Latvijas Zinātnes padome izsludina atklātu konkursu uz Administratīvās vadības departamenta juriskonsulta
ierēdņa amata vietu (uz nenoteiktu laiku)
Amata mērķis:
Nodrošināt kvalitatīvu juridisku atbalstu un juridisko jautājumu risināšanu Latvijas Zinātnes padomes (turpmāk – LZP) līmenī.
Galvenie amata pienākumi:
– Izstrādāt LZP juridisko un kontroles jautājumu risināšanas politiku un procedūras.
– Piedalīties LZP darbības plānošanas dokumentu izstrādāšanā, tostarp nodrošināt normatīvo aktu projektu un attīstības plānošanas dokumentu juridisko analīzi.
– Nodrošināt administratīvā procesa īstenošanas uzraudzību LZP, izskatot iesniegumus par LZP nodarbināto izdoto administratīvo aktu vai faktiskās rīcības apstrīdēšanu.
– Veikt privāttiesisko un publisko tiesību līgumu, normatīvo aktu un lēmumu projektu tiesiskuma iepriekšēju papildpārbaudi.
– Sniegt atzinumus LZP nodarbinātajiem par LZP lēmumu projektu un administratīvo aktu projektu izstrādi.
– Izstrādāt privāttiesisko un publisko līgumu, pārvaldes lēmumu, iekšējo lēmumu projektus.
– Eiropas Savienības normatīvo aktu piemērošanā, nodrošināt normu, faktu, rīcību un dokumentu juridisko analīzi.
– Juridiski noformēt LZP lēmumus un administratīvos aktus.
– Sniegt atzinumus un sagatavot viedokļus par citu valsts pārvaldes iestāžu izstrādātajiem politikas plānošanas dokumentu, tiesību aktu, informatīvo ziņojumu un pārvaldes lēmumu projektiem LZP kompetences jomās.
– Piedalīties LZP publisko iepirkumu komisijas sēdēs, izvērtēt iepirkumu procedūru dokumentācijas atbilstību normatīvajiem aktiem.
– Uzraudzīt publisko iepirkumu procedūru īstenošanu LZP.
– Pārstāvēt LZP intereses valsts, pašvaldības un tiesībsargājošajās institūcijās.
– Piedalīties LZP darbības sfērā ietilpstošo sarežģītu jautājumu un problēmu risināšanā.
– Sniegt atbalstu iekšējo normatīvo aktu projektu sagatavošanā.
– Sagatavot zinātnisko pētījumu programmu un pētniecības projektu dokumentāciju un līgumu projektus.
– Nodrošināt LZP zinātnisko pētījumu programmu īstenošanas un uzraudzības komisiju sekretariāta funkcijas.
– Iepazīties ar jaunumiem normatīvajā regulējumā u.c. informāciju, kas skar LZP darbību, veikt tās analīzi un informēt par tām LZP nodarbinātos.
– Konsultēt juridiskās un fiziskās personas savā kompetencē esošajos jautājumos.
Prasības pretendentiem/-ēm:
– Atbilstība Valsts civildienesta likuma 7.panta prasībām.
– Augstākā akadēmiskā izglītība tiesību zinātnēs vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība tiesību zinātnēs.
– Pieredze darbā valsts pārvaldē (tai skaitā pašvaldībā, augstākās izglītības iestādē, zinātniskajā institūcijā vai kādā citā atvasinātā publiskā personā) ilgāka par 1 gadu (lūdzam pieteikuma dokumentos noradīt darba pieredzi, kas to apliecina).
– Pieredze juridiskajā darbā ilgāka par 1 gadu (lūdzam pieteikuma dokumentos noradīt darba pieredzi, kas to apliecina).
– Pieredze iekšējo normatīvo aktu izstrādē (lūdzam pieteikuma dokumentos noradīt darba pieredzi, kas to apliecina).
– Pieredze publisko un privāttiesisko līgumu sastādīšanā un publisko iepirkumu dokumentācijas noformēšanā (lūdzam pieteikuma dokumentos noradīt darba pieredzi, kas to apliecina).
– Padziļinātas zināšanas administratīvo tiesību un administratīvā procesa tiesību jomā.
– Zināšanas par Latvijas tiesu sistēmu.
– Zināšanas par tiesību aktu projektu izstrādi.
– Zināšanas augstākās izglītības un zinātnisko institūciju pārvaldības un finansēšanas jomā.
– Zināšanas par publisko iepirkumu regulējošo normatīvo aktu un kompetento institūciju izstrādāto vadlīniju publisko iepirkumu regulējuma piemērošanu.
– Zināšanas par valsts pārvaldes darbības principiem.
– Labas angļu valodas zināšanas.
– Komunikācijas un argumentācijas prasmes.
– Spēja patstāvīgi plānot un organizēt savu darbu, prasme noteikt prioritātes.
Piedāvājam:
- iespēju veikt atbildīgu, dinamisku un interesantu darbu profesionālā kolektīvā valsts pārvaldē,
- mēnešalga no 940 euro līdz 1287 euro, ņemot vērā pretendenta kvalifikācijas un kompetenču novērtējumu,
- sociālās garantijas un veselības apdrošināšanu, stājoties amatā,
- darba vietu Rīgā, Smilšu ielā 8 (Vecrīgā).
Iesniedzamie dokumenti:
- motivēta pieteikuma vēstule dalībai konkursā, kurā lūdzam:
- iekļaut informāciju, kas apliecina sludinājumā norādītās profesionālās darba pieredzes esamību, norādot periodu, kad minētā pieredze iegūta (ja pieteikuma vēstulē nav aprakstīta amatam izvirzītā darba pieredze, konkursa komisija uzskata, ka amata pretendentam nav šādas pieredzes);
- iekļaut apliecinājumu atbilstībai Valsts civildienesta likuma 7.pantā noteiktajām prasībām.
- pretendenta dzīves gaitas un darba pieredzes apraksts (Curriculum Vitae);
- pretendenta augstāko izglītību apliecinošu dokumentu kopijas (pretendentiem, kuri izglītību ir ieguvuši ārvalstīs, jāpievieno dokuments par izglītības akadēmisko atzīšanu Latvijā).
Pretendentiem/-ēm pieteikties līdz 1. jūlijam, iesniedzamos dokumentus nosūtot uz e-pasta adresi: konkursi@izm.gov.lv ar norādi „LZP AVD juriskonsults”.
Informējam, ka amata konkurss noritēs 2 kārtās šādi:
1.kārtā notiks pretendentu iesniegto dokumentu atbilstības un pieteikuma vēstulē sniegtās informācijas saturiskā izvērtēšana;
2.kārtā iekļuvušie pretendenti tiks aicināti uz darba interviju, kuras laikā tiks izvērtēta pretendenta profesionālā sagatavotība juriskonsulta amata aprakstā noteiktajām prasībām.
Lūdzam ievērot, ka par konkursa rezultātiem informēsim tikai uz interviju uzaicinātos pretendentus.
Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2016/679 par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46 EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 13.pantu, Latvijas Zinātnes padome informē, ka:
1) jūsu pieteikuma dokumentos norādītie personas dati tiks apstrādāti, lai nodrošinātu šīs atlases konkursa norisi;
2) iepriekš minētās jūsu personas datu apstrādes pārzinis ir Latvijas Zinātnes padome (nodokļu maksātāja reģistrācijas Nr.90000048222), kontaktinformācija: Smilšu iela 8, Rīga, LV-1050.
Tālrunis uzziņām 67047949.
2023. gadā notiks kongress „Zinātne Latvijai”
/in News /by Laura DūšaTurpinot iesāktās tradīcijas, 2023. gada 28. – 29.jūnijā jau piekto reizi Rīgā notiks Pasaules latviešu zinātnieku kongress „Zinātne Latvijai”. Kongress būs tikšanās vieta tiem, kuriem sirds deg par Latviju un Latvijas zinātni.
Kongress ir viens no Latvijas vērienīgākajiem zinātnes notikumiem, jo pulcēs Latvijas zinātnes ekosistēmas dalībniekus no visas pasaules. Kongresā piedalīsies Latvijas un diasporas zinātnieki, jaunie zinātnieki, studenti, starptautiskie un vietējie sadarbības partneri, valdības, valsts pārvaldes un ārvalstu pārstāvniecību pārstāvji.
„Uz kongresu ir jāraugās kā uz investīciju, ideju un kontaktu apmaiņas platformu un pamatu atklājumiem, kuriem ir potenciāls pārtapt sabiedrībai noderīgos produktos un pakalpojumos. Kongresā uzzināsim par globāliem izaicinājumiem un kā Latvijas zinātne iesaistās to risināšanā” kongresa „Zinātne Latvijai” svinīgajā konsultatīvās padomes sēdē uzsvēra izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre Līga Lejiņa.
Iepriekšējais kongress 2018. gadā pulcēja 750 dalībniekus no 24 valstīm un nodrošināja zinātnieku savstarpējo tīklošanos, zinātnieku komunikāciju ar stratēģiskiem sadarbības partneriem (privātā un valsts sektora pārstāvjiem), kā arī aktualizēja zinātnes lomu mūsdienu sabiedrībā.
Zinātnieki aktīvi iesaistās procesos, kas veido Latviju stiprāku, un tās iedzīvotājus drošākus un laimīgākus. Zinātnes izcilība ir pamats zināšanu sabiedrībai, kas ceļ stipru valsti un nobriedušu demokrātiju. Plaši sadarbības tīkli un ciešās saites ar zinātniekiem visā pasaulē paplašina apvārsni un rada iespējas valsts attīstībai un izaugsmei. Kongresa „Zinātne Latvijai” dalībnieki divu dienu garumā diskusijās aktualizēs jautājumus par zinātnes lomu globālo izaicinājumu risināšanā un zināšanu vērtību sabiedrības, kultūras un ekonomikas attīstībā.
Kongresu organizē Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Valsts prezidenta kanceleju, Ārlietu ministriju, Latvijas zinātnes universitātēm (LU, LLU, RTU un RSU), Latvijas Rektoru padomi, Latvijas Zinātnes padomi, Latvijas Zinātņu akadēmiju, Latvijas Jauno zinātnieku apvienību, Latviešu ārstu un zobārstu apvienību, Pasaules brīvo latviešu apvienību, Eiropas latviešu apvienību, Amerikas latviešu apvienību, Biedrību “Ekonomiskā sadarbība un investīcijas Latvijai” (kustība #esiLV) un Latvijas Darba devēju konfederāciju.
Kongress tiek organizēts projekta Nr. 1.1.1.5/17/I/002 “Integrētie nacionālā līmeņa pasākumi Latvijas pētniecības un attīstības interešu pārstāvības stiprināšanai Eiropas pētniecības telpā” ietvaros.
Dalība „Zinātne Latvijai” kongresā reģistrētiem dalībniekiem ir bez maksas. Piesakoties jaunumu saņemšanai šeit, varēs uzzināt par kongresa saturu, runātājiem un reģistrācijas izsludināšanu jau 2022. gadā!
Sekot aktualitātēm un iepazīties ar tā programmu un dalībniekiem iespējams kongresa mājaslapā un sociālajos medijos:
Izglītības un zinātnes ministrijas
Komunikācijas nodaļa
prese@izm.gov.lv
tālr. 67047704, 67047834, 67047893
Aicinām darbā vecāko ekspertu inženierzinātnēs un tehnoloģijās
/in News /by Laura DūšaLatvijas Zinātnes padome aicina darbā vecāko ekspertu (inženierzinātnēs un tehnoloģijās) Zinātniskās ekspertīzes nodaļā.
Par Tevi:
Tev ir zināšanas par Latvijas zinātnē notiekošiem procesiem;
Tev ir izpratne par projektu vadības norisi;
Tev ir labas zināšanas angļu valodā;
Tev ir maģistra grāds, vēlams doktora grāds inženierzinātnēs un tehnoloģijās.
Tavi pienākumi:
Veikt ārvalstu ekspertu atlasi projektu pieteikumu zinātniskajai izvērtēšanai;
Apzināt un analizēt riskus projektu īstenošanas laikā;
Izstrādāt priekšlikumus saistībā ar ekspertīzes procesa uzlabošanu.
No Tevis sagaidām:
Teicamas komunikācijas un sadarbības prasmes, precizitāti un atbildības sajūtu;
Spēju efektīvi plānot un organizēt savu darbu, iekļauties noteiktos termiņos dinamiskā darba vidē;
Izcilas analītiskās prasmes.
Mēs piedāvājam:
Iespēju piedalīties zinātnes starptautiskos procesos;
Atbildīgu, interesantu un izaicinājumiem pilnu darbu;
Atbilstošu atalgojumu (līdz 1382 eiro) un sociālās garantijas.
Pieteikumus ar CV sūtīt uz pasts@lzp.gov.lv līdz 2022.gada 12.jūlijam.
Tiešsaistes seminārs projektu pieteicējiem
/in Eiopas partnerības jaunumi /by Anete Rutka2022.gada 12.jūlijā plkst. 11.00 (CET) notiks tiešsaistes seminārs projektu pieteicējiem. Seminārā informēs par noteikumiem projektu iesniegšanā, kā darbojas projektu iesniegšanas platforma, kā arī varēs saņemt atbildes uz jautājumiem.
Reģistrēšanās: https://register.gotowebinar.com/register/1193172849876058382
Xecs 2.konkursa atklāšanas pasākums
/in EUREKA, News /by Laura Dūša2022.gada 29.septembrī plkst. 10.00 CET tiks atklāts EUREKA Xecs klastera 2.konkurss ar īpašu atklāšanas pasākumu.
Pasākuma laikā būs iespējams uzzināt, kas ir Xecs un tā mērķi, kādi ir projektu iesniegšanas nosacījumi, kā ir iespējams saņemt finansējumu un saņemt atbildes uz sev interesējošiem jautājumiem.
Pasākuma programma:
Sīkāka informācija šeit.
Reģistrācija pieejama šeit, pasākums notiks tiešsaistē un dalība ir bez maksas.
Pēcdoktorantūras programmas (PostDoc)
/in PostDoc jaunumi /by Anete RutkaSekmīgi noslēgta pēcdoktorantūras programmas 1.atlases kārtas īstenošana
Kopš 2020.gada vidus noris pēcdoktorantūras programmas 1.atlases kārtas pētniecības pieteikumu gala ziņojumu zinātniskās vērtēšanas procesi un tiek aktīvi apkopoti šīs atlases kārtas ietvaros sasniegtie rezultāti. Pētniecības pieteikumu gala atskaišu iesniegšanas datumi atšķiras, ņemot vērā pētniecības pieteikumu dažādos uzsākšanas datumus, kā arī iespējamos pētniecības pieteikuma pārtraukšanas iemeslus.
1.kārtas ietvaros kopā tika īstenoti 132 pieteikumi. No tiem 121 ir saņēmuši savu vērtējumu, 1 – pašreiz tiek vērtēts. Vēl 7 pieteikumi vēl tiek īstenoti un to noslēguma atskaišu iesniegšanas termiņi paredzēti 2022. un 2023.gadā, savukārt 3 pieteikumu īstenošana tika izbeigta dažādu apstākļu dēļ.
Starp noslēgtajiem pētniecības pieteikumiem 22 pēcdoktoranti par saviem veiktajiem pētījumiem ir saņēmuši izcilu novērtējumu – 100%, savukārt lielākā daļa jeb 75 pieteikumu noslēguma atskaišu vērtējumi bija robežās starp 81% līdz 99%. 12 pieteikumi saņēma vērtējumu 71% līdz 80% robežās, savukārt deviņi – 61 līdz 70%. 60 un zemāk % atzīmi saņēma trīs pētniecības pieteikumi pēcdoktorantūras programmas 1.atlases kārtas ietvaros.
Pētniecības pieteikuma īstenošanas ietvaros pēcdoktoranti ir izstrādājuši 82 jaunus produktus vai tehnoloģijas. Lielāko daļu no tiem ārvalstu eksperti ir novērtējuši par atbilstošiem jauna produkta vai tehnoloģijas definīcijai un atzinuši par nākotnē komercializējamiem.
Pētniecības pieteikumu īstenošanas laikā pēcdoktoranti ne tikai aktīvi izstrādāja dažādus jaunus pētniecības konceptus, produktus un tehnoloģijas, bet arī tos aprakstīja zinātniskajos rakstos. Kopā 1.atlases kārtas ietvaros tika izstrādāti un nopublicēti 574 zinātniskie raksti.
Visvairāk zinātnisko rakstu ir nopublicēti “Viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas” RIS3 jomā, proti, 160 raksti, savukārt vismazāk rakstu ir publicēti “Viedā enerģētika” RIS3 jomā – 35. Taču publicēto rakstu vidējais aritmētiskais uz vienu īstenojamo pētniecības pieteikumu 1.atlases kārtas ietvaros ir 4.54 raksti. Visvairāk rakstu uz vienu pieteikumu ir publicēti “Zināšanu-ietilpīga bioekonomika” RIS3 jomas ietvaros – 5.64 raksti uz vienu pieteikumu, tam seko “Sociālās un humanitārās zinātnes” – 5.2 raksti, “Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas” – 4.9 raksti, “Viedā enerģētika ”- 4.38 raksti, “Viedie materiāli” – 4 raksti, savukārt vismazākais publicēto rakstu vidējais aritmētiskais uz vienu pieteikumu 3.03 bija “Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, biofarmācija un biotehnoloģijas” RIS3 jomā.
Starp 160 “Viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas” jomas ietvaros nopublicētiem rakstiem 75% ir indeksēti Scopus un 61% – Web of Science (turpmāk – WoS) datu bāzēs, “Viedā enerģētika” jomā – 83 % rakstu indeksēti Scopus un 51% – WoS, “Zināšanu-ietilpīga bioekonomika” jomā – 61 % rakstu indeksēti Scopus un 52 % – WoS, “Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas” jomas 68% rakstu indeksēti Scopus un 44% – WoS, “Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, biofarmācija un biotehnoloģijas” jomas rakstu 75% indeksēti Scopus un 72 % – WoS. Viszemākā rakstu indeksēšanas procentuālā attiecība starp publicētajiem rakstiem ir “Sociālās un humanitārās zinātnes” jomā – tikai 21% rakstu indeksēti – Scopus un 22% – WoS, kas skaidrojams ar šo zinātņu jomu specifiku un tradīcijām.
Kā viens no pēcdoktoranta kompetences izaugsmes un attīstības rādītājiem ir viņa Hirša indeksa izmaiņas. Hirša indekss (saukts: h-indekss, Hirša faktors) ir bibliometrijas instruments, kas parāda autora produktivitāti, kvalitāti, balstoties uz darba citējamību. Pašreiz apkopotie dati norāda, ka absolūtam vairākumam 1.kārtas pēcdoktorantu Hirša indekss ir pieaudzis, tikai dažiem starp 4 RIS3 jomām indekss ir palicis nemainīgs vai arī dati nav bijuši atrodami. Divās RIS3 jomās – “Viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas” un “Zināšanu-ietilpīga bioekonomika” – h-indekss ir pieaudzis visiem pēcdoktorantiem.
Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka pēcdoktorantūras pētniecības programmas kopīgais mērķis – attīstīt jauno zinātnieku prasmes un palielināt zinātnisko kapacitāti, kā arī pētniecības kompetenču pilnveidošanu – 1.kārtas pēcdoktorantiem ir sasniegts.
Aicinām darbā juriskonsultu
/in News /by Laura DūšaLatvijas Zinātnes padome izsludina atklātu konkursu uz Administratīvās vadības departamenta juriskonsulta
ierēdņa amata vietu (uz nenoteiktu laiku)
Amata mērķis:
Nodrošināt kvalitatīvu juridisku atbalstu un juridisko jautājumu risināšanu Latvijas Zinātnes padomes (turpmāk – LZP) līmenī.
Galvenie amata pienākumi:
– Izstrādāt LZP juridisko un kontroles jautājumu risināšanas politiku un procedūras.
– Piedalīties LZP darbības plānošanas dokumentu izstrādāšanā, tostarp nodrošināt normatīvo aktu projektu un attīstības plānošanas dokumentu juridisko analīzi.
– Nodrošināt administratīvā procesa īstenošanas uzraudzību LZP, izskatot iesniegumus par LZP nodarbināto izdoto administratīvo aktu vai faktiskās rīcības apstrīdēšanu.
– Veikt privāttiesisko un publisko tiesību līgumu, normatīvo aktu un lēmumu projektu tiesiskuma iepriekšēju papildpārbaudi.
– Sniegt atzinumus LZP nodarbinātajiem par LZP lēmumu projektu un administratīvo aktu projektu izstrādi.
– Izstrādāt privāttiesisko un publisko līgumu, pārvaldes lēmumu, iekšējo lēmumu projektus.
– Eiropas Savienības normatīvo aktu piemērošanā, nodrošināt normu, faktu, rīcību un dokumentu juridisko analīzi.
– Juridiski noformēt LZP lēmumus un administratīvos aktus.
– Sniegt atzinumus un sagatavot viedokļus par citu valsts pārvaldes iestāžu izstrādātajiem politikas plānošanas dokumentu, tiesību aktu, informatīvo ziņojumu un pārvaldes lēmumu projektiem LZP kompetences jomās.
– Piedalīties LZP publisko iepirkumu komisijas sēdēs, izvērtēt iepirkumu procedūru dokumentācijas atbilstību normatīvajiem aktiem.
– Uzraudzīt publisko iepirkumu procedūru īstenošanu LZP.
– Pārstāvēt LZP intereses valsts, pašvaldības un tiesībsargājošajās institūcijās.
– Piedalīties LZP darbības sfērā ietilpstošo sarežģītu jautājumu un problēmu risināšanā.
– Sniegt atbalstu iekšējo normatīvo aktu projektu sagatavošanā.
– Sagatavot zinātnisko pētījumu programmu un pētniecības projektu dokumentāciju un līgumu projektus.
– Nodrošināt LZP zinātnisko pētījumu programmu īstenošanas un uzraudzības komisiju sekretariāta funkcijas.
– Iepazīties ar jaunumiem normatīvajā regulējumā u.c. informāciju, kas skar LZP darbību, veikt tās analīzi un informēt par tām LZP nodarbinātos.
– Konsultēt juridiskās un fiziskās personas savā kompetencē esošajos jautājumos.
Prasības pretendentiem/-ēm:
– Atbilstība Valsts civildienesta likuma 7.panta prasībām.
– Augstākā akadēmiskā izglītība tiesību zinātnēs vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība tiesību zinātnēs.
– Pieredze darbā valsts pārvaldē (tai skaitā pašvaldībā, augstākās izglītības iestādē, zinātniskajā institūcijā vai kādā citā atvasinātā publiskā personā) ilgāka par 1 gadu (lūdzam pieteikuma dokumentos noradīt darba pieredzi, kas to apliecina).
– Pieredze juridiskajā darbā ilgāka par 1 gadu (lūdzam pieteikuma dokumentos noradīt darba pieredzi, kas to apliecina).
– Pieredze iekšējo normatīvo aktu izstrādē (lūdzam pieteikuma dokumentos noradīt darba pieredzi, kas to apliecina).
– Pieredze publisko un privāttiesisko līgumu sastādīšanā un publisko iepirkumu dokumentācijas noformēšanā (lūdzam pieteikuma dokumentos noradīt darba pieredzi, kas to apliecina).
– Padziļinātas zināšanas administratīvo tiesību un administratīvā procesa tiesību jomā.
– Zināšanas par Latvijas tiesu sistēmu.
– Zināšanas par tiesību aktu projektu izstrādi.
– Zināšanas augstākās izglītības un zinātnisko institūciju pārvaldības un finansēšanas jomā.
– Zināšanas par publisko iepirkumu regulējošo normatīvo aktu un kompetento institūciju izstrādāto vadlīniju publisko iepirkumu regulējuma piemērošanu.
– Zināšanas par valsts pārvaldes darbības principiem.
– Labas angļu valodas zināšanas.
– Komunikācijas un argumentācijas prasmes.
– Spēja patstāvīgi plānot un organizēt savu darbu, prasme noteikt prioritātes.
Piedāvājam:
Iesniedzamie dokumenti:
Pretendentiem/-ēm pieteikties līdz 1. jūlijam, iesniedzamos dokumentus nosūtot uz e-pasta adresi: konkursi@izm.gov.lv ar norādi „LZP AVD juriskonsults”.
Informējam, ka amata konkurss noritēs 2 kārtās šādi:
1.kārtā notiks pretendentu iesniegto dokumentu atbilstības un pieteikuma vēstulē sniegtās informācijas saturiskā izvērtēšana;
2.kārtā iekļuvušie pretendenti tiks aicināti uz darba interviju, kuras laikā tiks izvērtēta pretendenta profesionālā sagatavotība juriskonsulta amata aprakstā noteiktajām prasībām.
Lūdzam ievērot, ka par konkursa rezultātiem informēsim tikai uz interviju uzaicinātos pretendentus.
Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2016/679 par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46 EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 13.pantu, Latvijas Zinātnes padome informē, ka:
1) jūsu pieteikuma dokumentos norādītie personas dati tiks apstrādāti, lai nodrošinātu šīs atlases konkursa norisi;
2) iepriekš minētās jūsu personas datu apstrādes pārzinis ir Latvijas Zinātnes padome (nodokļu maksātāja reģistrācijas Nr.90000048222), kontaktinformācija: Smilšu iela 8, Rīga, LV-1050.
Tālrunis uzziņām 67047949.
Ilga Gedrovica: Jauno pārtikas tehnoloģiju potenciāls un perspektīva – sliekas kā olbaltumvielu izejviela
/in Pieredzes stāsti /by Laura DūšaDr.sc.ing. Ilga Gedrovica ir vadošā pētniece un docente Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģiju fakultātē (LLU PTF), kas doktora grādu ieguvusi 2012.gadā. Pēcdoktorantūras programmas 1.atlases kārtas ietvaros Ilga īstenoja savu pētniecības pieteikumu turpat – LLU PTF. Viņas pētījuma nosaukums bija “Jauni olbaltumvielu avoti pārtikai Latvijā”, kurā realizēts pētījums par Latvijā audzētu slieku (Lumbricidae) pielietojumu pārtikā. Šī projekta pētījuma zinātniskais mērķis bija jaunu olbaltumvielu ieguves avotu izpēte Latvijā. Projekta ietvaros tika pētīts ar olbaltumvielām bagātu netradicionālu izejvielu pielietojums pārtikā un jaunu pārstrādes tehnoloģiju un pārtikas produktu izstrāde no Latvijā audzētām sliekām (Lumbricidae).
Latvijā audzēto slieku potenciāls pārtikas produktu ieguvē
Straujais progress un nozīmīga civilizācijas attīstība pēdējās desmitgadēs veicina strauju cilvēka skaita palielināšanos un ārkārtēju resursu patēriņu, kas liek meklēt jaunus risinājumus pārtikas nodrošinājumam pieaugošajai populācijai, jo īpaši olbaltumvielām bagātiem produktiem. Olbaltumvielas ir svarīgākā visu dzīvo organismu sastāvdaļa, kas nodrošina daudzas bioloģiskās funkcijas. Olbaltumvielas tiek uzņemtas ar dzīvnieku un augu valsts uzturlīdzekļiem, bet, ja tās nākotnē tiks uzņemtas ar klasiskajiem dzīvnieku valsts olbaltumvielu avotiem, kas iegūti tradicionālajā veidā, olbaltumvielas cilvēku uzturā nodrošināt būs problemātiski. Viens no perspektīviem risinājumiem saistībā ar pārtiku, kam ir pozitīvi ekoloģiskie un ekonomiskie aspekti, ir kukaiņu un kāpuru kā olbaltumvielu avotu iekļaušana cilvēku uzturā.
Sliekas bagātīgi satur olbaltumvielas (14 g 100 g-1), bet tās netiek lietotas pārtikā, un vairāk tiek saistītas ar lauksaimniecību un dzīvnieku (zivju, putnu) barošanu. Veiktajā pētījumā tika izvērtētas Latvijā audzētas sliekas kā potenciālā izejviela jaunu olbaltumvielu saturošu pārtikas produktu ieguvei, tika noskaidrotas piemērotākās slieku sugas, izvērtēta slieku audzēšanas apstākļu ietekme uz slieku kvalitatīvajiem rādītājiem, kas ir nozīmīgi pārtikas ražošanas procesā.
Nozīmīga pētījuma daļa bija saistīta ar tehnoloģijām, kas nepieciešamas slieku pārstrādes procesā. Sliekas tika kaltētas, izmantojot dažādas kaltēšanas metodes, kā arī tika pētīta to ietekme uz iegūtā produkta – slieku pulvera – kvalitatīvajiem rādītājiem. Pēcdoktorantūras pētījumi parādīja, ka kaltētu slieku kvalitatīvie rādītāji ir pielīdzināmi gaļai, jo tās satur visas neaizstājamās aminoskābes, bet kvantitātes ziņā rādītāji kaltētām sliekām ir pat vairākas reizes augstāki – olbaltumvielu saturs atkarībā no slieku sugas un kaltēšanas veida ir 56 – 74 g g-1. Slieku pulverim ir augsts potenciāls pārtikas rūpniecībā, jo tā ārējais izskats līdzinās klasiskiem, plaši lietotiem kviešu miltiem un tam ir augsta uzturvērtība, bet sensorās īpašības neitrālas.
Pētījumu rezultātā tika izstrādāti jauni pārtikas produkti ar slieku olbaltumvielu piedevu, tādējādi paplašinot klāstu ar inovatīviem produktiem, kas gatavoti ar / no olbaltumvielām, kas iegūtas no Latvijā audzētām sliekām, un, lietojot jaunas pārstrādes tehnoloģijas, kā arī ir ar augstu uzturvērtību. Pētījumi tika veikti sadarbībā ar industrijas pārstāvjiem Latvijā un pieredzējušiem sadarbības partneriem citās universitātēs ārvalstīs (Nīderlandē, Taizemē).
Nākotnes pārtikas izejvielu perspektīva
Šis pētījums liek pamatus nākotnes pārtikai, parādot, ka, neskatoties uz valdošajiem uzskatiem un aizspriedumiem, sliekas iespējams lietot pārtikā un izmantot kā olbaltumvielām bagātu izejvielu dažādu pārtikas produktu ražošanā, tādējādi paplašinot pārtikas produktu klāstu ar jauniem olbaltumvielām bagātiem produktiem, mazinot klasisko olbaltumvielu no dzīvnieku valsts lietojumu un veicinot risināt pasaulē samilstošās problēmas saistībā uz globālo sasilšanu un prognozējamo nepietiekamo pārtikas (olbaltumvielas avotu) daudzumu. Ar projekta realizāciju netieši tiek stimulēta ilgtspējīga uztura attīstība, veicināta pārtikas rūpniecības un lauksaimniecības nozares darbības attīstība un paplašināšanās.
Jaunie produkti no sliekām ar augstu pievienoto vērtību sniedz nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā, jo, lai arī Latvijā ir pilnīgs pašnodrošinājums gandrīz ar visa veida tradicionālajiem olbaltumvielu avotiem, jauno produktu ražošana no netradicionāliem olbaltumvielu avotiem paver jaunas iespējas eksporta attīstībai.
Šie projekta rezultāti un atzinumi ir prezentēti dažādās nozares starptautiskajās konferencēs, kongresos, semināros un izstādēs, kā arī publicēti zinātniskajos rakstos un tēzēs.
Projekta realizētās aktivitātes jau iepriekš ir izraisījušas paaugstinātu interesi sabiedrībā, par ko liecina plašā publicitāte dažādos televīzijas kanālos, radio; žurnālos, tiešsaistē, sociālajos tīklos, plašsaziņas līdzekļos u.c. avotos. Jāatzīmē, ka pētījums izskanējis arī starptautiskos ziņu kanālos – ZDF (Vācija), CNN un citos, kas ir nozīmīgi Latvijas zinātnes atpazīstamības vecināšanai. Ilga uzsver: “Kopumā lielā interese par pētījumu ir vērtējama pozitīvi, jo pateicoties tam sabiedrība tiek izglītota aktuālajos jautājumos par pārtikas novitātēm, ilgtspēju, resursu racionālu izlietojumu un potenciālajām alternatīvām.”
Dalība pēcdoktorantūras programmā un tās ieguvumu atbalss profesionālajā izaugsmē
Nozīmīga ir gūtā pieredze un nodibinātie kontakti pētījuma ietvaros veikto mobilitātes braucienu laikā uz Taizemi (Mahidol University International College), Nīderlandi (Wageningen University&Research), Beļģiju (Thomas More University un EU Leuven University) un veiktajos tīklošanās pasākumos, kā arī iespēja pilnveidot savu kompetenci dažādās apmācībās.
Projekta ietvaros par veiktajiem pētījuma rezultātiem iegūts novērtējums:
https://2019.tedxriga.com/speakers/ un
https://www.facebook.com/TEDxRiga/photos/a.393181014048517/2805271022839492/?type=3&theater
Pēc projekta realizācijas pēcdoktorante ir pārņēmusi docēšanu LLU PTF studiju kursam “Jaunā pārtika”, kurā tika integrētas gūtās zināšanas un rezultāti no pēcdoktorantūras pētījuma, kā arī tika turpināts darbs pie sabiedrības izglītošanas par alternatīvajiem olbaltumvielu avotiem no kukaiņiem un kāpuriem, uzstājoties konferencēs un dažādos pasākumos kā uzaicinātajam lektoram, atsaucoties uz populārzinātniskām publicitātēm, kā arī konsultējot industrijas pārstāvjus par kukaiņu potenciālo pielietojumu pārtikā.
Ilga stāsta, ka turpmākā profesionālā pētnieciskā darbība saistās ar jaunu produktu izstrādi ar kukaiņu piedevu vai no kukaiņiem un kāpuriem, kā arī turpināt sabiedrības izglītošanu par ilgtspējīgu pārtiku, racionālu resursu izmantošanu, videi draudzīgu pārtikas ražošanu un alternatīviem risinājumiem pārtikā, kā arī konsultēt industrijas pārstāvjus par potenciālu kukaiņu izmantošanu un ieviešanu pārtikas ražošanā un alternatīvu proteīna produktu ražošanas ieviešanu.
Veikti grozījumi Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu 2022. gada atklātā konkursa nolikumā
/in FLPP Jaunumi, News /by Laura DūšaAr Latvijas Zinātnes padomes rīkojumu ir veikti grozījumi Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu 2022. gada atklātā konkursa nolikumā un tā pielikumos.
Būtiskākais precizējums skar pilna laika ekvivalenta (PLE) formulējumu studējošajiem. Nolikumā precizēts, ka visu studējošo kopējā slodze visā projekta īstenošanas laikā ir ne mazāka kā 3,0 PLE, ievērojot, ka studējošais ir nodarbināts projektā ar vismaz 0,25 PLE attiecīgajā projekta īstenošanas posmā.
Tāpat arī “Projekta iesnieguma” D un E daļā tiek norādīti vienīgi projekta vadītāja un galveno izpildītāju vārdi.
Precizētās dokumentu redakcijas pieejamas šeit: Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu 2022. gada atklātais konkurss
Atgādinām, ka 5., 6. un 7. jūlijā tiek rīkoti informatīvie semināri par Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu 2022. gada atklātā konkursa projektu pieteikumu iesniegšanu. Vairāk informācijas šeit.
Reģistrācija dalībai seminārā:
5.jūlija semināram https://ej.uz/zi81
6.jūlija semināram https://ej.uz/7cg2
7.jūlija semināram https://ej.uz/jgcd
ITEA4 Klastera 2022.gada atklāšanas pasākums
/in EUREKA /by Laura DūšaITEA4 ir EUREKA Klastera programmas klasteris, kas paredzēts programmatūras inovācijām (software innovation). ITEA atbalsta projektus, kas ir par viedo mobilitāti, veselības aprūpi, viedajām pilsētām un enerģētiku, ražošanu, inženieriju un drošību. ITEA ievieš tādas svarīgas tehnoloģiju jomas kā mākslīgais intelekts, lielie dati (big data), simulācija un augstas veiktspējas skaitļošana konkrētās biznesa lietojumprogrammās.
Lai gan Latvija aktīvi piedalās tikai Xecs klasterī, projektu pieteicējiem ir iespēja piedalīties arī citos EUREKA Klasteru programmas klasteros, t.sk. ITEA4. Arī šajā klasterī var piedalīties lielie uzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumiem (MVU), kā arī pētniecības ogranizācijas. Detalizētāk par valsts atbalstu šeit – visiem klasteriem ir vienādi noteikumi valsts finansējuma saņemšanā.
ITEA piedāvā arī tiešsaistes sadarbības tīklu, kas palīdz meklēt sadarbības partnerus projektu īstenošanai: ITEA Call 2022.
Sīkāka informācija: Par ITEA un Konkursa prasības.
Kā arī ITEA4 mājaslapā.
2022.gada 13. – 14.septembrī tiks oficiāli atvērts 2022.gada konkurss ar īpašu pasākumu – ITEA PO Days 2022.
Šis pasākums dos iespēju dalībniekiem savstarpēji apmainīties ar projektu idejām, kā arī atrast iespējamos sadarbības partnerus un iegūt visu nepieciešamo informāciju no ITEA veidotājiem.
2022.gada 14. – 15.septembrī notiks ITEA klastera kopējais atklāšanas pasākums – ITEA Family reunion, kas COVID ierobežojumu dēļ tika pārcelts.
Pasākuma programma pieejama šeit.
Vieta: klātienē Helsinkos, Somijā. Pasākums notiks tikai klātienē.
Reģistrācija: šeit. Pasākumam ir dalības maksa – 150 EUR (bez nodokļiem, nav iespējama atgriešana). Vietu skaits ir ierobežots.
Sīkāk par pasākumu šeit.
Notiks informatīvie semināri par Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu iesniegšanu un īstenošanu 2022.gada atklātā konkursā
/in FLPP Jaunumi, News /by Laura DūšaLatvijas Zinātnes padome (LZP) organizēs informatīvos seminārus Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu iesniedzējiem, lai nodrošinātu kvalitatīvus pētniecības projektu pieteikumus.
Semināri notiks:
Semināru darba kārtība:
Lauma Muižniece, LZP direktore;
Ineta Kurzemniece, LZP Pētniecības programmu ieviešanas un monitoringu departamenta direktore;
Inguna Paredne, LZP Pētniecības programmu nodaļas vecākā eksperte;
Arnis Kokorēvičs, LZP Programmu un projektu analītikas nodaļas vadītājs;
Ņemot vērā, ka vietu skaits klātienē ir ierobežots, dalībai seminārā aicinām iepriekš reģistrēties:
5.jūlija semināram https://ej.uz/zi81
6.jūlija semināram https://ej.uz/7cg2
7.jūlija semināram https://ej.uz/jgcd
Saskaņā ar Ministru kabineta 2017.gada 12.decembra noteikumu Nr.725 “Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu izvērtēšanas un finansējuma administrēšanas kārtība” 9. un 10.punktu LZP nodrošina Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu konkursa izsludināšanu un vērtēšanu.