Baltijas Starptautiskā Ekonomikas Politikas studiju centra ( Baltic International Centre for Economic Policy Studies, turpmāk BICEPS) iesniegtais projektu pieteikums “Ēnu ekonomikas izpēte Latvijā (RE:SHADE)” uzvarēja Latvijas Zinātnes padomes 2020. gada 6. maijā izsludinātajā valsts pētījumu programmas “Ēnu ekonomikas mazināšana valsts ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai” projektu pieteikumu atklātajā konkursā, kurš noslēdzās 4. jūnijā.

Šo projektu vadīs Dr. Arnis Sauka, kurš ir BICEPS asociētais pētnieks un Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) profesors. Tāpat projektā iesaistīti profesors Tālis Putniņš, profesors Frederiks Šneiders (Friederik Schneider), profesors Kolins Viljams (Colin Williams), Dr. Andris Saulītis, Dr. Dimitrijs Kravčenko, Dr. Nikolā Gavoille (Nicolas Gavoille), Dr. Anna Zasova, Juris Stinka, kā arī studenti.

Dr. Arnis Sauka komentē: “Ēnu ekonomiku pētu jau daudzus gadus un biju patīkami pārsteigts redzēt reizē projektu konkursā noteikto ļoti analītisko piegājienu šai problēmai kopā ar pielietojamības aspektu. Tā kā mums ir iestrādnes šajā jomā, esam uzlikuši ambiciozus mērķus – gan akadēmiskos, gan praktiski pielietojamos. Esam arī spējuši piesaistīt spēcīgākos starptautiskos spēkus.”

Programmas virsmērķis ir mazināt ēnu ekonomiku un veicināt iekļaujošu un uz ilgtspējīgu attīstību vērstu ekonomisko izaugsmi, kā arī produktīvas un konkurētspējīgas uzņēmējdarbības vides attīstību, tādējādi paaugstinot sabiedrības labklājību Latvijā. Programmas mērķi ir paplašināt zināšanu un analītisko bāzi ekonomikas un finanšu nozarē, stiprināt saikni starp pētniecību un valsts rīcībpolitiku, veicināt sabiedrībā izpratni par ēnu ekonomikas negatīvo ietekmi un nodokļu saistību labprātīgas izpildes nozīmi.

Līdz 2018. gadam valsts pētījumu programmas finansēja tikai IZM, bet 2018.gada 21.jūnijā pieņemtie grozījumi Zinātniskās darbības likumā valsts pētījumu programmas ļauj īstenot un finansēt arī nozaru ministrijā, tāpēc piemēram, šī konkursa nolikumu izstrādāja Latvijas Zinātnes padome sadarbībā ar Latvijas Republikas Finanšu ministriju, no kuras arī tika piešķirts finansējums šim konkursam.

Aicinām iepazīties ar valsts pētījumu programmas “Ēnu ekonomikas mazināšana valsts ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai” projektu pieteikumu atklātā konkursa izvērtēšanas pārskatu. Izvērtēšanas pārskats pieejams šeit:
Vairāk par valsts pētījumu programmām šeit:

17. un 18. novembrī Latvijas Zinātnes padomes direktore Prof. Gita Rēvalde piedalās Science Europe organizētajos pasākumos. Science Europe ir asociācija, kas pārstāv lielākās sabiedriskās organizācijas, kas finansē vai veic izcilus pētījumus Eiropā. Asociācija apvieno un izplata nozīmīgāko pasaules pētniecības organizāciju pieredzi, lai kopīgi veidotu Eiropas Pētniecības telpu un rastu veidus, lai pētniecība sniegtu maksimālu labumu sabiedrībai.

Ģenerālās asamblejas mērķis, kas notiek 17. novembrī, ir iesaistīt dalīborganizācijas augsta līmeņa diskusijās par būtiskām zinātnes politikas tēmām un piedāvāt tām iespēju sniegt ieguldījumu turpmākajā asociācijas darbā un gaitā. Šīs sanāksmes konkrētie mērķi ir apspriest grozījumus statūtos, redzējumā un stratēģijā 2021. – 2026.gadam.

Science Europe darba kārtība turpināsies rīt, 18. novembrī, kad notiks augsta līmeņa seminārā par Eiropas Pētniecības telpu (EPT). Šogad seminārs veltīts EPT plānotajam ieguldījumam COVID-19 krīzes risināšanā un sabiedrībai, kura ir spējīga stāties pretī izaicinājumiem.

Science Europe apvieno nozīmīgākās Eiropas un Eiropas Pētniecības telpas 36 organizācijas no 27 valstīm. Ikgadējie augsta līmeņa semināri piedāvā platformu neformālām zinātnes politikas diskusijām starp Eiropas zinātnes ministrijām, Eiropas pētniecības organizāciju vadītājiem un augsta līmeņa Eiropas Komisijas pārstāvjiem.

Vairāk par Science Europe var lasīt mājas lapā: https://www.scienceeurope.org/ .

Latvijas Zinātnes padome ir izstrādājusi un nodod sabiedriskai apspriešanai Latvijas Zinātnes padomes (Padome) stratēģijas  2021.- 2023. gadam projektu.  Priekšlikumus un komentārus lūgums sūtīt uz e-pasta adresi mikus.dubickis@lzp.gov.lv līdz 2020.gada 20. novembrim.

Saite uz projektu šeit. 

Padome kā koleģiāla institūcija sākotnēji tika izveidota 1990. gadā, lai demokratizētu zinātniskās darbības vadīšanas sistēmu. 2019. gada 14. oktobrī Ministru kabinets pieņēma Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto konceptuālo ziņojumu “Par Latvijas zinātnes politikas ieviešanas sistēmas institucionālo konsolidāciju”, lai uzlabotu zinātnes pārvaldību un ieviestu vienas pieturas aģentūras principu,  kam sekoja grozījumi Zinātniskās darbības likumā, kas noteica jaunu Padomes statusu, sākot ar 2020. gada 1. jūliju, pārveidojot to par Izglītības un zinātnes ministra pārraudzībā esošo tiešās pārvaldes iestādi. Padomes sastāvā ir arī Latvijas zinātnieku ekspertu komisijas. 

Iepriekšējā periodā Padome vairāk koncentrējusies uz zinātnisko projektu starptautiskās ekspetīzes ieviešanu un ikgadēju fundmanetālo un lietišķo zinātnes projektu konkursu organizēšanu, kā arī zinātnes projektu un programmu uzraudzību.  Tagad Padomei, pēc zinātnes programmu koncentrēšanas vienā iestādē,  paredzēti jauni uzdevumi. Padome apvieno gan zinātnes finansētāja funkcijas, gan arī padomdevēja funkcijas zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas politikas veidošanā un zinātnes komunikācijā, kā arī starptautiskās sadarbības veidošanā. 

Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir panākt, lai Padome kļūtu atpazīstama gan Latvijā, gan ārzemēs, lai celtu Latvijas zinātnes prestižu. Padomei, uzsākot darbu jaunas iestādes formā, ir arī būtiski izaicinājumi, apvienojot divu iestāžu komandas – iepriekšējo Latvijas Zinātnes padomi un Studiju un zinātnes administrāciju. Nepieciešams konsolidēt dažādās iestādēs uzkrāto pieredzi un cilvēkresursus, lai izveidotu efektīvu un kavlificētu vienas pieturas aģentūru zinātnes politikas ieviešanā. 

Saistībā ar UNESCO Pasaules zinātnes dienu mieram un attīstībai, ko atzīmē katru gadu 10. novembrī, šogad entuziasti ir sagatavojuši virkni ar pasākumiem, ar kuriem aicinām iepazīties un izvēlēties sev interesējošo:

Skolēni un skolotāji aicināti 10. novembrī no plkst. 14.00-15.00 pieslēgties  diskusijai “Kā jauniešiem iesaistīties zinātnē? #CitizenScienceLV” tiešraidē Facebook. Diskusijā spriedīs, kā jaunieši individuāli un skolā var iesaistīties vietējās un starptautiskās sabiedriskās zinātnes (Citizen Science) iniciatīvās; varēs uzzināt, kur nonāk ievāktie dati un kā jauniešu ieguldītais darbs sniedz pievienoto vērtību zinātniskiem pētījumiem. Tiks aktualizēts arī jautājums par zinātniski pētnieciskajiem darbiem (ZPD) skolās – kā tiem kļūt jauniešus uzrunājošiem, kā tos ciešāk sasaistīt ar zinātni (izvēloties zinātniski aktuālas tēmas, plānojot sasaisti ar zinātnes pētījumu programmām utml.)

Latvijas Universitāte 10. novembrī plkst. 17.00 aicina uz zinātnes pasākumu “Zinātnes kafejnīca”, kur šoreiz pulcēs vairākas talantīgas Latvijas zinātnieces, kuras diskutēs par tēmu “Sieviete zinātnē – uzdrīkstēties sasniegt”. Pasākums norisināsies attālināti un būs vērojams tiešsaistē Latvijas Universitātes portālā un sociālos tīklos. Plašāka informācija šeit:

Kembrižas universitātes latviešu apvienība organizē tiešsaistes diskusiju 10. novembrī plkst. 19.00 par zinātnisko sadarbību starp Latvijas un Apvienotās karalistes pētniekiem. Tajā piedalīsies arī Latvijas Zinātnes padomes Konsultatīvās padomes  Latvijas izcelsmes diasporas pārstāvis Alvis Brāzma. Reģistrācija nav nepieciešama, varēsiet sekot diskusijai tiešraidē Facebook.

SkeptiCafe organizē trīs interaktīvu lekciju sēriju ar dažādiem praktiskiem uzdevumiem  9., 10., un 12. novembrī 19.00.-20:30 “Ar kritisko domāšanu pret dezinformāciju”. Lekcijām var pieteikties līdz 9. novembra pl. 15.00 https://ej.uz/DezinfoApmaciba.

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība 12. novembrī organizē sarunu “Tiešsaistē ar zinātnieku”, šoreiz uz sarunu aicinot Vidzemes augstkolas rektoru Gati Krūmiņu un vadošo pētnieku, lai uzzinātu vairāk par Latvijas zinātnes nākotni zinātnes stratēģiskās komunikācijas kontekstā. Iepriekš nav jāpiereģistrējas, sarunu varēs vērot Facebook tiešraidē. Vairāk informācijas šeit.

UNESCO Latvijas Nacionālā komisija Latvijā Pasaules zinātnes dienu mieram un attīstībai atzīmēs visu novembri, aicinot ikvienu, bet jo īpaši skolotājus un skolēnus, noklausīties video-lekcijas par šobrīd aktuāliem un UNESCO institūcijās apspriestiem zinātnes izaicinājumiem bioētikas, lielo datu izmantošanas un biosfēras ilgtspējas jomās, piedaloties Latvijas Universitātes un Vidzemes Augstskolas ekspertiem. Video tiks publicēti ik nedēļu, sākot no 10. novembra – Pasaules zinātnes dienas mieram un attīstībai –, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Youtube vietnē.

Latvijas Zinātnes padomes direktore Gita Rēvalde uzskata: “Pasaules zinātnes diena sniedz iespēju parādīt zinātnes nozīmi plašākai auditorijai sevišķi pandēmijas apstākļos, tāpēc priecājos redzēt, ka šogad notiek daudz pasākumu, kas aptver dažādas zinātnē aktuālas tēmas. Mēs, Latvijas Zinātnes padomes pārstāvji, atzīmēsim zinātnes dienu, piedaloties Eiropas Zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas politikas padomju gadskārtējā sēdē, kurā diskutēsim par Eiropas Pētniecības telpai svarīgām problēmām, tai skaitā, par draudiem Eiropas zinātnes potenciālam, ierobežojot zinātnes finansēšanu “Apvārsnis Eiropa” programmai .”

Pasaules zinātnes diena mieram un attīstībai ik gadu tiek atzīmēta 10. novembrī, lai uzsvērtu zinātnes nozīmīgo lomu sabiedrībā un nepieciešamību iesaistīt aizvien vairāk cilvēku diskusijās par šodienas zinātnes izaicinājumiem. Stiprinot saites starp zinātni un sabiedrību, Pasaules zinātnes dienas mērķis ir informēt par zinātnes sasniegumiem un izcelt zinātnieku lomu un ieguldījumu mūsu planētas izzināšanā un ilgtspējas veicināšanā. Plašāk par šī gada tēmu un iesaistes iespējām informācija pieejama šeit angļu valodā.

2020. gada 27. oktobrī no plkst 10.00 līdz 17.00 notiks valsts pētījumu programmas (VPP) “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai” vidusposma konference, kurā būs iespēja iepazīties ar finansētajiem projektiem un uzzināt, kas šajos piecos projektos ir paveikts .

Konferenci organizē Latvijas Zinātnes padome kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju un valsts pētījumu programmas “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai” projektu īstenotājiem – Latvijas Universitāti, Vidzemes Augstskolu, Latvijas Zinātņu akadēmiju, Latvijas Nacionālo bibliotēku un sadarbības partneriem.

Reģistrācija pieejama līdz 26. oktobra plkst 15.00 šeit.

Programma pieejama šeit.

VPP “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai” ir starpdisciplināra pētījumu programma sociālajās un humanitārajās zinātnēs, kas ietver uzdevumus zināšanu bāzes attīstībai, lai risinātu valsts un sabiedrības ilgtspējīgas attīstības jautājumus – pilsoniska un iekļaujoša sabiedrība; etnisko un sociālo grupu loma Latvijas kultūras vēsturē; ģeopolitiskās un starptautiskās norises kā starptautisks konteksts valsts attīstībai; Latvijas izaicinājumi demogrāfijā un migrācijā.
Programmas mērķis ir paplašināt zināšanu bāzi sociālajās un humanitārajās zinātnēs par Latvijas sabiedrības saliedētībai un iekļaujošai izaugsmei svarīgiem jautājumiem, kā arī globālajām norisēm un kontekstu, kas ietekmē Latvijas attīstību. Pētījumu rezultātā ir svarīgi definēt rīcības modeļus izglītotas un atbildīgas pilsoniskās sabiedrības nostiprināšanai, tādējādi sekmējot ilgtspējīgas un saliedētas Latvijas sabiedrības un valsts attīstību.

Vairāk informācija par Valsts pētījumu programmām pieejama šeit.

Izglītības un zinātnes ministrija

Projektu prezentācijas un stenda referātus var apskatīties šeit.