam starptautiski nozīmīgākajās mikotoksīnu tēmas konferencēs un semināros laika posmā no 2017. -2020. ar jauniem ziņojumiem (kopā vairāk nekā 5 konferences), nopublicējot vismaz piecus augsti citētus rakstus mikotoksīnu tēmā un vienlīdz arī attīstot paralēlus pētniecības virzienus, kā arī izstrādājot, iesniedzot un nopublicējot vienu patentu “Mikotoksīnu noteikšanas paņēmiens raudzētā graudu vai ogu alkoholiskā vai bezalkoholiskā dzērienā”. Lai gan uzstādītos pētījuma mērķus izdevās sasniegt, taču Covid-19 pandēmija neļāva attīstīties vēl vairāk.

Kā galvenās pētījuma laikā nostiprinātās iemaņas Ingars apraksta, plaši attīstītās iemaņas pētniecībā un patstāvīgā projektu plānošanā un administrēšanā, kas nu jau tālāk tiek izmantotas individuālu projektu attīstīšanā “BIOR” un Latvijas Universitātē. Pašreiz pēc pēcdoktorantūras pētījuma pabeigšanas Ingars turpina savas profesionālās zinātniskās, pētnieciskās un akadēmiskās darba gaitas gan kā vadošais pētnieks zinātniskajā institūtā “BIOR”, gan kā docents Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātē.

Tāpat Ingars uzsver, ka pēcdoktorantūras atbalsta programmas 1.atlases kārtas sākotnējās prasības pētījuma īstenošanai negatīvi ietekmēja akadēmisko kursu pasniegšanas pieredzes turpmāku attīstību, taču nu jau pēc tā noslēgšanas tiek darīts viss, lai atjaunotu un vēl vairāk nostiprinātu akadēmisko karjeru, kamēr ar “BIOR” vadības zinātnisko iedvesmu tiek attīstīts tālāk iesāktais pētniecības virziens mikotoksīnu jomā. Vienlaikus tiek nostiprināti arī citi pētniecības virzieni par radiācijas drošību, plastmasu, mikroplastmasu piesārņojuma kontroli, sekmējot doktorantūras un pēcdoktorantūras laikā izveidotās pieredzes tālāku pielietojumu, audzējot  pieredzi, ekspertīzi un starpdisciplināro virzienu attīstības iemaņas.

Ingars savu pieredzes stāstu noslēdz ar entuziastiski reālistisku atziņu: “Nākotne pieder tiem, kas ir stipri un nebaidās no šķēršļiem, grūtībām, dažādiem kritumiem, dažādiem darba pienākumiem, bet spēj visu pārvarēt un sekmīgi nest zinātnieka vārdu ar godaprātu un darba apziņu, integrējot uzkrāto pieredzi starpdisciplināros un sabiedrībai nozīmīgos pētniecības virzienos.”