Latvijas Zinātnes padome (padome) informē, ka Nacionālās zinātniskās darbības informācijas sistēmas padomes projektu modulī ir tehniskas problēmas ar elektroniskā pasta vēstuļu izsūtīšanu.

Tādēļ gadījumos, kad projekta kontaktpersona nosūta projekta iesniegumu saskaņošanai projekta vadītājam vai projekta vadītājs nosūta projekta iesniegumu saskaņošanai zinātniskās institūcijas paraksttiesīgajai personai, parādās sistēmas kļūda. Vienlaikus attiecīgajam saskaņošanas pieprasījumam jābūt pieejamam projekta vadītājam vai zinātniskās institūcijas paraksttiesīgajai personai padomes projektu modulī.

Ja tomēr pieprasījums padomes projektu modulī projekta vadītājam vai zinātniskās institūcijas paraksttiesīgajai personai nav redzams, lūdzam rakstīt uz flpp@lzp.gov.lv.

LZP atgādina, ka projektu iesniegumu iesniegšanas termiņš ir 2021. gada 6. septembris, projekta iesniegums ir jāaizpilda un jāiesniedz NZDIS. Vairāk informācijas par konkursu pieejama šeit, vienlaikus iesakām iepazīties ar:

– Konkursa nolikums, projekta iesnieguma veidlapas un cita dokumentācija pieejama šeit.

– Ieraksts no projektu iesniedzēju semināra pieejams šeit.

– Biežāk uzdotie jautājumi (BUJ) melnraksts šeit.

– LZP prezentācija (tai skaitā par informācijas sistēmas izmantošanu) šeit.

Ja ir jautājumi par projektu iesniegumu aizpildīšanu, aicinām rakstīt uz elektroniskā pasta adresi: flpp@lzp.gov.lv.

LZP pateicas zinātniekiem un zinātniskajām institūcijām par interesi piedalīties fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu 2021. gada atklātajā konkursā un vēl veiksmīgu projektu iesniegšanu!

Alzheimera slimība ir progresējoša un neatgriezeniska nervu sistēmas saslimšana. Pēdējās desmitgadēs gan Eiropā, gan pasaulē strauji pieaug to cilvēku skaits, kuri cieš no Alzheimera slimības izraisītiem simptomiem. Ir zināms, ka veselības aprūpes izmaksas Alzheimera slimības pacientiem gada laikā sastāda ap 170 biljonu ASV dolāru, tādejādi radot ievērojamu finansiālo slogu veselības aprūpes sistēmām un kopējai pasaules ekonomikai.

Latvijas Universitāte  (Dr. MD., PhD Jens Pahnke, Dr.med Baiba Jansone un doktora grāda kandidāte, pētniece Jolanta Upīte) sadarbībā ar Latvijas Organiskās sintēzes institūtu (Dr. Henrik Biverstål, prof. Kristaps Jaudzems, zinātniskā asistente Kristīne Kitoka) pētniekiem 2018. gadā uzsāka sadarbības projektu, kura ietvaros tika pētīti īsu sekvenču peptīdu savienojumi, lai samazinātu patoloģiski konfigurēto proteīnu (beta-amiloīda) progresīvo izgulsnēšanos tendenci smadzeņu audos, kas ir viena no Alzheimera slimības raksturojošajām iezīmēm.  Iepriekš veiktie pētījumi norādīja, ka izmantojot miniosmotiskos sūkņus, lai veiktu ilgstošu nepārtrauktu intracerebrālo savienojumu ievadi tiek zaudēta neliela, bet nozīmīga analizējamā audu daļa. Lai varētu minimizēt zaudēto audu daudzumu un veikt pilnvērtīgu kvantitatīvo analīzi, tika optimizētas un izveidotas divas metodes. Šī projekta ietvaros tika attīstīts jauns analītiskais rīks, kas tika balstīts uz sākotnēji optimizētās miniosmotisko sūkņu ievades metodes (https://doi.org/10.1016/j.jneumeth.2017.07.026). Jaunā attīstītā metode nodrošina precīzu intracerebrālo savienojumu analīzi nosakot dažādus kvantitatīvos rādītājus, kuri raksturo beta-amiloīdu proteīnu izkliedi un daudzumu smadzeņu audos. Kvantitatīvais rīks, tika izveidots izmantojot AxioVsion^® un Microsoft Excel^® programmas un ietver vairākas būtiskas daļas, kuras iekļaujot, lietotājs nodrošina ātru un kvalitatīvu datu ieguvi, lai tālāk veiktu precīzu statistisko analīzi. Viena no šīs metodes priekšrocībām, izmantojot mūsu izveidoto Microsoft Excel® darbgrāmatu ir beta-amiloīdu plāgu kvantitatīvo radītāju noteikšana vadoties no diviem atskaites punktiem,  kas tālāk nosaka  šo proteīnu izkliedi dažādās distancēs, kas sniedz iespēju vēl precīzāk vizualizēt pētāmo un intracerebrāli ievadīto savienojumu potenciālo terapeitisko efektivitāti dažādos smadzeņu reģionos. Metode ne tikai sniedz iespēju noteikt beta- amiloīdu proteīnu kvantitatīvos radītājus, bet arī ir iespējams to pielāgot, lai noteiktu jebkuru citu interesējošo patoloģisko marķieri. Šī projekta ietvaros ir izdevies nodrošināt inovatīvu analītisko rīku, kurš sniedz iespēju pilnvērtīgāk noteikt pētāmo savienojumu nozīmi pirms klīniskajos pētījumos un to potenciālu Alzheimera slimības ārstēšanā. Izveidotā metode šobrīd ir iesniegta publicēšanai starptautiski zinātniskā žurnālā – Journal of Alzcheimers Disease (https://www.j-alz.com/).

Projekta laikā iegūtie rezultāti ir prezentēti vairākās starptautiskās un vietējās konferencēs (The 14th International Conference on Alzheimer’s and Parkinson’s Diseases and Related Neurological Disorders, FEBS3+ conference of Latvian, Lithuanian and Estonian Biochemical Biochemical Societies, The 77th International Scientific Conference of the University of Latvia, u.c.). Plašāku ieskatu par projekta pētījumiem sniedz septiņi starptautiski publicētie raksti (https://doi.org/10.1038/s41598-019-57143-x;https://doi.org/10.1038/s42003-020-0757-z; https://doi.org/10.1124/mol.119.115824;https://doi.org/10.1016/j.phymed.2018.11.033; https://doi.org/10.1177/0271678X19854541;https://doi.org/10.1111/jcmm.13980;https://doi.org/10.1177/0271678X18806640).

Lai par zinātnes progresu AD pētniecībā informētu zinātniekus, studentus un sabiedrību kopumā, projekta ietvaros tika organizētas divas starptautiskās zinātniskās konferences: Transport Dementia 4 un Baltic Winter School 2 (http://pahnkelab.eu/transportdementia-meetings/ ). Konferences pulcēja plašu dalībnieku skaitu (studentus un zinātniekus) no dažādām valstu pētnieciskajām institūcijām (ASV, Somija, Francija, Itālija, Spānija, Portugāle, Taivāna, Slovēnija, u.c.). Abu rīkoto konferenču laikā norisinājās vērtīgas diskusijas, kas sniedzas iespēju arī turpmāk nodrošināt jaunas sadarbības un raisīt idejas turpmākajiem zinātniskajiem pētnieciskajiem projektiem.