Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un Latvijas Zinātnes padome (LZP) 10. februārī no plkst. 13.00-15.30organizē tiešsaistes paneļdiskusiju „Zinātne pret Covid-19”. Diskusijas mērķis ir informēt sabiedrību par Latvijas zinātnieku radītajām zināšanām un risinājumiem cīņai ar Covid-19 infekcijas slimību un tās radītajām sociālekonomiskajām sekām. Paneļdiskusijas programmu veido pētījumu rezultāti no valsts pētījumu programmas “Covid-19 seku mazināšanai” un “Pētījuma par SARS-CoV-2 vīrusa epidemioloģiju un filoģenēzi Latvijā”. Pasākumu atklās izglītības un zinātnes ministre Dr.philol. Ilga Šuplinska, veselības ministrs Daniels Pavļuts un Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Dr.habil.chem. Ivars Kalviņš.
Paneļdiskusiju vadīs Dr.biol. Juris Šteinbergs un līdz ar projektu īstenotājiem tajā piedalīsies arī iesaistīto nozaru ministriju un citu valsts institūciju un nozaru organizāciju pārstāvji. Jebkurš interesents varēs sekot līdzi diskusijas tiešraidei Delfi portālā un uzdot jautājumus dalībniekiem, izmantojot Slido.com #1919.
Programma pieejama šeit.
Tiešraide un ieraksts būs pieejams šeit.
Paneļdiskusija notiks trīs sesijās atbilstoši programmas tematiskajām jomām:
Projektu vadītāju prezentācijas:
Dr.med. Uga Dumpis – “Multidisciplināra pieeja COVID19 un citu nākotnes epidēmiju monitorēšanai, kontrolei un ierobežošanai Latvijā. Īsteno Latvijas Universitāte (LU), Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs (BMC), Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), Elektronikas un datorzinātņu institūts (EDI), Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”, Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU).
Dr.biol. Jānis Kloviņš – “COVID-19 saistīto paraugu biobankas un asociēto datu integrētās platformas izveide Latvijā” (BMC, RSU, RTU) un “Pētījums par SARS-CoV-2 vīrusa epidemioloģiju un filoģenēzi Latvijā” (BMC).
Dr.med. Ludmila Vīksna – “Covid-19 infekcijas klīniskās, bioķīmiskās, imūnģenētiskās paradigmas, un to korelācija ar sociāli demogrāfiskiem, etioloģiskiem, patoģenētiskiem, diagnostiskiem, terapeitiski un prognostiski nozīmīgiem vadlīnijās iekļaujamajiem faktoriem”. Īsteno RSU, BMC, LU.
Dr.biol. Kaspars Tārs – “Jaunu terapeitisko un profilaktisko līdzekļu izstrāde pret COVID-19 un koronavīrusiem”. Īsteno BMC, Latvijas Organiskās sintēzes institūts, LU Cietvielu fizikas institūts (LU CFI), RTU, LU.
Dr.med. Anda Ķīvīte-Urtāne – “COVID-19 epidēmijas ietekme uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību Latvijā; veselības nozares gatavības nākotnes epidēmijām stiprināšana”. Īsteno RSU, LU, Banku augstskola.
Paneļdiskusijas dalībnieki: Daniels Pavļuts, veselības ministrs, Alvis Brāzma, Eiropas Molekulāras bioloģijas laboratorijas, Eiropas Bioinformātikas institūta genomikas sekcijas vadītājs, Uldis Berķis, IZM RIS3 vienības vadītājs.
- 14.05-14.45: Inženiertehniskie risinājumi (programmas 6.-8. projekts);
Projektu vadītāju prezentācijas:
Dr.med. Valdis Pīrāgs – “Jaunās tehnoloģijas Covid-19 pacientu tēmētai monitorēšanai, testēšanai un terapijai (3-T Project)”. Īsteno VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” Zinātniskais institūts, BMC.
Dr.sc.ing. Tālis Juhna – “Drošu tehnoloģiju integrācija aizsardzībai pret Covid-19 veselības aprūpes un augsta riska zonās”. Īsteno RTU, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija (RTA), LU, EDI, LU CFI, Latvijas Organiskās sintēzes institūts, BMC, RSU, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts.
Dr.sc.ing. Jānis Grabis – “Perspektīvās tehnoloģijas noturīgiem un drošiem servisiem”. Īsteno RTU, Vidzemes Augstskola, LU, RTA, Liepājas Universitāte.
Paneļdiskusijas dalībnieki: Ilga Šuplinska, izglītības un zinātnes ministre, Edgars Ozoliņš-Ozols, Ekonomikas ministrijas Nozaru politikas departamenta vecākais eksperts, Māris Rēvalds, „Veselības centrs 4” vadītājs, Ināra Pētersone, Veselības aprūpes darba devēju asociācijas izpilddirektore, LDDK pārstāve.
- 14.50-15.30: Tautsaimniecība un sabiedrības labklājība (programmas 9.-10. projekts).
Projektu vadītāju prezentācijas:
Dr.habil.oec. Inna Šteinbuka – “Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)”. Īsteno LU, LLU, RTU, RSU, Latvijas Zinātņu akadēmija.
Dr.art . Alise Tīfentāle – “Dzīve ar COVID-19: Novērtējums par koronavīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanu Latvijā un priekšlikumi sabiedrības noturībai nākotnē”. Īsteno RSU, LU, Vidzemes Augstskola, EDI, RTA.
Paneļdiskusijas dalībnieki: Ilga Šuplinska, izglītības un zinātnes ministre, Raimonds Aleksejenko, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Jānis Eglītis, Zemkopības ministra biroja vadītājs, Guntis Vilnītis, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes ģenerāldirektors, Daiga Holma, Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītāja.
Programmā īstenoto projektu ietvaros veselības aprūpes un sabiedrības veselības jomas pētījumos ir izstrādātas inovatīvās metodes, piemēram, siekalu testa pielietojamība masu skrīninga ietvaros un notekūdeņu izmeklēšanas algoritms pilsētās SARS-CoV-2 noteikšanai un monitoringam, kas palīdz ātrāk identificēt cilvēkus, kas inficējušies ar vīrusu, vai mājsaimniecības, kur cirkulē vīruss. Izveidotā biobanka un datu bāze, kas integrēta ar ES Covid-19 datu portālu, ļauj pētīt vīrusa izcelsmi, mutācijas un kolektīvo imunitāti pret to. Savukārt pētījums par SARS-CoV-2 vīrusa epidemioloģiju, noslēdzoties valsts pētījumu programmai, vēl turpinās klīniski nozīmīgāko Covid-19 gadījumu iesaistīšanu biobankā, tādējādi palīdzot iegūt precīzu informāciju par epidemioloģisko situāciju Latvijā. Covid-19 seku mazināšanas pētījumu rezultāti tostarp dod iespēju analizēt un prognozēt pēcinfekcijas sekas, blakus diagnožu ietekmi un prevalenci hroniski slimo bērnu riska grupā, kā arī jauno zāļvielu un vakcīnu kandidāti mazinās Covid-19 ietekmi uz cilvēku veselību.
Latvijas zinātnieku izstrādāto praktisko inženiertehnisko un tehnoloģisko risinājumu – tādu kā eksprestestēšana SARS-CoV-2 ātrai noteikšanai, elpināšanas aparāts uz apnojas terapijas iekārtas pamata, tehnoloģijas personāla aizsardzībai, pret-vīrusu virsmas un risinājumi virsmu un gaisa dezinfekcijai, ar anti-virālu materiālu pārklātas aizsargbrilles – ieviešana slimnīcās, skolās, transportā u.c. palīdzēs samazināt inficēšanās riskus Covid-19 laikā, kā arī ikdienā pēc krīzes. Jaunradītās informācijas komunikāciju tehnoloģijas varēs izmantot telemedicīnā, attālinātā darba organizēsanai un efektivizēšanai, kā arī attālināto un kombinēto mācīšanās pieeju īstenošanai izglītības procesā.
Sociālo un humanitāro zinātņu pētnieki ir snieguši skaidras un tūlīt praktiski ieviešamas rekomendācijas, kā optimāli pārvarēt Covid-19 izraisīto ekonomisko krīzi un mazināt tās sekas uz sabiedrību. Pētniecībā iegūtie secinājumi par valsts atbalsta pasākumiem Covid-19 pandēmijas seku ierobežošanai, produktivitāti un fiskālās ilgtspējas riskiem ir izmantojami lokālā, reģionālā, valsts institūciju un nevalstisko organizāciju mērogā. Zinātnieki piedāvā risinājumus, kā uzlabot tautsaimniecības noturību pret satricinājumiem, veicināt vietējās pārtikas ražošanu un ekonomikas pašpietiekamību, mazināt Covid-19 izplatības dēļ noteikto ierobežojumu sociālo un psiholoģisko ietekmi, kā arī veicināt nodarbinātību un drošu darba vidi (tai skaitā attālinātajā darbā) Covid-19 izplatības mazināšanai noteikto ierobežojumu apstākļos. Savukārt rekomendācijas dažādu mācību platformu funkcionalitātes novērtējumam un attālināto kursu izstrādei ļaus paaugstināt komunikācijas un izglītības efektivitāti krīzes apstākļos.
Programmu „Covid-19 seku mazināšanai” īsteno Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Veselības ministriju un Latvijas Zinātnes padomi. Programmas mērķi ir ierobežot Covid-19 infekcijas slimības izplatību un aizsargāt iedzīvotājus, lai, īstenojot inovatīvus augstas gatavības zinātniskus projektus, steidzami atjaunotu ekonomisko darbību un sociāli aktīvu ikdienas dzīvi, kā arī izstrādātu zinātniskas prognozes par turpmākās rīcības scenārijiem Latvijā 2020. gada rudenī, 2021. un 2022. gadā, tai skaitā jaunu saslimšanas uzliesmojumu pārvarēšanai, īstenojot pētījumus trijās iepriekš minētajās tematiskajās jomās. Papildu informācija par VPP „Covid-19 seku mazināšanai” pieejama LZP mājas lapā.
Prezentācijas (lūgums spiest uz prezentācijas nosaukuma, lai tās atvērtu):
6.1. Multidisciplināra pieeja COVID19 un citu nākotnes epidēmiju monitorēšanai, kontrolei un ierobežošanai Latvijā.
6.2. COVID-19 saistīto paraugu biobankas un asociēto datu integrētās platformas izveide Latvijā.
6.3. Covid-19 infekcijas klīniskās, bioķīmiskās, imūnģenētiskās paradigmas, un to korelācija ar sociāli demogrāfiskiem, etioloģiskiem, patoģenētiskiem, diagnostiskiem, terapeitiski un prognostiski nozīmīgiem vadlīnijās iekļaujamajiem faktoriem.
6.4. Jaunu terapeitisko un profilaktisko līdzekļu izstrāde pret COVID-19 un koronavīrusiem.
6.5. COVID-19 epidēmijas ietekme uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību Latvijā; veselības nozares gatavības nākotnes epidēmijām siprināšana.
6.6. Jaunās tehnoloģijas Covid-19 pacientu tēmētai monitorēšani, testēšanai un terapijai (3-T Project).
6.7. Drošu tehnoloģiju integrācija aizsardzībai pret Covid-19 veselības aprūpes un augsta riska zonās.
6.8. Perspektīvās tehnoloģijas noturīgiem un drošiem servisiem.
6.9. Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV).
6.10. Dzīve ar COVID-19: Novērtējums par koronavīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanuLatvijā un priekšlikumi sabiedrības noturībai nākotnē.
Aicinājums izveidot šķirkļus Latvijas Nacionālajā enciklopēdijā
/in Paziņojumi /by LinardsLatvijas Zinātnes padome (LZP) informē, ka Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) ir ierosinājusi ideju par valsts finansēto pētījumu rezultātu plašāku komunicēšanu, piedāvājot izveidot šķirkli Latvijas Nacionālajā enciklopēdijā saistībā ar projekta tēmu.
Ņemot vērā, ka Nacionālā enciklopēdija ir kvalitatīvs, augošs un perspektīvs resurss, savstarpēji sadarbojoties, nepieciešams veicināt tā attīstību. Tāpēc LZP aicina visus projektu īstenotājus sabiedrības informēšanas nolūkā sagatavot vienu šķirkli (populārzinātnisku publikāciju) Nacionālās enciklopēdijas vajadzībām. Šķirkļa tēmas izvēle notiek sarunās ar Nacionālās enciklopēdijas redakciju. Lūdzam sazināties ar galveno redaktoru Valteru Ščerbinski, zvanot uz t.nr. 29109520 vai rakstot uz valters.scerbinskis@lnb.lv.
Pēc tēmas saskaņošanas un apstiprināšanas autoriem noteiktā termiņā jāsagatavo šķirklis saskaņā ar Nacionālās enciklopēdijas izveidoto metodiku, kā arī tekstu sagatavošanas, rediģēšanas un publicēšanas sistēmu, sadarbojoties ar attiecīgās tēmas Nacionālās enciklopēdijas redaktoru.
Zināmai daļai potenciālo šķirkļu autoru ar Latvijas Nacionālās enciklopēdijas redakciju jau ir izveidojusies laba sadarbība, tādēļ aicinām iesaistīties šajā iniciatīvā, kurai ir potenciāls turpināt attīstīt un radīt kvalitatīvu, kvantitatīvu un populārzinātniskā formā izteiktu informatīvo pienesumu. LNB ir apņēmusies no savas puses darīt visu, lai attiecīgo tekstu popularizētu un ar to iepazīstinātu sabiedrību.
Ja nepieciešams LZP atbalsts, lūdzam rakstīt LZP Ekspertīzes un analītikas nodaļas ekspertam Valteram Vētram uz valters.vetra@lzp.gov.lv.
ZINĀTNES ZĪMES #16 Zinātnieka ikdienas administratīvā daļa
/in Podcast /by LinardsPieejams fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu 2020. gada zinātnieku individuālo projektu atklātā konkursa izvērtēšanas pārskats
/in FLPP Jaunumi, Paziņojumi /by Linards2020. gada 7. septembrī Latvijas Zinātnes padome (LZP) izsludināja pieteikšanos fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu (FLPP) 2020. gada zinātnieku individuālo projektu atklātajam konkursam. Lai atbalstītu izcilākos Latvijas zinātnieku pētījumus un līdz ar to mazinātu Covid-19 krīzes radīto negatīvo seku ietekmi uz tautsaimniecību, pirmo reizi FLPP programmas ietvaros Latvijas izcilākie zinātnieki konkursa kārtībā saņēma finansējumu individuāliem pētniecības projektiem. Konkursam pieejamais valsts budžeta finansējums bija 11201343 euro.
LZP ir sagatavojusi zinātnieku individuālo projektu atklātā konkursa izvērtēšanas pārskatu, ar kuru var iepazīties šeit.
Konkursā tika iesniegti 348 projektu iesniegumi, savukārt zinātniskajai izvērtēšanai tika virzīti 342 projektu iesniegumi. Pamatojoties uz neatkarīgo ārvalstu ekspertu vērtējumiem, tika pieņemts lēmums par 107 projektu finansēšanu visās sešās zinātnes nozaru grupās, kas ir 31% no kopējā izvērtēto projekta iesniegumu skaita. Tas kopš 2018. gada ir augstākais finansēto projektu īpatsvars FLPP konkursos.
Salīdzinoši augstais finansēto projektu skaits arī saistāms ar šī konkursa ietvaru, jo 11,2 miljonu euro budžets ļāva nodrošināt vismaz 100 projektu finansēšanu, ņemot vērā, ka viena projekta finansējuma apjoms tika noteikts 100389 euro. Jāuzsver, ka arī projektu īstenošanas periods ir daudz īsāks nekā iepriekšējo FLPP konkursu ietvaros, jo projektos uzstādītie mērķi jāsasniedz 13 kalendāro mēnešu laikā, sākot no 2020. gada decembra.
Finansējums piešķirts projektiem, kas ir nozīmīgi Latvijas zinātnes un kopējai sabiedrības un ekonomikas attīstībai. Sagaidāms, ka projektu īstenošana vienlaikus sniegs ieguldījumu augstskolu un zinātnisko institūtu izcilības stiprināšanā un veicinās akadēmiskās karjeras reformas uzsākšanu. Lai novērtētu 107 finansēto projektu zinātnisko lietderību, LZP pēc projektu noslēguma 2021. gada decembrī izstrādās pārskatu, iekļaujot informāciju par projektu noslēguma zinātniskajiem pārskatiem, projektiem piešķirtā finansējuma izlietojumu un zinātniskā personāla iesaisti, kā arī projektu rezultātu ilgtspējas monitoringu, tostarp ieguldījumu prioritāro zinātnes virzienu attīstībā.
FLPP ir Izglītības un zinātnes ministrijas finansēta uz zinātnisko izcilību vērsta zinātnes finansēšanas programma, kuras mērķis ir radīt jaunas zināšanas un tehnoloģiskās atziņas visās zinātņu nozaru grupās – dabaszinātnēs, inženierzinātnēs un tehnoloģijās, medicīnas un veselības zinātnēs, lauksaimniecības, meža un veterinārās zinātnēs, sociālajās zinātnēs, humanitārajās un mākslas zinātnēs. Programmas ietvaros finansējumu piešķir projektiem, pamatojoties uz atklāta konkursa rezultātiem, atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 12. decembra noteikumiem Nr. 725 “Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu izvērtēšanas un finansējuma administrēšanas kārtība“. Programmu īsteno LZP.
ZINĀTNES ZĪMES #15 Kā tiek izvērtēti pētniecības projekti?
/in Podcast /by LinardsLatvijas Zinātnes padome izsludina atklāto konkursu “Projektu sekretāru pakalpojumi”
/in Paziņojumi /by loreta.vitinaLai nodrošinātu Latvijas Zinātnes padomes (turpmāk – LZP) administrēšanas, uzraudzības un/vai zinātniskās izvērtēšanas atbildībā esošo projektu iesniegumu, projektu pieteikumu, projekta vidusposma zinātnisko pārskatu un projekta noslēguma zinātnisko pārskatu zinātnisko izvērtēšanu un zinātnisko ekspertīzi, LZP izsludina atklāto konkursu “Projektu sekretāru pakalpojumi” ar iesniegšanas termiņu 2021. gada 17. martā, plkst. 10.00.
Iepirkuma priekšmets ir sadalīts 11 daļās atbilstoši dažādām zinātnes nozaru grupām, līguma izpildes termiņš ir 2021. gada 31. decembris, un viens pretendents var iesniegt piedāvājumus par vienu līdz trim daļām. Atklātā konkursa dokumentācija un pieteikuma formas pieejamas Elektronisko iepirkumu sistēmā.
Informatīvā ziņojuma “Par valsts pētījumu programmas “Covid-19 seku mazināšanai” ietvaros sasniegtajiem rezultātiem” projekts
/in COVID-19, Paziņojumi /by loreta.vitinaInformējam, ka sabiedriskajai izskatīšanai ir pieejams Latvijas Zinātnes padomes izstrādātais informatīvā ziņojuma projekts par valsts pētījumu programmas “Covid-19 seku mazināšanai” ietvaros sasniegtajiem rezultātiem. Ziņojuma projekts ir sagatavots, balstoties uz desmit projektos paveikto un sasniegto no 2020. gada jūlija līdz decembra beigām.
Priekšlikumus un komentārus lūdzam sūtīt uz e-pasta adresi ingmars.kreismanis@lzp.gov.lv līdz šī gada 12. martam.
Ar informatīvā ziņojuma projektu varat iepazīties šeit.
Izsludināta pieteikšanās Baltijas Asamblejas ikgadējai balvai literatūrā, mākslā un zinātnē
/in Paziņojumi /by LinardsBaltijas Asambleja – Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentu sadarbības institūcija – aicina līdz šī gada 1.jūnijam pieteikt darbus ikgadējai Baltijas Asamblejas balvai literatūrā, mākslā un zinātnē.
Baltijas Asamblejas balva nodibināta, lai sekmētu literatūras, mākslas un zinātnes attīstību Baltijas valstīs un novērtētu izcilākos sniegumus minētajās nozarēs. Katras balvas apjoms ir 5000 eiro, un tās piešķir reizi gadā gadskārtējā Baltijas Asamblejas sesijā.
Balvu literatūrā piešķir igauniski, latviski vai lietuviski uzrakstīta romāna, lugas, dzejoļu, stāstu un apcerējumu krājuma vai tamlīdzīga sacerējuma autoram. Darba pirmpublicējumam jābūt izdotam pēdējo piecu gadu laikā.
Balvu mākslā piešķir autoram vai izpildītājam par pēdējo trīs gadu laikā radītu mākslas darbu vai darbu ciklu tēlotājmākslā, lietišķajā mākslā, mūzikā, arhitektūrā, teātra mākslā vai kinomākslā. To var piešķirt arī režisoram, solistam, aktierim, baleta māksliniekam vai izpildītājmākslinieku grupai par izcilu māksliniecisku sniegumu pēdējo trīs gadu laikā.
Savukārt balvu zinātnē piešķir izcila zinātniska darba vai pētījumu sērijas autoram humanitārajās, sociālajās vai dabas zinātnēs, ja darbam ir starptautiska nozīme, tas rada nopietnu stimulu Baltijas reģionā un ir publicēts pēdējo piecu gadu laikā.
Balvai iesniegtos literatūras, mākslas un zinātnes darbus vērtē attiecīgās jomas eksperti, kuri kopā veido Baltijas Asamblejas balvas žūrijas komiteju. Tās sastāvā ir deviņi cilvēki – trīs no katras Baltijas valsts.
Darbus līdz ar Baltijas Asamblejas balvu žūrijai adresētu pieteikumu, pretendenta biogrāfiju, divām recenzijām un citiem papildu materiāliem, ja tādi ir, līdz 1.jūnijam jānosūta Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas sekretārei Ingrīdai Sticenko (Saeima, Rīga, M.Trokšņu iela 2, LV-1811). Papildu informācija, rakstot uz e-pastu Ingrida.Sticenko@saeima.lv.
BA balva ir dibināta 1994.gadā, un to ieguvuši daudzi pazīstami kultūras, zinātnes un mākslas jomas darbinieki. Pērn balvu literatūrā piešķīra prozistei, dzejniecei un esejistei Birutei Jonuškaitei (Birutė Jonuškaitė), balvu mākslā – režisoriem Kristīnei Briedei un Audrjum Stonim (Audrius Stonys), savukārt balvu zinātnē – fiziķim Robertam Eglītim.
Informācija par BA:
Baltijas Asambleja ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentu sadarbības institūcija, kas izveidota 1991.gada 8.novembrī. Asamblejā katru Baltijas valstu parlamentu pārstāv 12-16 deputāti. Asambleja ir koordinējoša un konsultatīva institūcija. Tā ir tiesīga nacionālajiem parlamentiem, valdībām un Baltijas Ministru padomei izteikt savu viedokli rezolūciju, lēmumu, deklarāciju un ieteikumu formā un pieprasīt atbildes par to, kā risināti BA dienas kārtības aktuālie pārrobežu jautājumi.
Saeimas Preses dienests
Apvārsnis 2020 projektu īstenotāji dalīsies pieredzē
/in Paziņojumi, Iesakām /by LinardsApvārsnis 2020 Nacionālais kontaktpunkts 2021. gada 3.martā aicina apmeklēt bezmaksas pieredzes apmaiņas pasākumu par Apvārsnis 2020 programmu projektu vadību. Tiešsaistes seminārs paredzēts cilvēkiem, kuriem nav iepriekšējas pieredzes projektu vadībā, un īpaši gaidīti būs jaunie zinātnieki.
Projekta dalībnieku sadarbība un efektīva projekta vadība ir svarīga gan projekta pieteikuma izveides laikā, gan projekta īstenošanas procesā. Vairāk nekā 50 % dažādu veidu projektu saskaras ar grūtībām tieši neefektīvas vadības un dalībnieku komunikācijas dēļ. Tiešsaistes seminārā varēs uzzināt, kā jau laikus sagatavot standartizētus procesus un principus, kas palīdzēs projekta komandai strādāt efektīvāk.
Tiešsaistes seminārā uzzināsiet:
Galvenie ieguvumi, praksē lietojot iegūtās zināšanas, būs būtiska laika ekonomija, kvalitatīvs un efektīvs kopdarbs (projekta pieteikums vai īstenots projekts), efektīva un saprotama komunikācija starp projekta dalībniekiem, profesionalitāte projekta sadarbības partneru acīs un augstāks potenciāls turpmākai sadarbībai ar citiem projekta dalībniekiem nākotnē.
Šis tiešsaistes seminārs ir piemērots ikvienam projekta dalībniekam, jo izpratne par projektu vadīšanas specifiku pat tad, ja tos nevadāt, ļaus strādāt efektīvāk, pieņemt lēmumus un sagatavot informāciju, tā palīdzot sasniegt visa konsorcija mērķus.
Norises laiks: 14.00 – 14.45
Jautājumu un atbilžu sesija: 14.45 – 15.00
Tiešsaistes semināram var pieteikties visi interesenti, taču reģistrācija tiešsaistē ir obligāta ierobežotā vietu skaita dēļ. Seminārs norisināsies platformā Zoom, un saiti uz pasākumu reģistrētie dalībnieki saņems uz pieteikumā norādīto e-pasta adresi. Reģistrācija tiešsaistes semināram.
Pasākumu informatīvi atbalsta Latvijas Zinātnes padome un Latvijas Jauno zinātnieku apvienība.
ZINĀTNES ZĪMES #13 Tīklošanās zinātnē
/in Podcast /by LinardsŠīs sarunas tēma- tīkli. Uz sarunu aicināts Tālis Tisenkopfs- Baltic Studies centre vadošais pētnieks raksturo savu pieredzi veidojot Eiropas līmeņa zinātnes tīklus un stāsta, kā laika gaitā šie attiecības ar pētniekiem mainās.
Sarunu vada Miķelis Grīviņš -Latvijas Zinātnes padomes ekspertu komisijas loceklis.
10. februārī aicina uz paneļdiskusiju „Zinātne pret Covid-19” portālā „Delfi”
/in Paziņojumi, COVID-19, Iesakām /by LinardsIzglītības un zinātnes ministrija (IZM) un Latvijas Zinātnes padome (LZP) 10. februārī no plkst. 13.00-15.30organizē tiešsaistes paneļdiskusiju „Zinātne pret Covid-19”. Diskusijas mērķis ir informēt sabiedrību par Latvijas zinātnieku radītajām zināšanām un risinājumiem cīņai ar Covid-19 infekcijas slimību un tās radītajām sociālekonomiskajām sekām. Paneļdiskusijas programmu veido pētījumu rezultāti no valsts pētījumu programmas “Covid-19 seku mazināšanai” un “Pētījuma par SARS-CoV-2 vīrusa epidemioloģiju un filoģenēzi Latvijā”. Pasākumu atklās izglītības un zinātnes ministre Dr.philol. Ilga Šuplinska, veselības ministrs Daniels Pavļuts un Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Dr.habil.chem. Ivars Kalviņš.
Paneļdiskusiju vadīs Dr.biol. Juris Šteinbergs un līdz ar projektu īstenotājiem tajā piedalīsies arī iesaistīto nozaru ministriju un citu valsts institūciju un nozaru organizāciju pārstāvji. Jebkurš interesents varēs sekot līdzi diskusijas tiešraidei Delfi portālā un uzdot jautājumus dalībniekiem, izmantojot Slido.com #1919.
Programma pieejama šeit.
Tiešraide un ieraksts būs pieejams šeit.
Paneļdiskusija notiks trīs sesijās atbilstoši programmas tematiskajām jomām:
Projektu vadītāju prezentācijas:
Dr.med. Uga Dumpis – “Multidisciplināra pieeja COVID19 un citu nākotnes epidēmiju monitorēšanai, kontrolei un ierobežošanai Latvijā. Īsteno Latvijas Universitāte (LU), Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs (BMC), Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), Elektronikas un datorzinātņu institūts (EDI), Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”, Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU).
Dr.biol. Jānis Kloviņš – “COVID-19 saistīto paraugu biobankas un asociēto datu integrētās platformas izveide Latvijā” (BMC, RSU, RTU) un “Pētījums par SARS-CoV-2 vīrusa epidemioloģiju un filoģenēzi Latvijā” (BMC).
Dr.med. Ludmila Vīksna – “Covid-19 infekcijas klīniskās, bioķīmiskās, imūnģenētiskās paradigmas, un to korelācija ar sociāli demogrāfiskiem, etioloģiskiem, patoģenētiskiem, diagnostiskiem, terapeitiski un prognostiski nozīmīgiem vadlīnijās iekļaujamajiem faktoriem”. Īsteno RSU, BMC, LU.
Dr.biol. Kaspars Tārs – “Jaunu terapeitisko un profilaktisko līdzekļu izstrāde pret COVID-19 un koronavīrusiem”. Īsteno BMC, Latvijas Organiskās sintēzes institūts, LU Cietvielu fizikas institūts (LU CFI), RTU, LU.
Dr.med. Anda Ķīvīte-Urtāne – “COVID-19 epidēmijas ietekme uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību Latvijā; veselības nozares gatavības nākotnes epidēmijām stiprināšana”. Īsteno RSU, LU, Banku augstskola.
Paneļdiskusijas dalībnieki: Daniels Pavļuts, veselības ministrs, Alvis Brāzma, Eiropas Molekulāras bioloģijas laboratorijas, Eiropas Bioinformātikas institūta genomikas sekcijas vadītājs, Uldis Berķis, IZM RIS3 vienības vadītājs.
Projektu vadītāju prezentācijas:
Dr.med. Valdis Pīrāgs – “Jaunās tehnoloģijas Covid-19 pacientu tēmētai monitorēšanai, testēšanai un terapijai (3-T Project)”. Īsteno VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” Zinātniskais institūts, BMC.
Dr.sc.ing. Tālis Juhna – “Drošu tehnoloģiju integrācija aizsardzībai pret Covid-19 veselības aprūpes un augsta riska zonās”. Īsteno RTU, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija (RTA), LU, EDI, LU CFI, Latvijas Organiskās sintēzes institūts, BMC, RSU, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts.
Dr.sc.ing. Jānis Grabis – “Perspektīvās tehnoloģijas noturīgiem un drošiem servisiem”. Īsteno RTU, Vidzemes Augstskola, LU, RTA, Liepājas Universitāte.
Paneļdiskusijas dalībnieki: Ilga Šuplinska, izglītības un zinātnes ministre, Edgars Ozoliņš-Ozols, Ekonomikas ministrijas Nozaru politikas departamenta vecākais eksperts, Māris Rēvalds, „Veselības centrs 4” vadītājs, Ināra Pētersone, Veselības aprūpes darba devēju asociācijas izpilddirektore, LDDK pārstāve.
Projektu vadītāju prezentācijas:
Dr.habil.oec. Inna Šteinbuka – “Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)”. Īsteno LU, LLU, RTU, RSU, Latvijas Zinātņu akadēmija.
Dr.art . Alise Tīfentāle – “Dzīve ar COVID-19: Novērtējums par koronavīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanu Latvijā un priekšlikumi sabiedrības noturībai nākotnē”. Īsteno RSU, LU, Vidzemes Augstskola, EDI, RTA.
Paneļdiskusijas dalībnieki: Ilga Šuplinska, izglītības un zinātnes ministre, Raimonds Aleksejenko, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Jānis Eglītis, Zemkopības ministra biroja vadītājs, Guntis Vilnītis, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes ģenerāldirektors, Daiga Holma, Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītāja.
Programmā īstenoto projektu ietvaros veselības aprūpes un sabiedrības veselības jomas pētījumos ir izstrādātas inovatīvās metodes, piemēram, siekalu testa pielietojamība masu skrīninga ietvaros un notekūdeņu izmeklēšanas algoritms pilsētās SARS-CoV-2 noteikšanai un monitoringam, kas palīdz ātrāk identificēt cilvēkus, kas inficējušies ar vīrusu, vai mājsaimniecības, kur cirkulē vīruss. Izveidotā biobanka un datu bāze, kas integrēta ar ES Covid-19 datu portālu, ļauj pētīt vīrusa izcelsmi, mutācijas un kolektīvo imunitāti pret to. Savukārt pētījums par SARS-CoV-2 vīrusa epidemioloģiju, noslēdzoties valsts pētījumu programmai, vēl turpinās klīniski nozīmīgāko Covid-19 gadījumu iesaistīšanu biobankā, tādējādi palīdzot iegūt precīzu informāciju par epidemioloģisko situāciju Latvijā. Covid-19 seku mazināšanas pētījumu rezultāti tostarp dod iespēju analizēt un prognozēt pēcinfekcijas sekas, blakus diagnožu ietekmi un prevalenci hroniski slimo bērnu riska grupā, kā arī jauno zāļvielu un vakcīnu kandidāti mazinās Covid-19 ietekmi uz cilvēku veselību.
Latvijas zinātnieku izstrādāto praktisko inženiertehnisko un tehnoloģisko risinājumu – tādu kā eksprestestēšana SARS-CoV-2 ātrai noteikšanai, elpināšanas aparāts uz apnojas terapijas iekārtas pamata, tehnoloģijas personāla aizsardzībai, pret-vīrusu virsmas un risinājumi virsmu un gaisa dezinfekcijai, ar anti-virālu materiālu pārklātas aizsargbrilles – ieviešana slimnīcās, skolās, transportā u.c. palīdzēs samazināt inficēšanās riskus Covid-19 laikā, kā arī ikdienā pēc krīzes. Jaunradītās informācijas komunikāciju tehnoloģijas varēs izmantot telemedicīnā, attālinātā darba organizēsanai un efektivizēšanai, kā arī attālināto un kombinēto mācīšanās pieeju īstenošanai izglītības procesā.
Sociālo un humanitāro zinātņu pētnieki ir snieguši skaidras un tūlīt praktiski ieviešamas rekomendācijas, kā optimāli pārvarēt Covid-19 izraisīto ekonomisko krīzi un mazināt tās sekas uz sabiedrību. Pētniecībā iegūtie secinājumi par valsts atbalsta pasākumiem Covid-19 pandēmijas seku ierobežošanai, produktivitāti un fiskālās ilgtspējas riskiem ir izmantojami lokālā, reģionālā, valsts institūciju un nevalstisko organizāciju mērogā. Zinātnieki piedāvā risinājumus, kā uzlabot tautsaimniecības noturību pret satricinājumiem, veicināt vietējās pārtikas ražošanu un ekonomikas pašpietiekamību, mazināt Covid-19 izplatības dēļ noteikto ierobežojumu sociālo un psiholoģisko ietekmi, kā arī veicināt nodarbinātību un drošu darba vidi (tai skaitā attālinātajā darbā) Covid-19 izplatības mazināšanai noteikto ierobežojumu apstākļos. Savukārt rekomendācijas dažādu mācību platformu funkcionalitātes novērtējumam un attālināto kursu izstrādei ļaus paaugstināt komunikācijas un izglītības efektivitāti krīzes apstākļos.
Programmu „Covid-19 seku mazināšanai” īsteno Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Veselības ministriju un Latvijas Zinātnes padomi. Programmas mērķi ir ierobežot Covid-19 infekcijas slimības izplatību un aizsargāt iedzīvotājus, lai, īstenojot inovatīvus augstas gatavības zinātniskus projektus, steidzami atjaunotu ekonomisko darbību un sociāli aktīvu ikdienas dzīvi, kā arī izstrādātu zinātniskas prognozes par turpmākās rīcības scenārijiem Latvijā 2020. gada rudenī, 2021. un 2022. gadā, tai skaitā jaunu saslimšanas uzliesmojumu pārvarēšanai, īstenojot pētījumus trijās iepriekš minētajās tematiskajās jomās. Papildu informācija par VPP „Covid-19 seku mazināšanai” pieejama LZP mājas lapā.
Prezentācijas (lūgums spiest uz prezentācijas nosaukuma, lai tās atvērtu):
6.1. Multidisciplināra pieeja COVID19 un citu nākotnes epidēmiju monitorēšanai, kontrolei un ierobežošanai Latvijā.
6.2. COVID-19 saistīto paraugu biobankas un asociēto datu integrētās platformas izveide Latvijā.
6.3. Covid-19 infekcijas klīniskās, bioķīmiskās, imūnģenētiskās paradigmas, un to korelācija ar sociāli demogrāfiskiem, etioloģiskiem, patoģenētiskiem, diagnostiskiem, terapeitiski un prognostiski nozīmīgiem vadlīnijās iekļaujamajiem faktoriem.
6.4. Jaunu terapeitisko un profilaktisko līdzekļu izstrāde pret COVID-19 un koronavīrusiem.
6.5. COVID-19 epidēmijas ietekme uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību Latvijā; veselības nozares gatavības nākotnes epidēmijām siprināšana.
6.6. Jaunās tehnoloģijas Covid-19 pacientu tēmētai monitorēšani, testēšanai un terapijai (3-T Project).
6.7. Drošu tehnoloģiju integrācija aizsardzībai pret Covid-19 veselības aprūpes un augsta riska zonās.
6.8. Perspektīvās tehnoloģijas noturīgiem un drošiem servisiem.
6.9. Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV).
6.10. Dzīve ar COVID-19: Novērtējums par koronavīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanuLatvijā un priekšlikumi sabiedrības noturībai nākotnē.