Notiks Marijas Sklodovskas Kirī aktivitāšu doktorantūras tīklu tiešsaistes pasākums Baltijā

April 26, 2022/in Apvārsnis Eiropa, Iesakām, News, Paziņojumi /by Liene Ekša

Igaunijas Pētniecības padomes, Latvijas Zinātnes padomes un Lietuvas Pētniecības padomes Nacionālie kontaktpunkti (NKP) aicina pievienoties Marijas Sklodovskas Kirī aktivitāšu (MSCA) doktorantūras tīklu tiešsaistes pasākumu Baltijā 11. maijā no 14:00 līdz 16:00 pēc Latvijas laika, MS Teams platformā.

Pasākuma mērķis ir mudināt Baltijas pētniecības institūcijas, valsts un privātās augstākās izglītības iestādes, uzņēmumus un NVO aktīvi piedalīties MSCA Doctoral Networks shēmā.

MSCA doktorantūras tīklu shēmu prezentēs Thomas Vyzikas, Eiropas Pētniecības izpildaģentūras (REA) MSCA doktorantūras tīklu pētniecības programmas administrators. Turklāt savā pieredzē dalīsies MSCA doktorantūras tīklu projekta koordinators Abel Polese. Pasākumā tiks sniegti arī padomi veiksmīga projekta rakstīšanai un informācija par Doktorantūras tīklu izvērtēšanu. Nacionālie kontaktpunkti no visām trim Baltijas valstīm skaidros sniegtos pakalpojumus MSCA doktorantūras tīklu pretendentiem.

Darba kārtībā:

14:00 –Ievads

Thomas Vyzikas, Eiropas Pētniecības izpildaģentūras (REA) MSCA doktorantūras tīklu pētniecības programmas administrators.
Abel Polese, MSCA doktorantūras tīklu projekta koordinators
MSCA doktorantūras tīklu vērtēšana programmā Apvārsnis Eiropa, Baltijas NKP
Baltijas valsu Nacionālo kontaktpunktu sniegtie pakalpojumi, Baltijas NKP

16.00 – Noslēgums

Savus jautājumus dalībnieki varēs iesniegt lektoriem, reģistrējoties pasākumam vai pasākuma laikā, izmantojot sli.do, ievadot kodu #247018.

Reģistrācija atvērta līdz 10. maijam plkst. 12:00 pēc vietējā laika.

Ja jums ir kādi jautājumi par pasākumu, sazinieties ar:

Liene Ekša,

Nacionālā kontaktpunkta vecākā eksperte,

liene.eksa@lzp.gov.lv , 29975961

1.1.1. specifiskā atbalsta mērķis “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā”

1.1.1.5. pasākums “Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem pētniecībā un inovācijās” – 1.kārta Projekts “Atbalsts starptautiskās sadarbības projektu izstrādei un īstenošanai”

Aicinām jaunuzņēmumus un zinātniekus piedalīties «EIT Awareness Day 2022» kontaktbiržā

April 20, 2022/in News, Paziņojumi /by Laura Dūša

Šī gada 27. aprīlī Rīgā notiks Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) informācijas diena «EIT Awareness Day 2022», iepazīstinot ar iespējām, ko inovatīvu un zinātņietilpīgu projektu un ideju attīstībai paver EIT un tā astoņas zināšanu un inovāciju kopienas. Informācijas dienā uz kontaktbiržu tiek aicinātas kompānijas, jaunuzņēmumi un zinātnieki, lai paplašinātu sadarbības tīklu un izzinātu pieejamos EIT atbalsta instrumentus.

EIT veicina sadarbību starp uzņēmumiem, izglītības un pētniecības iestādēm, lai radītu inovācijām un uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi un veidotu dinamiskas starptautiskas partnerības, sauktas par zināšanu un inovāciju kopienām. Informācijas dienā būs iespējams iegūt informāciju par EIT uzņēmējdarbības atbalsta, izglītības un mobilitātes aktivitātēm, pētniecības un inovāciju projektu uzsaukumiem, kā arī par potenciālu, ko uzņēmējdarbības izaugsmei un inovāciju attīstībai paver sadarbība ar zinātniekiem.

«EIT Awareness Day 2022» aicina apmeklēt Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Zinātnes un inovāciju centrs sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM). Tā norisināsies 27. aprīlī no plkst. 10.00 līdz 17.00 pasākumu telpā «Fantadroms», Jaunajā Teikā, Gustava Zemgala gatvē 74a, Rīgā.

Kontaktbirža notiks B2MATCH platformā un klātienē – platformā uzņēmumi un zinātnieki aicināti veidot kontaktus un vienoties par tikšanos, kas notiks klātienē no plkst. 15.10 līdz 17.00. Kontaktbiržā dalībnieki varēs dibināt un stiprināt kontaktus, kā arī apmainīties idejām ar EIT starptautiskajiem un vietējiem pārstāvjiem. Dalība ar iepriekšēju reģistrēšanos: https://matchmaking-with-eit-kic-representatives.b2match.io

Kontaktbiržu rīko «EIT Awareness Day 2022» līdzorganizators Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra sadarbībā ar Latvijas Zinātnes padomi un Apvārsnis Eiropa Nacionālo kontaktpunktu.

EIT informācijas diena tiek rīkota otro reizi. Pirmā notika 2019. gadā. Kopš tā laika EIT stiprinājusi savu lomu inovāciju ekosistēmas attīstībā Latvijā, atbalstot universitāšu, zinātnieku, jaunuzņēmumu un industrijas sinerģiju un nodrošinot dažādus atbalsta instrumentus arvien plašākā nozaru spektrā.

Apmeklētāji varēs uzzināt par zināšanu un inovāciju kopienas «EIT Climate-KIC» lomu klimata pārmaiņu seku mazināšanā, «EIT Raw Materials» darbu ilgtspējīgas izejvielu apguves jomā, «EIT Food» un «EIT Health» inovāciju veicināšanu pārtikas un veselības sistēmās. «EIT Manufacturing» sesija sniegs ieskatu rūpniecības konkurētspējas stiprināšanā Eiropā, «EIT Urban Mobility» iepazīstinās ar ilgtspējīgiem risinājumiem mobilitātei pilsētās, savukārt «EIT InnoEnergy» pievērsīsies pārmaiņām enerģētikas nozarē, bet «EIT Digital» – Eiropas digitālās pārkārtošanās jautājumiem.

EIT informācijas diena ir Baltijas lielākās tehnoloģiju un jaunuzņēmumu konferences «TechChill 2022» satelītpasākums. Ieeja pasākumā bez maksas, norises valoda – angļu. Dalība pasākumā ar iepriekšēju reģistrāciju: https://ieej.lv/EITAwarenessDay

Informāciju sagatavoja:

Lāsma Vaivare,

RTU Sabiedrisko attiecību departamenta projektu vadītāja

Tālr. 26597739

E-pasts: Lasma.Vaivare@rtu.lv

Sekmīgi noslēgta pēcdoktorantūras programmas 1.atlases kārtas īstenošana

April 19, 2022/in News, Paziņojumi /by Laura Dūša

Kopš 2020.gada vidus noris pēcdoktorantūras programmas 1.atlases kārtas pētniecības pieteikumu gala ziņojumu zinātniskās vērtēšanas procesi un tiek aktīvi apkopoti šīs atlases kārtas ietvaros sasniegtie rezultāti. Pētniecības pieteikumu gala atskaišu iesniegšanas datumi atšķiras, ņemot vērā pētniecības pieteikumu dažādos uzsākšanas datumus, kā arī iespējamos pētniecības pieteikuma pārtraukšanas iemeslus.

1.kārtas ietvaros kopā tika īstenoti 132 pieteikumi. No tiem 121 ir saņēmuši savu vērtējumu, 1 – pašreiz tiek vērtēts. Vēl 7 pieteikumi vēl tiek īstenoti un to noslēguma atskaišu iesniegšanas termiņi paredzēti 2022. un 2023.gadā, savukārt 3 pieteikumu īstenošana tika izbeigta dažādu apstākļu dēļ.

Starp noslēgtajiem pētniecības pieteikumiem 22 pēcdoktoranti par saviem veiktajiem pētījumiem ir saņēmuši izcilu novērtējumu – 100%, savukārt lielākā daļa jeb 75 pieteikumu noslēguma atskaišu vērtējumi bija robežās starp 81% līdz 99%. 12 pieteikumi saņēma vērtējumu 71% līdz 80% robežās, savukārt deviņi – 61 līdz 70%. 60 un zemāk % atzīmi saņēma trīs pētniecības pieteikumi pēcdoktorantūras programmas 1.atlases kārtas ietvaros.

Pētniecības pieteikuma īstenošanas ietvaros pēcdoktoranti ir izstrādājuši 82 jaunus produktus vai tehnoloģijas. Lielāko daļu no tiem ārvalstu eksperti ir novērtējuši par atbilstošiem jauna produkta vai tehnoloģijas definīcijai un atzinuši par nākotnē komercializējamiem.

Pētniecības pieteikumu īstenošanas laikā pēcdoktoranti ne tikai aktīvi izstrādāja dažādus jaunus pētniecības konceptus, produktus un tehnoloģijas, bet arī tos aprakstīja zinātniskajos rakstos. Kopā 1.atlases kārtas ietvaros tika izstrādāti un nopublicēti 574 zinātniskie raksti.

Visvairāk zinātnisko rakstu ir nopublicēti “Viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas” RIS3 jomā, proti, 160 raksti, savukārt vismazāk rakstu ir publicēti “Viedā enerģētika” RIS3 jomā – 35. Taču publicēto rakstu vidējais aritmētiskais uz vienu īstenojamo pētniecības pieteikumu 1.atlases kārtas ietvaros ir 4.54 raksti. Visvairāk rakstu uz vienu pieteikumu ir publicēti “Zināšanu-ietilpīga bioekonomika” RIS3 jomas ietvaros – 5.64 raksti uz vienu pieteikumu, tam seko “Sociālās un humanitārās zinātnes” – 5.2 raksti, “Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas” – 4.9 raksti, “Viedā enerģētika ”- 4.38 raksti, “Viedie materiāli” – 4 raksti, savukārt vismazākais publicēto rakstu vidējais aritmētiskais uz vienu pieteikumu 3.03 bija “Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, biofarmācija un biotehnoloģijas” RIS3 jomā.

Starp 160 “Viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas” jomas ietvaros nopublicētiem rakstiem 75% ir indeksēti Scopus un 61% – Web of Science (turpmāk – WoS) datu bāzēs, “Viedā enerģētika” jomā – 83 % rakstu indeksēti Scopus un 51% – WoS, “Zināšanu-ietilpīga bioekonomika” jomā – 61 % rakstu indeksēti Scopus un 52 % – WoS, “Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas” jomas 68% rakstu indeksēti Scopus un 44% – WoS, “Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, biofarmācija un biotehnoloģijas” jomas rakstu 75% indeksēti Scopus un 72 % – WoS. Viszemākā rakstu indeksēšanas procentuālā attiecība starp publicētajiem rakstiem ir “Sociālās un humanitārās zinātnes” jomā – tikai 21% rakstu indeksēti – Scopus un 22% – WoS, kas skaidrojams ar šo zinātņu jomu specifiku un tradīcijām.

Kā viens no pēcdoktoranta kompetences izaugsmes un attīstības rādītājiem ir viņa Hirša indeksa izmaiņas. Hirša indekss (saukts: h-indekss, Hirša faktors) ir bibliometrijas instruments, kas parāda autora produktivitāti, kvalitāti, balstoties uz darba citējamību. Pašreiz apkopotie dati norāda, ka absolūtam vairākumam 1.kārtas pēcdoktorantu Hirša indekss ir pieaudzis, tikai dažiem starp 4 RIS3 jomām indekss ir palicis nemainīgs vai arī dati nav bijuši atrodami. Divās RIS3 jomās – “Viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas” un “Zināšanu-ietilpīga bioekonomika” – h-indekss ir pieaudzis visiem pēcdoktorantiem.

Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka pēcdoktorantūras pētniecības programmas kopīgais mērķis – attīstīt jauno zinātnieku prasmes un palielināt zinātnisko kapacitāti, kā arī pētniecības kompetenču pilnveidošanu – 1.kārtas pēcdoktorantiem ir sasniegts.

«EIT Awareness Day 2022» iepazīsti Latvijas inovāciju ekosistēmas attīstību

April 13, 2022/in Apvārsnis Eiropa, News, Paziņojumi /by Laura Dūša

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Zinātnes un inovāciju centrs sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) aicina 27. aprīlī apmeklēt Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) informācijas dienu «EIT Awareness Day 2022», lai tuvāk iepazītu astoņas EIT zināšanu un inovāciju kopienas un uzzinātu par to lomu inovāciju ekosistēmas attīstībā Latvijā. Pasākums notiks Jaunajā Teikā, Rīgā.

Pasākuma dalībniekiem būs iespēja iesaistīties diskusijās par to, kā sadarbība ar EIT kopienu var veicināt inovāciju radīšanu Latvijā un kāda loma šajā procesā ir izglītības institūcijām, jaunuzņēmumiem un industrijai.

Kompānijas, jaunuzņēmumi, zinātnieki un citi interesenti aicināti piedalīties arī kontaktbiržā, kurā dalībnieki varēs paplašināt sadarbības tīklu un apmainīties idejām ar EIT pārstāvjiem. Kontaktbiržu rīko «EIT Awareness Day 2022» līdzorganizators Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Latvijas Zinātnes padomi un Apvārsnis Eiropa Nacionālo kontaktpunktu. Kontaktbirža notiks B2MATCH platformā, tai ir atsevišķa reģistrācija: B2MATCH platfomā https://matchmaking-with-eit-kic-representatives.b2match.io/

Informācijas dienas apmeklētājus uzrunās Eiropas Parlamenta deputāte Dace Melbārde, RTU zinātņu prorektors Tālis Juhna, RTU Biznesa skolas direktors un EIT direktoru padomes loceklis Jānis Grēviņš un IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietnieks zinātnes jomā Jānis Paiders.

«EIT Awareness Day 2022» ir Baltijas lielākās tehnoloģiju un jaunuzņēmumu konferences «TechChill 2022» satelītpasākums. Tas norisināsies 27. aprīlī no plkst. 10.00 līdz 17.00 pasākumu telpā «Fantadroms», Jaunajā Teikā, Gustava Zemgala gatvē 74a, Rīgā.

Ieeja pasākumā ir bez maksas, norises valoda – angļu. Ņemot vērā ierobežoto vietu skaitu, dalība pasākumā ar iepriekšēju reģistrāciju.

REĢISTRĒTIES

InvestEU ieviešana Latvijā: investīciju veicināšana zaļai, digitālai un godīgai ekonomikai

April 7, 2022/in News, Paziņojumi /by Laura Dūša

Eiropas Investīciju bankas (EIB) birojs Baltijas valstīs ar prieku aicina šī gada 22.aprīlī no plkst.14.00 līdz 16.00 EET (GMT+2 stundas) uz InvestEU tiešsaistes atklāšanas pasākumu Latvijā “Booster for Investments for a Green, Digital and Fair Economy”.

InvestEU ir jaunā Eiropas pamatprogramma ieguldījumu atbalstam Eiropas Savienībā, kas nodrošina Eiropas Savienību ar būtisku ilgtermiņa finansējumu, piesaistot privātos un publiskos līdzekļus ilgtspējīgas atveseļošanas atbalstam. Kā arī palīdz mobilizēt privātās investīcijas ES politikas prioritātēm, piemēram, Eiropas zaļajam kursam un digitālajai pārejai.

Pasākumā tiks atklātas InvestEU prioritātes, tās sastāvdaļas un pieejamais finansējums, kā arī tiks sniegtas konsultācijas par programmu. Darba kārtība un plašāka informācija par runātājiem šeit.

Reģistrēšanās ir atvērta līdz 2022. gada 20. aprīlim 23:59.

Papildus informācija:

Marija Plotniece

Apvārsnis Eiropa Nacionālā kontaktpunkta vecākā eksperte

+371 29966535

marija.plotniece@lzp.gov.lv

Baltijas Pētniecības programmā sasniegti pirmie rezultāti

April 4, 2022/in News, Paziņojumi /by Laura Dūša

Programmas komiteja ir izskatījusi pirmos 8 Baltijas pētniecības programmas projektu pusgada pārskatus un apstiprinājusi to rezultātus. Projektu ietvaros ir atbalstīti 62 zinātnieki, to vidū ir 21 – no Latvijas, 15 – no Igaunijas, 12 – no Lietuvas, 9 – no Norvēģijas un 5 no Islandes. Šo 8 projektu īstenošanā ir iesaistīts 41 zinātnieks ar doktora grādu, 4 pēcdoktoranti, 2 zinātniskā grāda pretendenti un 15 doktoranti. Pētnieku vidū ir 21 sieviete un 41 vīrietis. Pirmajā pusgadā projekti ir deklarējuši izdevumus 407 719 eiro apmērā.

Baltijas Pētniecības programmas projekti jau stiprina turpmāko sadarbību, iesniedzot trīs kopīgus projektu pieteikumus. Rīgas Tehniskās universitātes projekts “Atkritumi – resursiem stratēģijas piemērošana olu čaumalu pārveidošanā par nākamās paaudzes biomateriāliem kaulu reģenerācijai” (EEA-RESEARCH-85) ir iesniedzis divus pieteikumus programmā COST Open Call 2021: viens pieteikums “Digital Manufacturing for Precision Medicine” ir tapis sadarbībā ar Reikjavikas Universitāti un Tallinas Tehnoloģiju universitāti, savukārt otrs pieteikums “Meeting Clinical Needs of Biodegradable Medical Implants for improved Patient Benefit” – ar Reikjavikas Universitāti. Rīgas Tehniskās universitātes projekts “Jauni biorafinēšanas risinājumi lignocelulozi saturošu atkritumu valorizācijai” (EEA-RESEARCH-173) sadarbībā ar Igaunijas Dabaszinātņu universitāti un Norvēģijas partneri SINTEF ir iesniedzis pieteikumu “Development of novel integrated catalytic approaches for sustainable conversion of lignocellulosic biomass into bio-jet fuel” konkursā Nordic-Baltic PhD and Researcher Mobility Programme 2022-2024.

Aprīļa beigās ir plānota arī Baltijas Pētniecības programmā iesaistīto pētnieku un zinātnes administratoru pieredzes apmaiņas vizīte Briselē, kuras nolūks sadarbības attīstīšana starp EEZ un Norvēģijas programmu un programmu Europe Horizon vides, klimata pārmaiņu un pilsētattīstības jautājumos. Savukārt maija otrajā pusē plānots informatīvs seminārs Latvijas konkursa projekta īstenotājiem par Baltijas Pētniecības programmas komunikācijas, atvērtās zinātnes, projekta gada atskaišu sagatavošanu. Plānots, ka šajā seminārā piedalīsies arī pārstāve no Norvēģijas vēstniecības Latvijā.

Baltijas pētniecības programma ir viena no programmas “Pētniecība un izglītība” aktivitātēm, ko finansiāli atbalsta EEZ un Norvēģijas grantu programma. Tā veicina Baltijas valstu pētniecības institūciju sadarbību ar Lietuvas, Igaunijas, Norvēģijas, Islandes un Lihtenšteinas pētniecības organizācijām. Programmu apsaimnieko Izglītības un zinātnes ministrija, kas atbild par programmas īstenošanu Latvijā, bet Latvijas Zinātnes padome ir programmas ieviesējs un veic projektu vērtēšanu, īstenošanas uzraudzību un kontroli.

Kontaktinformācija:

Līga Mirlina,

Latvijas Zinātnes padomes

Starptautiskās sadarbības programmu projektu departamenta

Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas programmu nodaļas vadītāja

liga.mirlina@lzp.gov.lv

Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu 2022. gada konkurss

March 25, 2022/in FLPP Jaunumi, Fundamentālo un lietišķo pētījumu programma, Iesakām, News, Paziņojumi, Projektu konkursi FLPP /by Laura Dūša

Latvijas Zinātnes padomes (LZP) īstenotās Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu (FLPP) programmas 2022. gada atklāto projektu konkursu plānots izsludināt 2022. gada maijā, savukārt projektu pieteikumu plānotais iesniegšanas termiņš ir 2022. gada augusts. Finansēto projektu īstenošana sāksies 2023. gada janvārī. Konkursā varēs piedalīties zinātniskās institūcijas, kas atbilst pētniecības organizācijas definīcijai.

Konkursam pieejamais valsts budžeta finansējums ir 13 613 327 eiro, kas ir viena no lielākajām summām, salīdzinot ar citiem FLPP konkursiem. Pēc projektu konkursa izsludināšanas, LZP rīkos semināru potenciālajiem projektu iesniedzējiem. Informācija būs pieejama LZP mājaslapā.

FLPP ir Izglītības un zinātnes ministrijas finansēta, uz zinātnisko izcilību vērsta zinātnes finansēšanas programma, kuras ietvaros finansējumu piešķir projektiem, pamatojoties uz atklāta konkursa rezultātiem atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 12. decembra noteikumiem Nr. 725 “Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu izvērtēšanas un finansējuma administrēšanas kārtība”. 2022. gadā FLPP programmas īstenošanai no valsts budžeta tika piešķirti 16 978 609 eiro apmērā. No šiem līdzekļiem 3 mij. eiro jau 2021. gada beigās tika papildus piešķirti 2021. gada konkursa ietvaros iesniegtajiem pētījumu projektiem, kuru īstenošana sākusies 2022. gada janvārī.

FLPP projektu konkursa mērķis ir radīt jaunas zināšanas un tehnoloģiskās atziņas visās zinātnes nozarēs, atbalstot izcilākās Latvijas zinātnieku idejas, kā arī nodrošinot visu zinātnes nozaru grupu vienmērīgu attīstību. Pētījumu tematus, mērķus un uzdevumus formulē paši zinātnieki (bottom-up pieeja). Finansējums projektiem tiek piešķirts, ņemot vērā neatkarīgu ārvalstu zinātnisko ekspertu vērtējumu (finansējumu iegūst tikai visaugstāk novērtētie projekti), atbilstoši Apvārsnis Eiropa principiem. FLPP projektu īstenošanas rezultātā tiks stimulēta Latvijas ekonomiskā izaugsme, risināti dažādi Latvijas sabiedrībai aktuāli jautājumi, kā arī ielikti pamati jauniem pētniecības virzieniem Latvijas zinātnē.

Aicinām uz semināru “Vienreizēji maksājumi Apvārsnis Eiropa: praktiskas atziņas”

March 24, 2022/in Iesakām, Apvārsnis Eiropa, Paziņojumi /by Liene Ekša

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Zinātnes Padomju Nacionālie kontaktpunkti sadarbībā ar kolēģiem no Polijas Nacionālā pētniecības un attīstības centra biroju Briselē aicina uz semināru “Vienreizēji maksājumi programmā Apvārsnis Eiropa: praktiskas atziņas”. Seminārs notiks tiešsaistē 6. aprīlī no pulksten 11:00 līdz 13:00.

Vienreizēja maksājuma modelis – vienkāršots finansējuma veids – tika ieviests pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros, pateicoties Eiropas Komisijas (EK) centieniem meklēt alternatīvas tradicionālajam finansējumam. Tradicionālā shēma ir balstīta uz faktisko izmaksu atlīdzināšanu, kas tiek uzskatīta par sarežģītu, ar lielu finanšu pārvaldības slodzi un kļūdu iespējamību, neskatoties uz visiem iepriekš ieviestajiem noteikumu vienkāršojumiem. Vienreizējs finansējums atceļ pienākumu ziņot par faktiskajām izmaksām, ļaujot koncentrēties uz projektu zinātnisko un tehnisko saturu, nevis uz finanšu pārvaldību.

Pamatojoties uz atsauksmēm, kas apkopotas 2018.–2020. gada vienreizējo maksājumu izmēģinājuma projekta novērtējumā, EK plāno plašāk izmantot vienreizējo maksājumu finansēšanas shēmu programmā Apvārsnis Eiropa. Tāpēc ir svarīgi analizēt un apspriest izaicinājumus, ar kuriem saskaras šis finansēšanas modelis, un palīdzēt nākamajiem pretendentiem labāk sagatavoties dalībai vienreizēju maksājumu projektos, daloties pieredzē.

Pasākumā tiks prezentētas Eiropas Komisijas (EK) iniciatīvas un aktualitātes saistībā ar vienreizējo maksājumu modeli programmā Apvārsnis Eiropa un praktiskas atziņas projektu pieteicējiem, kuri jau izmanto šo vienkāršoto finansēšanas metodi.

Šī pasākuma laikā Ulrihs Genšels no EK iepazīstinās ar vienreizējo maksājumu modeļa galveno koncepciju un pašreizējām izmaiņām. Vebināra otrā daļa būs veltīta Vācijas, Čehijas un Lietuvas vienreizējo maksājumu projektu dalībnieku praktiskām atziņām un pieredzei.

Seminārs notiks Zoom platformā angļu valodā. Programma ietver jautājumu un atbilžu un diskusiju sesijas (lejupielādējiet programmu).

Reģistrēšanās – līdz 4. aprīlim. Aicinām uzdot savus jautājumus reģistrācijas laikā. Saite uz tikšanos tiks nosūtīta dienu pirms pasākuma.

Kontaktinformācija: Latvijas Nacionālā kontaktpunkta vecākā eksperte finanšu un juridiskajos jautājumos Inga Šīrante inga.sirante@lzp.gov.lv 26337060.

Ja rodas problēmas ar reģistrēšanos, lūdzu sazināties ar Veronika Noruse, veronika.noruse@lmt.lt

Latvijas zinātniskās institūcijas aicinātas pieteikt kandidātus Eiropas Pētniecības padomes Zinātniskajā padomē

March 22, 2022/in Apvārsnis Eiropa, Dažadi, Iesakām, Paziņojumi /by Liene Ekša

Eiropas Komisijas atbildīgā komiteja ir uzsākusi kandidātu meklēšanu Eiropas Pētniecības padomes (EPP) Zinātniskās padomes locekļu amatiem. Nominācijas tiek pieņemtas līdz 2022. gada 6. maijam pulksten 12:00 pēc Centrāleiropas laika. Komiteja aicina Eiropas pētniecības kopienu pārstāvošās organizācijas, zinātniskās institūcijas, pētniecības organizācijas, universitātes, akadēmijas izvirzīt izcilus kandidātus Zinātniskās padomes locekļu amatiem.

Zinātniskā padome ir Eiropas Pētniecības padomes vadības struktūrvienība un pēc atbildīgās komitejas ieteikuma Eiropas Komisija ieceļ tās locekļus amatā uz četriem gadiem, un tos var atkārtoti ievēlēt vēl vienu reizi. Šobrīd kandidāti tiek meklēti gandrīz ceturtajai daļai no Zinātniskās padomes sastāva, kam pilnvaras beigsies nākamo divpadsmit mēnešu laikā.

Kandidātus, kas tiks izvirzīti saskaņā ar pašreizējo uzaicinājumu, izvērtēs atbildīgā komiteja (Independent Standing Identification Committee). Aicinām iepazīties ar dokumentu “Statement on methodology” un lejupielādēt formu “Statement of qualifications”, kas jāaizpilda, izvirzot savu kandidātu Zinātniskās padomes locekļa amatam. Šis dokuments kopā ar izvirzītā kandidāta jaunāko dzīves gājumu (CV) un publikāciju sarakstu jānosūta noteiktajā termiņā uz elektronisko adresi RTD-ERC-ID@ec.europa.eu . Viena organizācija drīkst nominēt vairākus kandidātus.

Zinātniskā padome, kas ir Eiropas Pētniecības padomes (EPP) neatkarīga pārvaldības struktūrvienība, nosaka EPP zinātniskā finansējuma stratēģiju un metodiku. Tās sastāvā ir 22 locekļi, visi ir izcili zinātnieki un pētnieki, kas pārstāv zinātnisko kopienu Eiropā.

Dokumenti atrodami Eiropas Komisijas mājaslapā šeit, zem sadaļas “More information”.

Notiks vebinārs “Kāpēc kļūt par pamatprogrammas Apvārsnis Eiropa ekspertu?”

March 22, 2022/in Apvārsnis Eiropa, Iesakām, Paziņojumi /by Liene Ekša

Eiropas Birojs Kiprā, NCBR birojs Briselē – Business & Science Poland, Slovēnijas Biznesa un pētniecības asociācija, Eötvös Loránd Universitāte, Nacionālais pētniecības, attīstības un inovāciju birojs Ungārijā un Lietuvas pētniecības un inovācijas sadarbības birojs Briselē (LINO) 7. aprīlī no 9:30 līdz 10:30 CET rīko vebināru “Kāpēc kļūt par programmas “Apvārsnis Eiropa” ekspertu?”

Šis tiešsaistes pasākums būs vērsts uz pievienoto vērtību, ko sniedz pētniecības, attīstības un inovācijas pamatprogrammas projektu vērtētājs. Eiropas Komisija informēs kā kļūt par vērtētāju, tam sekos paneļdiskusija par to, kāpēc kļūt par vērtētāju. Tiks apspriesti tādi jautājumi kā, piemēram, kā vērtēt projektu, uz ko skatās projektu vērtētājs, kādas ir vērtētāja priekšrocības (un trūkumi), un daudzi citi jautājumi.

DARBA KĀRTĪBA

09:30 – 09:35 Pasākuma atklāšana

09:35 – 09:50 Prezentācija par to, kā un kāpēc kļūt par vērtētāju, koncentrējoties uz jaunumiem programmā “Apvārsnis Eiropa” (Isabel Vergara or Alberto Fraile, DG R&I, European Commission)

09:50 – 10:00 Q&A sesija

10:00 – 11:00 Paneļdiskusija par pētniecības, inovācijas pamatprogrammas projektu vērtētāja pievienoto vērtību

Moderators: Ewa Kocinska-Lange, Director of the NCBR Office in Brussels, Business & Science Poland

Pieredzējuši vērtētāji no organizētāju valstīm:

András Dinnyés, General Director of BioTalentum, Hungary
Nikos Isaris, Deputy Head of Representation, European Commission Representation in Cyprus
Kristina Juraitė, Head of the Department of Public Communication, Vytautas Magnus University;
UNESCO Co-chair on Media and Information Literacy For Inclusive Knowledge Societies, Lithuania
Joanna Bosiacka-Kniat, Head of Horizontal Contact Point – Western Poland, Poznan Science & Technology Park, Poland
Jan Babič, Jožef Stefan Institute, Slovenia

11:00 – 11:30 Q&A sesija un noslēguma piezīmes

Ja jūs interesē dalība pasākumā, lūdzu, reģistrējieties šeit (https://forms.gle/47N1YiKTzAjJh87f6)

Vairāk informācijas: https://lino.lmt.lt/en/renginiai/evaluate-why-to-become-an-expert-for-horizon-europe/

Papildus informācija:

Marija Plotniece