Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un Latvijas Zinātnes padome (LZP) 10. februārī no plkst. 13.00-15.30organizē tiešsaistes paneļdiskusiju „Zinātne pret Covid-19”. Diskusijas mērķis ir informēt sabiedrību par Latvijas zinātnieku radītajām zināšanām un risinājumiem cīņai ar Covid-19 infekcijas slimību un tās radītajām sociālekonomiskajām sekām. Paneļdiskusijas programmu veido pētījumu rezultāti no valsts pētījumu programmas “Covid-19 seku mazināšanai” un “Pētījuma par SARS-CoV-2 vīrusa epidemioloģiju un filoģenēzi Latvijā”. Pasākumu atklās izglītības un zinātnes ministre Dr.philol. Ilga Šuplinska, veselības ministrs Daniels Pavļuts un Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Dr.habil.chem. Ivars Kalviņš.
Paneļdiskusiju vadīs Dr.biol. Juris Šteinbergs un līdz ar projektu īstenotājiem tajā piedalīsies arī iesaistīto nozaru ministriju un citu valsts institūciju un nozaru organizāciju pārstāvji. Jebkurš interesents varēs sekot līdzi diskusijas tiešraidei Delfi portālā un uzdot jautājumus dalībniekiem, izmantojot Slido.com #1919.
Programma pieejama šeit.
Tiešraide un ieraksts būs pieejams šeit.
Paneļdiskusija notiks trīs sesijās atbilstoši programmas tematiskajām jomām:
Projektu vadītāju prezentācijas:
Dr.med. Uga Dumpis – “Multidisciplināra pieeja COVID19 un citu nākotnes epidēmiju monitorēšanai, kontrolei un ierobežošanai Latvijā. Īsteno Latvijas Universitāte (LU), Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs (BMC), Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), Elektronikas un datorzinātņu institūts (EDI), Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”, Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU).
Dr.biol. Jānis Kloviņš – “COVID-19 saistīto paraugu biobankas un asociēto datu integrētās platformas izveide Latvijā” (BMC, RSU, RTU) un “Pētījums par SARS-CoV-2 vīrusa epidemioloģiju un filoģenēzi Latvijā” (BMC).
Dr.med. Ludmila Vīksna – “Covid-19 infekcijas klīniskās, bioķīmiskās, imūnģenētiskās paradigmas, un to korelācija ar sociāli demogrāfiskiem, etioloģiskiem, patoģenētiskiem, diagnostiskiem, terapeitiski un prognostiski nozīmīgiem vadlīnijās iekļaujamajiem faktoriem”. Īsteno RSU, BMC, LU.
Dr.biol. Kaspars Tārs – “Jaunu terapeitisko un profilaktisko līdzekļu izstrāde pret COVID-19 un koronavīrusiem”. Īsteno BMC, Latvijas Organiskās sintēzes institūts, LU Cietvielu fizikas institūts (LU CFI), RTU, LU.
Dr.med. Anda Ķīvīte-Urtāne – “COVID-19 epidēmijas ietekme uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību Latvijā; veselības nozares gatavības nākotnes epidēmijām stiprināšana”. Īsteno RSU, LU, Banku augstskola.
Paneļdiskusijas dalībnieki: Daniels Pavļuts, veselības ministrs, Alvis Brāzma, Eiropas Molekulāras bioloģijas laboratorijas, Eiropas Bioinformātikas institūta genomikas sekcijas vadītājs, Uldis Berķis, IZM RIS3 vienības vadītājs.
- 14.05-14.45: Inženiertehniskie risinājumi (programmas 6.-8. projekts);
Projektu vadītāju prezentācijas:
Dr.med. Valdis Pīrāgs – “Jaunās tehnoloģijas Covid-19 pacientu tēmētai monitorēšanai, testēšanai un terapijai (3-T Project)”. Īsteno VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” Zinātniskais institūts, BMC.
Dr.sc.ing. Tālis Juhna – “Drošu tehnoloģiju integrācija aizsardzībai pret Covid-19 veselības aprūpes un augsta riska zonās”. Īsteno RTU, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija (RTA), LU, EDI, LU CFI, Latvijas Organiskās sintēzes institūts, BMC, RSU, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts.
Dr.sc.ing. Jānis Grabis – “Perspektīvās tehnoloģijas noturīgiem un drošiem servisiem”. Īsteno RTU, Vidzemes Augstskola, LU, RTA, Liepājas Universitāte.
Paneļdiskusijas dalībnieki: Ilga Šuplinska, izglītības un zinātnes ministre, Edgars Ozoliņš-Ozols, Ekonomikas ministrijas Nozaru politikas departamenta vecākais eksperts, Māris Rēvalds, „Veselības centrs 4” vadītājs, Ināra Pētersone, Veselības aprūpes darba devēju asociācijas izpilddirektore, LDDK pārstāve.
- 14.50-15.30: Tautsaimniecība un sabiedrības labklājība (programmas 9.-10. projekts).
Projektu vadītāju prezentācijas:
Dr.habil.oec. Inna Šteinbuka – “Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)”. Īsteno LU, LLU, RTU, RSU, Latvijas Zinātņu akadēmija.
Dr.art . Alise Tīfentāle – “Dzīve ar COVID-19: Novērtējums par koronavīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanu Latvijā un priekšlikumi sabiedrības noturībai nākotnē”. Īsteno RSU, LU, Vidzemes Augstskola, EDI, RTA.
Paneļdiskusijas dalībnieki: Ilga Šuplinska, izglītības un zinātnes ministre, Raimonds Aleksejenko, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Jānis Eglītis, Zemkopības ministra biroja vadītājs, Guntis Vilnītis, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes ģenerāldirektors, Daiga Holma, Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītāja.
Programmā īstenoto projektu ietvaros veselības aprūpes un sabiedrības veselības jomas pētījumos ir izstrādātas inovatīvās metodes, piemēram, siekalu testa pielietojamība masu skrīninga ietvaros un notekūdeņu izmeklēšanas algoritms pilsētās SARS-CoV-2 noteikšanai un monitoringam, kas palīdz ātrāk identificēt cilvēkus, kas inficējušies ar vīrusu, vai mājsaimniecības, kur cirkulē vīruss. Izveidotā biobanka un datu bāze, kas integrēta ar ES Covid-19 datu portālu, ļauj pētīt vīrusa izcelsmi, mutācijas un kolektīvo imunitāti pret to. Savukārt pētījums par SARS-CoV-2 vīrusa epidemioloģiju, noslēdzoties valsts pētījumu programmai, vēl turpinās klīniski nozīmīgāko Covid-19 gadījumu iesaistīšanu biobankā, tādējādi palīdzot iegūt precīzu informāciju par epidemioloģisko situāciju Latvijā. Covid-19 seku mazināšanas pētījumu rezultāti tostarp dod iespēju analizēt un prognozēt pēcinfekcijas sekas, blakus diagnožu ietekmi un prevalenci hroniski slimo bērnu riska grupā, kā arī jauno zāļvielu un vakcīnu kandidāti mazinās Covid-19 ietekmi uz cilvēku veselību.
Latvijas zinātnieku izstrādāto praktisko inženiertehnisko un tehnoloģisko risinājumu – tādu kā eksprestestēšana SARS-CoV-2 ātrai noteikšanai, elpināšanas aparāts uz apnojas terapijas iekārtas pamata, tehnoloģijas personāla aizsardzībai, pret-vīrusu virsmas un risinājumi virsmu un gaisa dezinfekcijai, ar anti-virālu materiālu pārklātas aizsargbrilles – ieviešana slimnīcās, skolās, transportā u.c. palīdzēs samazināt inficēšanās riskus Covid-19 laikā, kā arī ikdienā pēc krīzes. Jaunradītās informācijas komunikāciju tehnoloģijas varēs izmantot telemedicīnā, attālinātā darba organizēsanai un efektivizēšanai, kā arī attālināto un kombinēto mācīšanās pieeju īstenošanai izglītības procesā.
Sociālo un humanitāro zinātņu pētnieki ir snieguši skaidras un tūlīt praktiski ieviešamas rekomendācijas, kā optimāli pārvarēt Covid-19 izraisīto ekonomisko krīzi un mazināt tās sekas uz sabiedrību. Pētniecībā iegūtie secinājumi par valsts atbalsta pasākumiem Covid-19 pandēmijas seku ierobežošanai, produktivitāti un fiskālās ilgtspējas riskiem ir izmantojami lokālā, reģionālā, valsts institūciju un nevalstisko organizāciju mērogā. Zinātnieki piedāvā risinājumus, kā uzlabot tautsaimniecības noturību pret satricinājumiem, veicināt vietējās pārtikas ražošanu un ekonomikas pašpietiekamību, mazināt Covid-19 izplatības dēļ noteikto ierobežojumu sociālo un psiholoģisko ietekmi, kā arī veicināt nodarbinātību un drošu darba vidi (tai skaitā attālinātajā darbā) Covid-19 izplatības mazināšanai noteikto ierobežojumu apstākļos. Savukārt rekomendācijas dažādu mācību platformu funkcionalitātes novērtējumam un attālināto kursu izstrādei ļaus paaugstināt komunikācijas un izglītības efektivitāti krīzes apstākļos.
Programmu „Covid-19 seku mazināšanai” īsteno Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Veselības ministriju un Latvijas Zinātnes padomi. Programmas mērķi ir ierobežot Covid-19 infekcijas slimības izplatību un aizsargāt iedzīvotājus, lai, īstenojot inovatīvus augstas gatavības zinātniskus projektus, steidzami atjaunotu ekonomisko darbību un sociāli aktīvu ikdienas dzīvi, kā arī izstrādātu zinātniskas prognozes par turpmākās rīcības scenārijiem Latvijā 2020. gada rudenī, 2021. un 2022. gadā, tai skaitā jaunu saslimšanas uzliesmojumu pārvarēšanai, īstenojot pētījumus trijās iepriekš minētajās tematiskajās jomās. Papildu informācija par VPP „Covid-19 seku mazināšanai” pieejama LZP mājas lapā.
Prezentācijas (lūgums spiest uz prezentācijas nosaukuma, lai tās atvērtu):
6.1. Multidisciplināra pieeja COVID19 un citu nākotnes epidēmiju monitorēšanai, kontrolei un ierobežošanai Latvijā.
6.2. COVID-19 saistīto paraugu biobankas un asociēto datu integrētās platformas izveide Latvijā.
6.3. Covid-19 infekcijas klīniskās, bioķīmiskās, imūnģenētiskās paradigmas, un to korelācija ar sociāli demogrāfiskiem, etioloģiskiem, patoģenētiskiem, diagnostiskiem, terapeitiski un prognostiski nozīmīgiem vadlīnijās iekļaujamajiem faktoriem.
6.4. Jaunu terapeitisko un profilaktisko līdzekļu izstrāde pret COVID-19 un koronavīrusiem.
6.5. COVID-19 epidēmijas ietekme uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību Latvijā; veselības nozares gatavības nākotnes epidēmijām siprināšana.
6.6. Jaunās tehnoloģijas Covid-19 pacientu tēmētai monitorēšani, testēšanai un terapijai (3-T Project).
6.7. Drošu tehnoloģiju integrācija aizsardzībai pret Covid-19 veselības aprūpes un augsta riska zonās.
6.8. Perspektīvās tehnoloģijas noturīgiem un drošiem servisiem.
6.9. Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV).
6.10. Dzīve ar COVID-19: Novērtējums par koronavīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanuLatvijā un priekšlikumi sabiedrības noturībai nākotnē.
