Valsts pētījumu programma izglītība

 

Latvijas Zinātnes padome, pamatojoties uz Ministru kabineta 2018. gada 4. septembra noteikumu Nr. 560 “Valsts pētījumu programmu projektu īstenošanas kārtība” 17. punktu, izsludina Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts pētījumu programmas “Izglītība” 2023.–2026. gadam (turpmāk – programma) projektu pieteikumu atklāto konkursu.

Programmas virsmērķis ir sniegt ieguldījumu pierādījumos balstītu lēmumu pieņemšanai par izglītības sistēmas attīstību un stratēģisko izglītības attīstības mērķu sasniegšanu, kā arī radīt jaunas zināšanas un praktiski lietojamus risinājumus izglītības iestādes, pašvaldības un valsts mērogā.

Programmas mērķi un uzdevumi ir:

  1. nodrošināt individualizētu un personalizētu atbalstu skolēniem etniski un lingvistiski daudzveidīgā mācību vidē (atbilstoši dažādiem spēju un valodas prasmes līmeņiem). Mērķa īstenošanas uzdevums ir didaktikas, metodikas un atbalsta sistēmu izveide mācību procesa diferenciācijai (t.sk. konkrētu intervenču izveide, esošo intervenču pilnveide) pirmskolas (5-6 gadi) vecumposmam un pamatskolas vecumposmam (1.-9. klase) pamata prasmju pilnveidei (lasītprasme, rēķinātpratība, dabaszinības), caurviju prasmju pilnveidei (kritiskā domāšana un problēmu risināšana, pašvadīta mācīšanās) un iekļaujošas izglītības pieejas nostiprināšanai (īpašu uzmanību pievēršot agrīnai iekļaušanas risku diagnostikai un atbilstoša atbalsta nodrošināšanai);
  2. nodrošināt individualizēta mācīšanās procesa, mācīšanas un vērtēšanas iespējas, izmantojot mākslīgā intelekta un citu tehnoloģiju risinājumus un ievērojot akadēmisko godīgumu un pozitīvu ietekmi uz izglītības kvalitāti. Mērķa īstenošanas uzdevums ir tehnoloģiju prototipa izveide grupas (t.sk. klase, kurss)  un izglītības iestādes (tai skaitā augstākās izglītības) līmenī, balstoties uz esošās labās prakses izpēti (t.sk. adaptīvās mācīšanās pieeja) un izglītības politikas prioritātēm (t.sk. aktuālajām reformām izglītībā), un nodrošinot efektīvu mācīšanas, mācīšanās un vērtēšanas procesu un individualizētus risinājumus izglītojamā atbalstam;
  3. veidot pedagogu, izglītības iestāžu vadības un pašvaldību izglītības speciālistu kapacitāti efektīvu pārmaiņu un inovāciju vadībai, izglītības iestādes snieguma pilnveides nodrošināšanai, izglītības kvalitātes vadībai un skolēncentrētas pieejas nostiprināšanai. Mērķa īstenošanas uzdevums ir pedagogu, izglītības iestāžu vadības un pašvaldību izglītības speciālistu domāšanas un rīcības modeļu (tai skaitā uzskatu, pārliecību, vērtību) izpēte un profilu izveide, kā arī risinājumu (t.sk. konkrētu politiku, profesionālās kompetences pilnveides modeļu, citu instrumentu) izstrāde un aprobācija to attīstībai un pilnveidošanai izglītības iestādes, izglītības iestādes dibinātāja, pašvaldības un valsts līmenī;
  4. nodrošināt pieaugušo, tai skaitā pedagogu, efektīvu profesionālās kompetences pilnveidi un pilnveides rezultātu pārnesi uz praksi. Mērķa īstenošanas uzdevumi ir profesionālās kompetences pilnveides ietekmes uz praksi novērtējums, apkopojot labās prakses piemērus un izvērtējot nozīmīgākos šķēršļus, kā arī efektīvas profesionālās kompetences pilnveides modeļu (risinājumu) izstrāde organizācijas un sistēmas līmenī pieaugušo mērķa grupai un pedagogu mērķa grupai, tai skaitā nosakot konkrētus profesionālās kompetences pilnveides efektivitātes mērīšanas instrumentus, procesus un rādītājus;
  5. nodrošināt pāreju uz jaunu akadēmiskās karjeras ietvaru, tā ieviešanu augstskolās un zinātniskajos institūtos. Mērķa īstenošanas uzdevums ir akadēmiskā personāla kompetenču modeļa izstrāde atbilstoši četru posmu akadēmiskās karjeras ietvaram, starptautiskai praksei atbilstošu kompetenču vērtēšanas rīku izstrāde un vadlīnijas kompetenču modeļa ieviešanai augstskolās un zinātniskajos institūtos, tostarp profesionālās kompetences pilnveides sistēmas izveidei;
  6. sekmēt jauniešu (13–25 gadi) aktīvu pilsonisko līdzdalību un saiknes ar vietējo kopienu un valsti veidošanu, balstoties uz formālo un neformālo izglītību. Mērķa īstenošanas uzdevums ir situācijas izpēte, tai skaitā nosakot galvenos faktorus, kas ietekmē jauniešu aktīvu pilsonisko līdzdalību un saiknes ar vietējo kopienu un valsti veidošanos, kā arī metodikas un stratēģiju izstrāde, tai skaitā sadarbības mehānismu izstrāde jauniešu līdzdalības stimulēšanai izglītības iestādes, pašvaldības un valsts līmenī.

Projektu iesniegšanas termiņš ir 2023. gada 9. novembris. 

Piedalīties var Latvijas Republikas zinātniskās institūcijas, kas reģistrētas Zinātnisko institūciju reģistrā un atbilst pētniecības organizācijas definīcijai. Kā sadarbības partneris var piedalīties arī valsts institūcija, kurai zinātniskās darbības veikšana ir noteikta ar ārējo tiesību aktu, nolikumā vai statūtos. Projektu pieteikumi iesniedzami Nacionālajā zinātniskās darbības informācijas sistēmā https://sciencelatvia.lv.

Konkursa ietvaros plānots finansēt sešus projektus, kur katram MK rīkojuma 5. punktā noteiktajam uzdevumam ir noteikts šāds maksimālais projekta finansējums:

  1. MK rīkojuma 5.1. apakšpunkta uzdevumam – 950 000 eiro;
  2. MK rīkojuma 5.2. apakšpunkta uzdevumam – 1 350 000 eiro;
  3. MK rīkojuma 5.3. apakšpunkta uzdevumam – 500 000 eiro
  4. MK rīkojuma 5.4. apakšpunkta uzdevumam – 730 000 eiro;
  5. MK rīkojuma 5.5. apakšpunkta uzdevumam – 350 000 eiro;
  6. MK rīkojuma 5.6. apakšpunkta uzdevumam – 350 000 eiro.

Ja ir kādi jautājumi par konkursa nolikumu, projekta pieteikuma iesniegšanu, projekta īstenošanu, informācijas sistēmas lietošanu, lūgums rakstīt – vpp@lzp.gov.lvVai zvanīt Pētniecības programmu nodaļas vadītājai Vinetai Grieķerei pa tālruni +371 25120280.

Semināra video
VPP programmas izglītība nosacījumi
VPP programmas izglītība laika grafiks