Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekti (FLPP) ir Izglītības un zinātnes ministrijas finansēta uz zinātnisko izcilību vērsta zinātnes finansēšanas programma.
FLPP projektu konkursa mērķis ir radīt jaunas zināšanas un tehnoloģiskās atziņas visās zinātnes nozarēs - dabaszinātnēs, inženierzinātnēs un tehnoloģijās, medicīnas un veselības zinātnēs, lauksaimniecības, meža un veterinārās zinātnēs, sociālajās zinātnēs, humanitārajās un mākslas zinātnēs. Tādējādi tiek atbalstītas izcilākās Latvijas zinātnieku idejas, kā arī nodrošināta visu zinātnes nozaru grupu vienmērīga attīstība.
Projektu pieteikumu vērtēšana notiek saskaņā ar normatīvajos aktos skaidri noteikto kārtību, nodrošinot valsts finansējuma sadalē visiem projektiem vienotu, godīgu pieeju un procesu caurskatāmību. Projektu izvērtēšanas un finansējuma piešķiršanas kārtība definēta Ministru kabineta noteikumos un no tiem izrietošajā katra gada konkursa nolikumā.
- Ministru kabineta 2017.gada 12.decembra noteikumi Nr. 725 Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu izvērtēšanas un finansējuma administrēšanas kārtība
- Jautājums: ja projektā tiek nodarbināti divi studējošie tikai uz diviem mēnešiem viena gada laikā, kur katra studējošā iesaiste ir 0,25 PLE katrā mēnesī, vai šis PLE tiek iekļauts visu studējošo kopējās slodzes aprēķinā?
Ievērojot, ka katrs studējošais ir nodarbināts projektā ar vismaz 0,25 PLE attiecīgajā projekta īstenošanas posmā, tad šo studējošo PLE tiek iekļauts visu studējošo kopējās slodzes aprēķinā. Vienlaikus lūdzam ievērot, ka studējošie projektā tiek iesaistīti atbilstoši projekta tematikai, mērķim un uzdevumiem.
- Jautājums: Ja es šobrīd norādu studējošais 1 un 1PLE. Bet patiesībā man būs studējošais 1; 2; 3 un 4, katram 0.25 PLE. Vai tā var?
Jānorāda visi plānotie studenti, ja pagaidām nav zināmi konkrēti studenti, tad var norādīt Students1, Students2,… Ja norādīsiet vienu, bet pēc fakta būs četri, līdz ar to var mainīties zinātniskās grupas skaitliskais sastāvs par vairāk kā 50%, tad būs jāsniedz iesniegums ar pamatojumu par zinātniskās grupas izmaiņām atbilstoši MK 725 41.punktam.
- Jautājums: Vai ir kādi limiti vadītāja noslodzei? Minimālā vērtība PLE?
Nav noteikta minimālā slodze/minimālā PLE vērtība projekta vadītājam. Plānojot projektu ir jāņem vērā projekta vadītāja uzdevumi un pienākumi un tam atbilstoši ir jāplāno projekta vadītāja slodze, lai nodrošinātu šo uzdevumu savlaicīgu un kvalitatīvu izpildi.
- Jautājums: Ja studējošais tiek nodarbināts kā brīvprātīgais darbinieks, vai tas skaitās pie studējošo PLE kritērija?
Ja studējošais tiek iesaistīts projektā kā brīvprātīgais darbinieks un viņa slodze tiek uzskaitīta un ja studējošā vidējā slodze nav mazāka par 0,25 PLE nostrādātajā periodā, šī slodze tiek ieskaitīta visu studējošo kopējās slodzes aprēķinā.
- Jautājums: Vai, rēķinot kopējo PLE, tiks ņemtas vērā stundas, kas veidojas no slimības un atvaļinājuma naudas izmaksām, kā arī atvaļinājuma kompensācijas izmaksām darbiniekam pārtraucot darba attiecības projekta laikā.
Uz PLE izpildi var attiecināt arī laiku, kas pēc projekta zinātniskās grupas darba līgumā atrunātās slodzes un, pamatojoties uz iepriekš nostrādāto slodzi ietver Darba likumā noteiktos ikgadējos apmaksātos atvaļinājumus, pārejošu darbnespēju, asins donoru brīvdienas, kā arī apmaksātos papildatvaļinājumus par bērniem.
Sākumā tiek izvērtēta projekta iesnieguma atbilstība administratīvās atbilstības kritērijiem. Ja ir atbilstība šiem kritērijiem, pēc tam projekta iesniegums tiek nodots izvērtēšanai vismaz diviem neatkarīgiem ārvalstu ekspertiem, kuri vērtē zinātnisko kvalitāti, tā ietekmi, īstenošanas iespējas un nodrošinājumu.
Eksperts izvērtē projekta iesniegumu, aizpilda eksperta vērtējuma veidlapu un nodrošina projekta iesnieguma konsolidēta vērtējuma sniegšanu saskaņā ar vērtēšanas metodiku, kurā noteikta vērtēšanas punktu atbilstība kvantitatīvajiem un kvalitatīvajiem rādītājiem. Aizpildīto vērtējuma veidlapu eksperts, izmantojot informācijas sistēmu, nosūta Latvijas Zinātnes padomei. Projekta iesnieguma konsolidēto vērtējumu sagatavo viens no ekspertiem, kuri vērtējuši projekta iesniegumu. Minētais eksperts konsolidēto vērtējumu saskaņo ar otru ekspertu un, izmantojot informācijas sistēmu, nosūta padomei.
Pamatojoties uz ekspertu iesniegto projekta iesnieguma konsolidēto vērtējumu, tiek aprēķināts projekta iesnieguma konsolidētais vērtējums procentos.
Pēc visu projektu iesniegumu konsolidēto vērtējumu saņemšanas konkursa ietvaros tiek sagatavots saraksts ar kvalitātes prasībām atbilstošo projektu iesniegumiem dilstošā secībā pēc iegūtā vērtējuma procentos atbilstoši konkursa nolikumam. Šo sarakstu izskata konkursa komisija. Finansējums tiek piešķirts projektiem ar augstāko punktu skaitu.
Projektu īstenošanas un uzraudzības jeb vērtēšanas komisijas lēmumiem ir ieteikuma raksturs. Vērtēšanas komisiju izveido Latvijas Zinātnes padome un tās sastāvā iekļauj arī ministrijas un citu nozaru ministriju deleģētus pārstāvjus. Vērtēšanas komisijā var iekļaut ekspertus bez balsstiesībām. Vērtēšanas komisijas darbību nosaka padomes izdots vērtēšanas komisijas nolikums. Komisijas sekretariāta funkcijas veic Latvijas Zinātnes padome.
Projektu pieteikumus vērtē vismaz divi neatkarīgi ārvalstu eksperti no attiecīgās zinātnes nozares. Tādējādi tiek nodrošinātu neatkarīga un kompetenta projektu iesniegumu vērtēšana. Starptautisko ekspertu piesaistīšana ļauj izvairīties no potenciāla interešu konflikta salīdzinoši nelielajā Latvijas zinātniskajā sabiedrībā.
Eksperti tiek atlasīti ar mērķi identificēt zinātniekus, kuru kvalifikācija atbilst izvērtējamā projekta iesnieguma tematikai, ņemot vērā labās prakses piemērus Latvijā un Eiropas Savienībā, kā arī tiecoties uz zinātnisko izcilību. Starptautisko ekspertu piesaistīšana ļauj izvairīties no potenciāla interešu konflikta salīdzinoši nelielajā Latvijas zinātniskajā sabiedrībā.
Kopš 2018. gada FLPP konkursos tika uzsākts jauns posms, paredzot katru gadu izsludināt trīs gadu ilgu projektu konkursu, pilnībā pārejot uz ārvalstu ekspertu veiktu projektu iesniegumu, kā arī vidusposma un noslēguma pārskatu zinātnisko izvērtēšanu. Šāda organizēšanas kārtība izveidoja pieejamā finansējuma sadalījuma mehānismu proporcionāli katras zinātņu nozares grupas kapacitātei un sagatavojot kvalitatīvus projektu iesniegumus, vienlaicīgi garantējot vismaz dažu projektu īstenošanu katrā grupā.
Projektus izvērtē atbilstoši Apvārsnis 2020 principiem, piemērojot projekta zinātniskajai kvalitātei īpatsvaru 50% apmērā, projekta rezultātu ietekmei īpatsvaru 30% apmērā un projekta īstenošanas iespējām un nodrošinājumam īpatsvaru 20% apmērā no kopējā vērtējuma.
Projekta iesnieguma priekšnosacījums ir pētījuma atbilstība vismaz vienam no prioritārajiem zinātnes virzieniem, kas tika piemērota projektu iesniegumiem no 2018. līdz 2022. gadam, bet 2023. konkursam tas netika piemērots, jo noteiktais prioritāro virzienu termiņš bija beidzies. Papildus šai prasībai projektā izpildē jāiesaista augstskolās studējošie un doktora zinātniskā grāda pretendenti.
Finansējums tiek piešķirts projektiem ar augstāko punktu skaitu. Līdz ar to finansējumu saņem projekti, kuriem ir augstākā zinātniskā kvalitāte un pienesums nozīmīgu jautājumu izpētē. Projektu iesniegumu vērtēšana, galvenokārt kritērijā “Projekta zinātniskā kvalitāte” ļauj atsijāt nekvalitatīvi sagatavotus projektu iesniegumus, kuri nepārliecina par pētījumu zinātnisko kvalitāti, pētījumu tēmas nozīmīgumu, pētījumu novitāti un pētījumu rezultātu potenciālo ietekmi.
Lai projekts tiktu atbalstīts, projekta iesnieguma vērtējumam jāsasniedz kvalitātes slieksnis: vismaz četri no pieciem punktiem kritērija “Projekta zinātniskā kvalitāte”, vismaz trīs no pieciem punktiem kritērijos “Projekta rezultātu ietekme” un “Projekta īstenošanas iespējas un nodrošinājums”, kā arī vismaz desmit punkti šo kritēriju kopsummā.
Lai nodrošinātu neatkarīgu un kompetentu projektu iesniegumu vērtēšanu, pētniecības projekta zinātnisko kvalitāti, tā ietekmi, īstenošanas iespējas un nodrošinājumu vērtē vismaz divi neatkarīgi ārvalstu eksperti no attiecīgās zinātnes nozares.
Projekta iesniegumā sniegtā informācija par zinātniski kvalitāti tiek vērtēta ņemot vērā šādus apsvērumus - pētījuma zinātniskā kvalitāte, ticamība un novitāte, izvēlētās pētījuma stratēģijas un metodisko risinājumu zinātniskā kvalitāte, kā arī atbilstība noteikto mērķu sasniegšanai. Tāpat spēja radīt jaunas zināšanas vai tehnoloģiskās atziņas, sadarbības partneru (ja tādi paredzēti) ieguldījums, to zinātniskā kapacitāte, plānotā sadarbības kvalitāte.
Lai nodrošinātu neatkarīgu un kompetentu projektu iesniegumu vērtēšanu, pētniecības projekta zinātnisko kvalitāti, tā ietekmi, īstenošanas iespējas un nodrošinājumu vērtē vismaz divi neatkarīgi ārvalstu eksperti no attiecīgās zinātnes nozares.
Projekta iesniegumā sniegto informāciju par rezultātu ietekmi izvērtē ņemot vērā šādus apsvērumus - iegūto zināšanu un prasmju paredzamā pārnese turpmākajā darbībā un zinātniskās kapacitātes attīstībā, pētniecības attīstības iespējas, ieskaitot ieguldījumu jaunu projektu sagatavošanā iesniegšanai Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” konkursos un citās pētniecības un inovācijas atbalsta programmās un tehnoloģiju ierosmēs. Tāpat tiek vērtēts, vai pētījuma rezultātā tiks radītas attiecīgajai nozarei, tautsaimniecības un sabiedrības attīstībai nozīmīgas zināšanas, iegūto zināšanu ilgtspēja un kvalitatīvs to izplatības plāns, tai skaitā paredzētās zinātniskās publikācijas un sabiedrības informēšana. Vērtēts tiek arī tas, kā pētījuma īstenošana sekmē pētījuma zinātniskā personāla, tai skaitā studējošo, zinātnisko spēju stiprināšanu.
Lai nodrošinātu neatkarīgu un kompetentu projektu iesniegumu vērtēšanu, pētniecības projekta zinātnisko kvalitāti, tā ietekmi, īstenošanas iespējas un nodrošinājumu vērtē vismaz divi neatkarīgi ārvalstu eksperti no attiecīgās zinātnes nozares.
Projekta iesniegumā sniegto informāciju par tā īstenošanas iespējām un nodrošinājumu izvērtē, ņemot vērā tādus apsvērumus kā pētījuma darba plāna kvalitāte un tā atbilstība izvirzītajam mērķim, paredzēto resursu atbilstība mērķa sasniegšanai. Tāpat tiek vērtēts, vai pētījumā paredzēts nodrošināt efektīvu resursu izmantošanu, plānotie darba posmi un uzdevumi ir skaidri definēti, atbilstoši un ticami. Tiek ņemta vērā arī projekta vadītāja un projekta galveno izpildītāju zinātniskā kvalifikācija, pamatojoties uz iesniegtajiem dzīvesgaitas aprakstiem (CV). Piešķirot punktus šajā sadaļā, tiek vērtēti arī projekta vadības procesi, vai paredzēta atbilstoša pētījuma vadība, ieskaitot kvalitātes vadību, vai vadības organizācija ļauj sekot pētījuma izpildes gaitai, vai ir izvērtēti iespējamie riski un izstrādāts to novēršanas vai negatīvā efekta samazināšanas plāns. Tāpat tiek skatīta informācija par pētījuma veikšanai ir nepieciešamo pētniecības infrastruktūru, tai skaitā pieeja sadarbības partneru aprīkojumam (ja attiecināms), kā arī tas, vai institūcijai, kas īsteno pētījumu, un tās sadarbības partneriem (ja attiecināms) ir nepieciešamās zināšanas un kompetence.
Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu konkurss tiek izsludināts reizi gadā.
Projekta iesniedzēji un projekta sadarbības partneri ir zinātniskās institūcijas, kas atbilst pētniecības organizācijas definīcijai. Vienu projektu var īstenot līdz trīs zinātniskās institūcijas.
Projekta maksimālais finansējuma apjoms visā projekta īstenošanas laikā ir 300 000 eiro, un minimālais apjoms ir 150 000 eiro. To nosaka konkursa nolikuma prasībās. Savukārt nepieciešamā finansējuma apmēru konkrētajam projektam norāda projekta pieteicēji, vairumā gadījumā tā ir maksimālā atļautā summa.
Projekta kopējais īstenošanas laiks nepārsniedz trīs gadus. Finansējumu projektam piešķir pa posmiem, kuru ilgums ir viens gads.
Finansējamo projektu sarakstu publicē Latvijas zinātnes padomes tīmekļvietnē, norādot katra projekta nosaukumu un numuru, projekta vadītāja vārdu un uzvārdu, projektam piešķiramā finansējuma apmēru, kā arī katrai iesaistītajai zinātniskajai institūcijai piešķiramā finansējuma apmēru no kopējā projektam piešķiramā finansējuma. Ar pētījumu projektu, kuru īstenošana ir sākta vai noslēgusies, var iepazīties šeit. Plašāka informācija pieejama projektu īstenotāju mājaslapās un to var uzzināt, sazinoties ar projektu īstenotājiem.
Īstenoto un pabeigto FLPP projektu konkursu rezultāti ir pieejami un publicēti FLPP ziņojumos, pašreiz ir noslēgusies 2020/2 konkursa projektu īstenošana un rezultātu izvērtēšana, un drīzumā paredzēts publicēt arī šī konkursa rezultātus kopīgā ziņojumā.
FLPP projektu konkursos pētījumu tematiku un pētījumu objektus izvēlas paši zinātnieki un zinātniskās grupas. Šādu pieeju sauc par “no apakšas uz augšu” (bottom-up) jeb “zinātniskās intereses vadītu” (curiosity driven). FLPP pētījumiem nav noteikti tematiski ierobežojumi.
Šāda pieeja nodrošina zinātniekiem brīvību pašiem saskatīt aktuālos pētījumu objektus, kuros var tikt sasniegti augsti zinātniskie rezultāti un šiem rezultātiem būs ietekme gan uz zinātnes nozares attīstību, gan arī ietekme un devums sabiedrībai. Zinātnieku brīvību izvēlēties pētījumu objektu līdzsvaro projektu iesniegumu vērtēšana, galvenokārt kritērijā “Projekta zinātniskā kvalitāte”, kas ļauj atsijāt nekvalitatīvi sagatavotus projektu iesniegumus, kuri nepārliecina par pētījumu zinātnisko kvalitāti, pētījumu tēmas nozīmīgumu, pētījumu novitāti un pētījumu rezultātu potenciālo ietekmi.
Valsts attīstībai ir svarīgi arī pētījumi sociālajās, humanitārajās un mākslas zinātnēs, zinātniski izanalizējot un izskaidrojot likumsakarības sabiedrības procesos un problemātikās, sniedzot arī teorētiskās atziņas, atklājot jaunas likumības, kā arī nostiprinot nozares teorētiskos pamatus. Raugoties pēc apstiprināto projektu skaita un izrietoši arī finansējuma apjoma, pētījumiem šajās nozarēs nonāk ievērojami mazāks finansējums, paredzot lielāku finansējuma apjomu eksaktajās un tehnoloģiju jomās.