Projektu vadītāju pieredze sadarbībā ar LZP

2023. gada nogalē Latvijas Zinātnes padome (LZP) veica pētniecības projektu vadītāju aptauju, lai noskaidrotu viņu viedokli par Latvijas Zinātnes padomes organizētajiem projektu konkursiem, to iesniegšanas, vērtēšanas un uzraudzības procesu, un iespējām to pilnveidot. Tika saņemtas 194 atbildes. Pārskatā analizēti tādi projektu vadītāju pieredzes aspekti kā administratīvais process, informācijas sistēma, projektu vērtēšanas un uzraudzības process, Atvērto datu prasība attiecībā uz projekta rezultātiem un to ilgtspēja. Kopumā projektu vadītāji pozitīvi vērtē savu sadarbības pieredzi ar LZP, kā vājāko atzīmējot darbu ar NZDIS elektronisko projektu iesniegšanas un vērtēšanas platformu un normatīvo aktu saprotamību, bet kā spēcīgāko - LZP darbinieku profesionalitāti un informācijas pieejamību par konkursu norisi.”


 Ekspertu pieredze Latvijas Zinātnes padomes zinātnisko projektu pieteikumu vērtēšanā

2023. gada nogalē Latvijas Zinātnes padome (LZP) veica uzaicināto ārvalstu ekspertu aptauju, lai noskaidrotu viņu viedokli par Latvijas Zinātnes padomes organizēto projektu zinātniskās izvērtēšanas procesu, un iespējām to pilnveidot. Tika saņemta 331 atbilde. Pārskatā analizēti tādi ekspertu pieredzes aspekti kā administratīvais process, informācijas sistēma, vērtēšanas process un ekspertu piesaiste. Kopumā eksperti pozitīvi vērtē savu sadarbības pieredzi ar LZP, kā vājāko atzīmējot darbu ar NZDIS elektronisko projektu iesniegšanas un vērtēšanas platformu, bet kā spēcīgāko - LZP darbinieku augsto profesionalitāti.

No 2023. gada 6. decembra līdz 2024. gada 12. janvārim LZP ZEN nodaļa sadarbībā ar PPAN nodaļu veica ārvalstu ekspertu aptauju. Tās mērķis bija noskaidrot uzaicināto ārvalstu ekspertu viedokli par Latvijas Zinātnes padomes organizēto projektu zinātniskās izvērtēšanas procesu, un iespējām to pilnveidot.

  • Pētījuma galvenie uzdevumi: 
    • noskaidrot ekspertu pieredzi sadarbībā ar LZP projektu izvērtēšanas procesa gaitā, ietverot dažādus tā aspektus: vērtēšanas kritērijus, laika ierobežojumus, atlīdzības apjomu, darbu ar informācijas sistēmu un sadarbību ar LZP darbiniekiem;
    • aicināt ekspertus dalīties ar labajiem piemēriem projektu zinātniskajā izvērtēšanā ārvalstīs;
    • apkopot un izvērtēt ekspertu ieteikumus LZP projektu izvērtēšanas uzlabošanai, kas varētu tikt ieviesti turpmāk.

 Pētniecības ietekmes vadlīnijas projektu iesniedzējiem un īstenotājiem

Publiski finansēta pētniecība primāri tiek novērtēta caur divām prizmām – izcilību un ietekmi. Izcilību, kurai ir sevišķi būtiska loma fundamentālajos pētījumos, parasti izvērtē akadēmiskā kopiena konkrētās disciplīnas ietvaros, un tā tiek mērīta ar bibliometriskiem rādītājiem. Pētniecības ietekme, jeb pievienotā vērtība, ko sabiedrība un specifiskas mērķgrupas (politikas veidotāji u. c.) gūst no pētniecības, ir sevišķi nozīmīga lietišķajiem pētījumiem. Izmērīt un izvērtēt pētniecības ietekmi ir daudz sarežģītāk, un parasti tas tiek darīts ar kvalitatīvām metodēm. Šobrīd tiek sagaidīts, ka katrs publiski finansēts pētījums veicinās pozitīvas pārmaiņas vienā jomā vai vairākās, piemēram, sabiedrībā, ekonomikā, kultūrā, vidē, veselībā, rīcībpolitikā. Līdz ar to Latvijas Zinātnes padome (turpmāk – LZP) projektu iesniedzējiem un īstenotājiem ir sagatavojusi informatīvu materiālu par pētniecības ietekmes plānošanu, kā arī ietekmes aspektiem, kas tiek vērtēti LZP rīkotajos projektu konkursos. Informatīvais materiāls ļaus labāk apzināt, kas ir pētniecības ietekme, kādi ir šīs ietekmes virzieni, kā plānot projekta rezultātu ietekmi, kā kartēt ieinteresētās puses, lai izvēlētos piemērotāko pieeju ietekmes radīšanai katrā mērķgrupā, kā arī to, kādi kritēriji tiek ņemti vērā, vērtējot projektu ietekmi LZP konkursos. Projektu iesniedzējiem un īstenotājiem papildus tiek sniegti praktiski padomi, kā veicināt rezultātu izplatīšanu plašākā sabiedrībā. Informatīvais materiāls ir tikai rekomendējošs, tas nav saistošs ne projektu pieteicējiem, ne īstenotājiem. Materiāls sagatavots, ņemot vērā citu valstu pētniecības padomju praksi, Izglītības un zinātnes ministrijas Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas Sociālo un humanitāro zinātņu nozaru eksperta Aleksandra Mārtiņa Blūma un LZP Sociālo zinātņu ekspertu komisijas locekļa Dr.sc.soc. Miķeļa Grīviņa ieteikumiem, kā arī integrējot ekspertu rekomendācijas, kas sniegtas projektu iesniedzējiem LZP rīkoto projektu konkursu izvērtēšanas rezultātā.