Publicēts: 11.10.2023.
  • Jautājums: Vai sadarbības partneris var būt no Ukrainas, ja tas zinātniskajai darbībai atrod finansējumu no cita projekta? 

Nē, sadarbības partneris nevar būt no ārvalstīm. Sadarbības partneris jāatbilst MK noteikumu nr. 725. 2.7.punktā noteiktajai definīcijai.   

2.7. projekta iesniedzējs – zinātniskā institūcija, kas reģistrēta zinātnisko institūciju reģistrā (turpmāk – zinātniskā institūcija) un kas neatkarīgi no tās juridiskā statusa (publisko tiesību subjekts vai privāto tiesību subjekts) vai finansēšanas veida atbilstoši tās darbību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem (statūtiem, nolikumam vai satversmei) veic ar saimniecisko darbību nesaistītas pamatdarbības, un kas atbilst Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu, 2. panta 83. punktā pētniecības organizācijai noteiktajai definīcijai; 

7. Projekta iesniedzējs atbild par projekta īstenošanu kopumā. Projekta iesniedzējs projekta īstenošanai var piesaistīt sadarbības partnerus, noslēdzot līgumu par noteiktu uzdevumu vai darbību veikšanu un sadarbības partnera projekta iesniegumam pievienojot tā rakstisku apliecinājumu. Sadarbības partneris atbilst šo noteikumu 2.7. apakšpunktā sniegtajai definīcijai un projekta īstenošanā iesaistās ar tā valdījumā vai īpašumā esošo mantu, intelektuālo īpašumu, finansējumu vai cilvēkresursiem. Veicot šajā punktā minētos ieguldījumus, projekta iesnieguma iesniedzējam ar sadarbības partneri nedrīkst rasties tādas tiesiskās attiecības, kas atbilst publiskā iepirkuma līguma pazīmēm atbilstoši normatīvajiem aktiem par publisko iepirkumu. 

Semināra prezentācijas pieejamas: https://www.lzp.gov.lv/lv/jaunums/2025-gada-flpp-atklata-konkursa-seminara-ieraksts-un-prezentacijas

  • Jautājums: Vai pētnieks var vienlaicīgi būt FLPP un PostDoc projektos? Vai Postdoc projekta ieguvējs var iesniegt FLPP granta pieteikumu un būt vadītājs ar 0 slodzi projektā? Jautājums par pēcdoktoranta iesaistīšanos FLPP projektā kā vadītājam, ja viņa ANM projekts beidzas 2026.gada sākumā? 

PostDoc programma nosaka, ka pēcdoktorants projektā strādā pilnas slodzes darbu, normālu darba laiku. PostDoc programmas ietvaros īstenojams projekts paredz darba apvienošanu un veikšanu pa vakariem vai brīvdienās, kā arī veicot akadēmisko darbu (lekcijas), tādejādi PostDoc nav savienojams ar FLPP projektu. Ir svarīgi, lai abos projektos necieš pētījuma darba kvalitāte. Diemžēl prakse rāda, ka tie pēcdoktoranti, kas sistemātiski veic papildu darbus citur, saskaras ar darba kvalitātes samazināšanos un rezultātu neizpildi. 

Vienlaicīgi skaidrojam - brīvprātīgas darbs paredz darbu uz līguma pamata bez atlīdzības, bet ar noteiktu slodzi. 

ANM pēcdoktorantu grantu pētniecības projektu īstenotājiem ir pieejami papildu darba veikšanas veidi, kā uzsākt un piedalīties FLPP projekta īstenošanā, ja tas tiek apstiprināts un finansēts 2025.gada atklātā konkursa ietvaros, it īpaši ņemot vērā to, ka ANM grantu projektu īstenošanas termiņi ir 2026.gada pirmais ceturksnis. Proti, paralēli ANM pēcdoktorantūras grantam, ja tas noslēdzas 2026.gada pirmajā ceturksnī, ir iespējami šādi nodarbinātības varianti:  

  1. noslēgt vienošanos par brīvprātīgā darba veikšanu uz konkrētu laika periodu (ieteicams, bet ne ilgāk par 4 mēnešiem) vai  
  2. summārā darba laika apmaksa ar papildu darbu veikšanu uz konkrētu laika periodu (ieteicams, bet ne ilgāk par 4 mēnešiem). 

Ja tiek apsvērta doma par pētnieciskā darba apvienošanu, tad pētniecības īstenotājam - iestādei - vajadzētu veikt visas juridiskās darbības tās īstenojamās darba politikas ietvaros, lai pētījumu veikšana un padarīta darba apmaksa notiktu juridiski atbilstošā kārtībā. 

  • Jautājums: MK noteikumu nr.725 Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu izvērtēšanas un finansējuma administrēšanas kārtība p.2.7. noska, ka pieteikties var ZI, kas veic ar saimniecisko darbību nesaistītas pamatdarbības, un kas atbilst Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu, 2. panta 83. punktā pētniecības organizācijai noteiktajai definīcijai. Ņemot vērā šo prasību, kādas ir iespējas privātai ZI piedalīties FLPP projektos?  

 Ja kāda privātā zinātniskā institūcija plāno iesniegt projekta pieteikumu, tad lūgums sazināties ar Padomi par konkrēti interesējušiem jautājumiem.  (flpp@lzp.gov.lv)

  • Jautājums: Kā detalizētas atbildes uz B-daļas jautājumiem "iespiest" 12 lapās, neradot iespējas ekspertu subjektīviem vērtējumiem? 

Šāda veida uzdevums var šķist sarežģīts, tomēr tas ir paveicams – par to liecina jau iepriekšējos gados iesniegtie un veiksmīgi novērtētie pieteikumi. Iespējams, tas prasa rūpīgu izvērtēšanu, ko iekļaut un kā strukturēt informāciju, taču ar pārdomātu pieeju ir iespējams sniegt precīzu un pilnvērtīgu Zinātnisko aprakstu. Gan 2024. gada gan 2025. gada FLPP informatīvo semināru ietvaros tika piedāvātas prezentācijas ar labās prakses piemēriem. Tajās ietverti arī padomi un konkrēti ieteikumi par to, kā veidot kvalitatīvu un pārskatāmu Zinātnisko aprakstu, kas atbilst prasībām un sniedz ekspertiem skaidru pamatu objektīvam izvērtējumam. 

Gan 2024. gada, gan 2025.gada FLPP informatīvā semināra saturā tika iekļautas prezentācijas ar labās prakses piemēriem, tai skaitā par to, kā labāk veidot B daļas Zinātnisko aprakstu. 

Semināru prezentācijas: 

  • Jautājums: Vai FLPP var finansēt līdzdalību lielā starptautiskajā projektā, piemēram, daļiņu fizikas eksperimentā, kur, iespējams piedālās 100 zinātnieku no dažādām valstīm, bet Latvijas ieguldījums būtu piedalīties konkrētā projekta aktivitātē, piemēram, dažos datu analīzes uzdevumos. 

Nē, FLPP nevar finansēt līdzdalību citā projektā. FLPP projekts ir nacionālā mēroga programma. FLPP projektu konkursa mērķis ir radīt jaunas zināšanas un tehnoloģiskās atziņas visās zinātnes nozarēs  - dabaszinātnēs, inženierzinātnēs un tehnoloģijās, medicīnas un veselības zinātnēs, lauksaimniecības, meža un veterinārās zinātnēs, sociālajās zinātnēs, humanitārajās un mākslas zinātnēs. Tādējādi tiek atbalstītas izcilākās Latvijas zinātnieku idejas, kā arī nodrošināta visu zinātnes nozaru grupu vienmērīga attīstība.

  • Jautājums: Par grāmatvedības politiku - ja ir sadarbības partneris, kas, piemēram, arī iesniedz vairākus FLPP projektus, vai projekta iesniedzējam ir jāiesniedz konkrētā sadarbības partnera grāmatvedības politika? Vai sadarbības partnera institūcija var to izdarīt centralizēti? 

Arī sadarbības partnerim ir jāsniedz grāmatvedības politika. Sadarbības partnera institūcija grāmatvedības politiku var iesniegt centralizēti NZDIS sistēmā savas institūcijas kopējā vietnē. 

  • Jautājums: Vai iespējams nodrošināt, ka projekta pieteikuma vērtēšanai tiek piesaistīti citi eksperti, nevis tie paši kas vairākas reizes iepriekš? Tas palīdzētu iegūt objektīvāku vērtējumu (pēc novērtējuma aprakstiem acīmredzams, ka vērtētāji parasti bijuši lielā mērā tie paši). 

To var nodrošināt, uzrakstot Padomei iesniegumu ar pamatojumu līdz FLPP 2025.gada konkursa termiņa beigām, kā arī norādot trīs nevēlamos eksperts konkursa nolikuma 1.pielikuma ietvaros esošās D daļā. 

  • Jautājums: Cik reāli tiek vērtētas iespējas sekmīgi iesniegt jaunajiem zinātniekiem, kas iepriekš nav bijuši projektu vadītāji. Kādi padomi jaunajiem? 

Lūdzam skatīt A.Kokoreviča prezentāciju ar datu apkopojumu par FLPP projektu iesniegumu iesniedzējiem, kā arī seminārā iekļautos pieredzes stāstus. 

  • Jautājums: Kas jāievēro īpaši, ja izpētes tēma tiek turpināta? 

Jāraugās, lai netiktu sniegta informācija vai rezultāti, kuri dublē iepriekš īstenotu projektu.

  • Jautājums: Par infrastruktūras izmantošanas aprakstu sociālajiem pētījumiem. Mūsu pētījumā nav nepieciešamas laboratorijas vai mērinstrumenti. Lūdzu paskaidrot, kas būtu jāapraksta šādā situācijā? 

Lai arī nav vajadzīgas īpašas telpas kā laboratorijas, mērinstrumenti, tomēr tik un tā būs nepieciešamas telpas, datori, vai kādi citi izpētes materiāli utt. 

  • Jautājums: Lūdzu skaidrojumu par studējošo 3 PLE un otrs jautājums, ja ieplāno projektu īstenot 24 mēnešos vai budžets proporcionāli jāsamazina?  

Projekts ir 36 mēnešus ilgs, 24 mēnešu ilga projekta īstenošana nav iespējama.  

Kopējā visu studējošo slodze ir ne mazāka kā 3,0 PLE visā projekta īstenošanas laikā (3 gados), katrs studējošais ir nodarbināts projektā ar vismaz 0,25 PLE attiecīgajā projekta īstenošanas posmā (1 gadā). 

  • Jautājums: Vai LZP projektā var piedalīties un saņemt finansējumu doktorants, kas ir Latvijas pilsonis, bet studē Vācijā, gatavojoties aizstāvēt promocijas darbu un iegūt doktora zinātnisko grādu 2025. gada beigās vai 2026. gada pašā sākumā? 

Konkursa nolikums neierobežo šāda doktoranta dalību projektā. Ņemot vērā faktu, ka promocijas darba izstrāde un aizstāvēšana plānota Vācijā, to nevarēs norādīt kā FLPP projekta rezultātu. Attiecīgā zinātniskā institūcija ir atbildīga par šāda doktoranta piesaisti un nodarbinātību. 

  • Jautājums: Kādas ir tipiskākās kļūdas, kam jāpievērš īpaša uzmanība?

Tipiskākās kļūdas FLPP projektu pieteikumos saistītas ar nepietiekami skaidri formulētiem mērķiem, nepilnīgu metodoloģijas aprakstu, vājo pētījuma novitātes pamatojumu un neskaidru ietekmes ārpus zinātnes kopienas aprakstu. Tāpat bieži sastopamas problēmas ar risku analīzes trūkumu un Datu pārvaldības plāna nepilnībām. Šie trūkumi samazina projekta pieteikuma kopējo kvalitāti un finansējuma saņemšanas iespējamību. Zemāk daži piemēri, kam vērts pievērst uzmanību.

Daži no piermēriem: 

  • Zinātniskā kvalitāte (izcilība)
    • Pārāk vispārīga tēma bez saiknes ar teorētisko bāzi un praktisko pielietojumu
      • Piemērs: aprakstīts plašs temats bez konkrētiem risinājumiem vai jauninājumiem.
    • Trūkst metodoloģijas detaļu vai tās nav sasaistītas ar mērķiem
      • Piemērs: nav aprakstīta metodes loģika vai nav uzskaitīti galvenie posmi.
    • Vāji pamatota pētījuma novitāte, pārklājas ar citiem pētījumiem
      • Piemērs: izmantotas vispārzināmas tehnoloģijas bez inovācijas pierādījuma.
  •  Projekta ietekme
    • Nedetalizēts vai nepiemērots rezultātu izplatīšanas plāns
      • Piemērs: nav minēti konkrēti žurnāli vai sabiedrības iesaistes pasākumi.
    • Trūkst apraksta par ietekmi ārpus zinātnes
      • Piemērs: nav minēta potenciālā ietekme uz industriju vai sabiedrību.
    • Nav minēti nākamie soļi vai iespējas projektu turpināt
      • Piemērs: trūkst plāna par Eiropas projektu pieteikumu sagatavošanu.
  • Projekta īstenošana un nodrošinājums
    • Nepietiekami definēti riski, risku vadības plāns pārāk vispārīgs
      • Piemērs: vispārēja atsauce uz "tehnoloģiskiem riskiem", bet bez specifikas.
    • Nav aprakstīta kvalitātes kontrole un uzraudzība
      • Piemērs: nav norādīti atskaites punkti vai progresu rādītāji.
    • Datu pārvaldības plāns (DPP) neatbilstošs vai nepilnīgs
      • Piemērs: nav norādīta platforma, kur dati tiks uzglabāti; nav norādes par atvērtību.

Detalizētāk ar tipiskākajām kļūdām var iepazīties: 

  • Jautājums: Par "Zinātniskās institūcijas apliecinājums par pētniecības rezultātu neizmantošanu komerciāliem mērķiem"
    • Kuros gadījumos tieši ir jābūt šiem apaliecinājumiem. Vai ir konkrēti piemēri?
    • Informācija par saimnieciskās darbības nošķiršanu  
    • Piekļuves neesamības apliecinājums (ja nepieciešams)

Ir jāparaksta apliecinājums, kas ir nolikuma 1.pielikuma D daļas veidlapa un kurā jāapvieno prasības par atbilstību pētniecības organizācijai un saimnieciskās darbības nošķiršanu un rezultātu neizmantošanu komerciāliem mērķiem. Pārliecību par D daļas veidlapā sniegtās informācijas pareizību gūsim grāmatvedības un finanšu vadības politikas vadlīniju dokumentos, kā arī F daļas veidlapās norādītajiem finanšu apgrozījumu pārskatiem. Ja zinātniskai institūcijai ir akcionāri, kuri var ietekmēt pētījumu tēmu izvēli un gūt ekskluzīvu piekļuvi pētījumu rezultātiem, jāpievieno atsevišķs apliecinājums brīvā formā par piekļuves priekšrocību neesamību. 

  • Jautājums: Ja pētnieks vienlaicīgi darba apvienošanas kārtībā strādā divās dažādās zinātniskās institūcijās. Vai ir ierobežojums vai kādi nosacījumi, cik liela slodze šim pētniekam var būt FLPP projektos, kuri tiek īstenoti abās institūcijās un pētnieks ir iesaistīts tajos visos? 

Vienīgais ierobežojums ir noteikts, ka pētnieks nedrīkst projekta ietvaros pārsniegt 1 PLE. 

  • Jautājums: Ja projekta komandā galvenais izpildītājs ir pētnieks Lielbritānijā, kam ir tur iegūts doktora grāds, vai nepieciešams kāds īpašs dokuments (no AIC?) par grāda pielīdzināšanu? 
    • Uz kuru brīdi, uz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdi vai uz līguma slēgšanas brīdi? 
    • Tātad ja uz iesniegšanas brīdi nav AIC izziņas, projekta iesniegums netiks noraidīts? tad var sagatavot tikai uz līguma slēgšanas brīdi, ja projekts veiksmīgs? 

 AIC izziņa ir nepieciešama. Vēlams, ka tā tiek iesniegta jau uz projekta iesniegšanas brīdi. Ja ir apsvērumi, kas liedz iesniegt izziņu kopā ar projekta pieteikumu (projekta iesniegums tiks pieņemts un nodots eksperta izvērtējumam), jāņem vērā, ka uz līguma sniegšanas brīdi izziņai ir jābūt obligāti. 

  • Jautājums:  Kā tiek rekomendēts izvēlēties projekta vadītāju. Jaunais zinātnieks vai vadošais pētnieks/profesors. Ja vadītājs ir jaunais zinātnieks, ar nelielu projektu vadības pieredzi, vai tas  negatīvi ietekmē kapacitātes vērtējumu? Pie nosacījuma, ka galvenie izpildītaji ir ar 10+ pētniecības pieredzi.  Kā jaunie zinātnieki "tiek pie projektu vadīšanas pieredzes". 

Šī ir zinātniskās institūcijas iekšējā lieta, kā tiek veidota potenciālā projekta darba grupa un kā tiek izvēlēts vadītājs. 

  • Jautājums: Vai projekta zinātniskais vadītājs var iesniegt projektu no zinātniskas iestādes, kura nav ievelēts?

Projekta vadītājs var iesniegt no zinātniskās iestādes, kurā nav ievēlēts, bet ir jābūt oficiāli nodarbinātam un ir atbilstoši jāsalāgo slodzes. 

  • Jautājums: Vai projektā var piedalīties un saņemt par to atalgojumu topošais pētnieks, kas ir Latvijas pilsonis, kurš patreiz ir doktora grāda iegūšanas procesā Vācijā. Grāda iegūšana ieplānota gada beigās vai 2026.gada pirmajos mēnešos.  

Projekta iesniedzējs ir zinātniskā institūcija, un, ja zinātniskā institūcija šādu pētnieku iekļauj darba grupā, un ja tas neietekmē citus šī pētnieka esošos līgumus, Latvijā vai ārvalstīs, tad drīkst. 

  • Jautājums: Vai programmas ietvaros ir plānots veidot grantus doktorantiem?

Nē, FLPP programmas ietvaros nav paredzēts veidot atsevišķus grantu doktorantiem. 

  • Jautājums: Vai projekta komandā varbūt pētnieks no Lietuvas? Vai obligāts nosacījums ir par Latvijas rezidentiem? 

Projekta komandā var būt pētnieks no ārvalstīm, bet tad ZI jāņem vērā šī pētnieka kvalifikācija un specifika atbilstoši projekta tēmai un, protams, arī jāuzņemas atbildība par pētnieka nodarbinātības dokumentu nokārtošanu saskaņā ar LR likumdošanu. 

  • Jautājums: Ja projekta mērķa sasniegšanā būtiskas ir studējošā zināšanas (iepriekš iegūtas citā jomā), kuru plānots iesaistīt projektā. Vai ir iespējams pievienot viņa CV (pēc nolikuma netiek prasīts), lai uzrādītu šīs zināšanas un pieredzi? 

Pievienot var, bet projekta vadītāja un galvenā izpildītāja CV ir tie, kas tiek īpaši novērtēti zinātniskās vērtēšanas laikā. 

  • Jautājums: Vai projektā var būt 2 projekta vadītāji vai 2 galvenie izpildītāji?

Divi projekta vadītāji nevar būt, bet divi galvenie izpildītāji var būt. 

  • Jautājums: Kuras daļas OBLIGĀTI jāsagatavo abās valodās (LV un ENG)?

A daļa ir jāaizpilda abās valodās, B un C daļa obligāti angļu valodā, bet var arī latviešu valodā (nav obligāti), D, E un F daļa - obligāti aizpildāmas latviešu valodā. 

  • Jautājums: Kādā lomā var iesaistīties pētnieki, kam pamatdarbs ir ārzemju universitātē, bet ir iesaistīti RTU projektos kā RTU pētnieki? Vai viņi var saņemt atalgojumu? 

Var iesaistīties, ja netraucē ārvalstu augstskolā noslēgto darba līgumu ietvaros noteiktie ierobežojumi. 

  • Jautājums: Vai studejošo 0.25 PLE arī ir uz visu periodu? T.i. 0.1 PLE gadā? 

Kopējā visu studējošo slodze ir ne mazāka kā 3,0 PLE visā projekta īstenošanas laikā (3 gados), katrs studējošais ir nodarbināts projektā ar vismaz 0,25 PLE attiecīgajā projekta īstenošanas posmā (1 gadā).   

  • Jautājums: Vai projekta vadītājs vienlaikus var pildīt arī galvenā izpildītāja lomu, bet pieteikumā norādīts tikai kā projekta vadītājs, neizdalot slodzi kā projekta vadītājam un galvenajam izpildītājam? 

Ir jānorāda gan projekta vadītāja, gan galvenā izpildītāja loma, norādot arī slodzi. 

  • Jautājums: Vai projekta vadītājam obligāti jāpievieno AIC izziņu par doktora grāda pielīdzināšanu (doktora grāds iegūts ārzemēs) projekta pieteikuma laikā (tas ir aprīlī), vai uz projekta uzsākuma datumu (janvārī, 2026)?  

AIC izziņa nepieciešama uz projekta līguma noslēgšanas laiku, ja projekts ir saņēmis finansējumu. 

  • Jautājums: Lūgums precizēt par studējošiem: ja studējošais , piemēram , 2.projekta gadā aizstāv maģistra grādu un tālāk neturpina studijas nākošajā līmenī. Vai tad viņs tiek uzskatīts par studējošo visu projekta laiku (arī trešajā projekta gadā?) Vai tomēr jāmeklē viņam aizvietotājs, lai izpildītu  prasību par studējošo PLE slodzēm?

Ja maģistrants neturpina studijas nākamo 4 mēnešu laikā, tad ir jāmeklē aizvietotājs, ja studijas tiek turpinātas, tad aizvietotājs nav jāmeklē. 

  • Jautājums: Ja institūcijas algu politika nosaka, ka par projekta vadīšanu pie vadošā pētnieka likmes tiek piereizināts noteikts koeficients, tad - kā tika minēts, ka projekta vadītājs var būt arī galvenais izpildītājs - sanāk tā, ka vienam cilvēkam projektā ir dažādas stundu likmes. Vai tas ir akceptējami? 

Ja tas ir tā noteikts iestādes iekšējā atalgojuma politikā, tad tas ir pieņemami. 

  • Jautājums: Vai "noteiktā kārtībā aizstāvēts promocijas darbs" nozīmē, ka promocijas darbam ir jābūt publiski aizstāvētam vai arī  rezultāts ir promocijas darba iesniegšana doktora zinātniskā grāda aizstāvēšanai attiecīgās nozares Promocijas padomē? 

Iesniegšana Promocijas padomē vēl nenozīmē promocijas darba aizstāvēšanu. Promocijas darbs ir aizstāvēts, tad, kad tas ir publiski aizstāvēts un promocijas padome ir pieņēmusi lēmumu par doktora grāda piešķiršanu. 

  • Jautājums: Vai tabulu tekstam un figūru leģendām arī jābūt izmēram 11, vai tas var būt nedaudz mazāks B daļā? 

Var būt nedaudzmazāks, piemēram 10pt. Mazāks nav ieteicams, jo tekstam ir jābūt salasāmam. Teksts arī nedrīkst būt "saspiests" (condensed), jo tas arī apgrūtina teksta lasāmību. 

  • Jautājums: Vai projektā var būt sadarbības partneri no ārzemēm, ja nav plānots viņiem maksāt? 

Nē, sadarbības partneris nevar būt no ārvalstīm. 

  • Jautājums: Kas notiek, ja doktorants nepaspēj aizstāvēties?  Gribētu saprast tieši sliktāko scenāriju, kādi ir sodi šādā situācijā? 

Šādā situācijā konkrētā projekta rezultātu daļa ir uzskatāma par nesasniegtu.

  • Jautājums: Vai kā "nevēlamos ekspertus" pieteikumā var norādīt, ka nav vēlami iepriekšējā gada konkursa eksperti?

Jā, to var norādīt nolikuma 1.pielikuma D daļas apliecinājumā, kā arī tiem, kas iesniedz iepriekš noraidītus pieteikumus (minot konkrētā pieteikuma numuru) atkārtoti  var laicīgi uzrakstīt pamatotu sūdzību LZP ar lūgumu nepiesaistīt ekspertus, kuri vērtēja pieteikumu iepriekšējā reizē. 

  • Jautājums: Vai CV ir noteikts lpp. apjoms? 

CV apjomu vajadzētu fokusēt tieši uz pieteicamā projekta tēmu, apjomu nevajadzētu pārspīlēt. 

  • Jautājums: Lūdzu, precizēt prasību par dubultfinansējuma risku? Vai ir formāts, kādā iesniedz šo info?

Konkrētas, atsevišķas dubultfinansējuma riska neesamības apliecinājuma veidlapas nav, to ir vai nav dubultfinansējuma risks veiks LZP. Gadījumā, ja risks tiek konstatēts, tad projekta īstenotājam tiks nosūtīta veidlapa, kura būs jāaizpilda un jāsniedz skaidrojums.

  • Jautājums: Kā eksperti izvēlas vērtējuma skaitlisko izteiksmi? Par katru aizrādījumu 0.5 punkts? Respektīvi, kā tiek nodrošināts, ka viens eksperts par 4 būtiskiem aizrādījumiem ieliek 4.5, bet kāds cits eksperts, piemēram, par 2 aizrādījumiem (mazāk būtiskiem), ieliek vērtējumu 3.  

Eksperti vienmēr savu vērtējumu pamato. 

  • Jautājums: Ja plānotajā projekta pieteikumā norādītais projekta vadītājs šobrīd vada FLPP projektu, kas noslēdzas 31.12.2025. Vai tas netiek vērtēts kā izslēdzošais faktors? 

Nē, šis nav izslēdzošs faktors, jo šie projekti sāksies 2026.gada 1.janvārī. 

  • Jautājums: Lūdzu atkārtot, cik ilgs ir pēcuzraudzības laiks? 

Saskaņā ar Līgumu par projekta īstenošanu, pēcuzraudzības laiks ir 3 gadi. 

  • Jautājums: Vai finansējums, iesniedzot projektu NZDIS, obligāti jāsadala vienādi par visiem 3 gadiem (piem., 100tūkt. / 100tūkt. / 100tūkt.), vai pa gadiem var atšķirties, nepārsniedzot kopsummu? 

Finansējumu iesakām plānot proporcionāli - 100 tūkstoši. gadā un atbilstoši sadalīt izmaksas pa budžeta pozīcijām. 

  • Jautājums: Vai maģistra darbs arī ir rezultāts? Vai tikai doktora disertācija?

Nē, maģistra darba netiek uzskatīts par projekta laikā sasniegtu rezultātu. Tikai promocijas darbs. 

  • Jautājums: Kas ir "projekta īstenošanas posms" studentu minimālā 0.25 PLE kontekstā? 

Projekta īstenošanas posms ir 1 gads (no 3). Proti, tas nozīmē, ka viens studējošais nedrīkst būt nodarbināts mazākā slodzē par 0,25 PLE gadā, bet var būt nodarbināts lielākā slodzē. 

 

Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekti (FLPP) ir Izglītības un zinātnes ministrijas finansēta uz zinātnisko izcilību vērsta zinātnes finansēšanas programma.

FLPP projektu konkursa mērķis ir radīt jaunas zināšanas un tehnoloģiskās atziņas visās zinātnes nozarēs  - dabaszinātnēs, inženierzinātnēs un tehnoloģijās, medicīnas un veselības zinātnēs, lauksaimniecības, meža un veterinārās zinātnēs, sociālajās zinātnēs, humanitārajās un mākslas zinātnēs. Tādējādi tiek atbalstītas izcilākās Latvijas zinātnieku idejas, kā arī nodrošināta visu zinātnes nozaru grupu vienmērīga attīstība.

Projektu pieteikumu vērtēšana notiek saskaņā ar normatīvajos aktos skaidri noteikto kārtību, nodrošinot valsts finansējuma sadalē visiem projektiem vienotu, godīgu pieeju un procesu caurskatāmību. Projektu izvērtēšanas un finansējuma piešķiršanas kārtība definēta Ministru kabineta noteikumos un no tiem izrietošajā katra gada konkursa nolikumā.

  • Jautājums: ja projektā tiek nodarbināti divi studējošie tikai uz diviem mēnešiem viena gada laikā, kur katra studējošā  iesaiste ir 0,25 PLE katrā mēnesī, vai šis PLE tiek iekļauts visu studējošo kopējās slodzes aprēķinā?

Ievērojot, ka katrs studējošais ir nodarbināts projektā ar vismaz 0,25 PLE attiecīgajā projekta īstenošanas posmā, tad šo studējošo PLE tiek iekļauts visu studējošo kopējās slodzes aprēķinā. Vienlaikus lūdzam ievērot, ka studējošie projektā tiek iesaistīti atbilstoši projekta tematikai, mērķim un uzdevumiem.

  • Jautājums: Ja es šobrīd norādu studējošais 1 un 1PLE. Bet patiesībā man būs studējošais 1; 2; 3 un 4, katram 0.25 PLE. Vai tā var?

Jānorāda visi plānotie studenti, ja pagaidām nav zināmi konkrēti studenti, tad var norādīt Students1, Students2,… Ja norādīsiet vienu, bet pēc fakta būs četri, līdz ar to var mainīties zinātniskās grupas skaitliskais sastāvs par vairāk kā 50%, tad būs jāsniedz iesniegums ar pamatojumu par zinātniskās grupas izmaiņām atbilstoši MK 725 41.punktam.

  • Jautājums: Vai ir kādi limiti vadītāja noslodzei? Minimālā vērtība PLE?

Nav noteikta minimālā slodze/minimālā PLE vērtība projekta vadītājam. Plānojot projektu ir jāņem vērā projekta vadītāja uzdevumi un pienākumi un tam atbilstoši ir jāplāno projekta vadītāja slodze, lai nodrošinātu šo uzdevumu savlaicīgu un kvalitatīvu izpildi.

  • Jautājums: Ja studējošais tiek nodarbināts kā brīvprātīgais darbinieks, vai tas skaitās pie studējošo PLE kritērija?

Ja studējošais tiek iesaistīts projektā kā brīvprātīgais darbinieks un viņa slodze tiek uzskaitīta un ja studējošā vidējā slodze nav mazāka par 0,25 PLE nostrādātajā periodā, šī slodze tiek ieskaitīta visu studējošo kopējās slodzes aprēķinā.

  • Jautājums: Vai, rēķinot kopējo PLE,  tiks ņemtas vērā stundas, kas veidojas no slimības un atvaļinājuma naudas izmaksām, kā arī atvaļinājuma kompensācijas izmaksām darbiniekam pārtraucot darba attiecības projekta laikā.  

Uz PLE izpildi var attiecināt arī laiku, kas pēc projekta zinātniskās grupas darba līgumā atrunātās slodzes un, pamatojoties uz iepriekš nostrādāto slodzi ietver Darba likumā noteiktos ikgadējos apmaksātos atvaļinājumus, pārejošu darbnespēju, asins donoru brīvdienas, kā arī apmaksātos papildatvaļinājumus par bērniem.

Sākumā tiek izvērtēta projekta iesnieguma atbilstība administratīvās atbilstības kritērijiem. Ja ir atbilstība šiem kritērijiem, pēc tam projekta iesniegums tiek nodots izvērtēšanai vismaz diviem neatkarīgiem ārvalstu ekspertiem, kuri vērtē zinātnisko kvalitāti, tā ietekmi, īstenošanas iespējas un nodrošinājumu.

Eksperts izvērtē projekta iesniegumu, aizpilda eksperta vērtējuma veidlapu un nodrošina projekta iesnieguma konsolidēta vērtējuma sniegšanu saskaņā ar vērtēšanas metodiku, kurā noteikta vērtēšanas punktu atbilstība kvantitatīvajiem un kvalitatīvajiem rādītājiem. Aizpildīto vērtējuma veidlapu eksperts, izmantojot informācijas sistēmu, nosūta Latvijas Zinātnes padomei. Projekta iesnieguma konsolidēto vērtējumu sagatavo viens no ekspertiem, kuri vērtējuši projekta iesniegumu. Minētais eksperts konsolidēto vērtējumu saskaņo ar otru ekspertu un, izmantojot informācijas sistēmu, nosūta padomei.

Pamatojoties uz ekspertu iesniegto projekta iesnieguma konsolidēto vērtējumu, tiek aprēķināts projekta iesnieguma konsolidētais vērtējums procentos.

Pēc visu projektu iesniegumu konsolidēto vērtējumu saņemšanas konkursa ietvaros tiek sagatavots saraksts ar kvalitātes prasībām atbilstošo projektu iesniegumiem dilstošā secībā pēc iegūtā vērtējuma procentos atbilstoši konkursa nolikumam. Šo sarakstu izskata konkursa komisija. Finansējums tiek piešķirts projektiem ar augstāko punktu skaitu.

Projektu īstenošanas un uzraudzības jeb vērtēšanas komisijas lēmumiem ir ieteikuma raksturs. Vērtēšanas komisiju izveido Latvijas Zinātnes padome un tās sastāvā iekļauj arī ministrijas un citu nozaru ministriju deleģētus pārstāvjus. Vērtēšanas komisijā var iekļaut ekspertus bez balsstiesībām. Vērtēšanas komisijas darbību nosaka padomes izdots vērtēšanas komisijas nolikums. Komisijas sekretariāta funkcijas veic Latvijas Zinātnes padome.

Projektu pieteikumus vērtē vismaz divi neatkarīgi ārvalstu eksperti no attiecīgās zinātnes nozares. Tādējādi tiek nodrošinātu neatkarīga un kompetenta projektu iesniegumu vērtēšana. Starptautisko ekspertu piesaistīšana ļauj izvairīties no potenciāla interešu konflikta salīdzinoši nelielajā Latvijas zinātniskajā sabiedrībā.

Eksperti tiek atlasīti ar mērķi identificēt zinātniekus, kuru kvalifikācija atbilst izvērtējamā projekta iesnieguma tematikai, ņemot vērā labās prakses piemērus Latvijā un Eiropas Savienībā, kā arī tiecoties uz zinātnisko izcilību. Starptautisko ekspertu piesaistīšana ļauj izvairīties no potenciāla interešu konflikta salīdzinoši nelielajā Latvijas zinātniskajā sabiedrībā.

Kopš 2018. gada FLPP konkursos tika uzsākts jauns posms, paredzot katru gadu izsludināt trīs gadu ilgu projektu konkursu, pilnībā pārejot uz ārvalstu ekspertu veiktu projektu iesniegumu, kā arī vidusposma un noslēguma pārskatu zinātnisko izvērtēšanu. Šāda organizēšanas kārtība izveidoja pieejamā finansējuma sadalījuma mehānismu proporcionāli katras zinātņu nozares grupas kapacitātei  un sagatavojot kvalitatīvus projektu iesniegumus, vienlaicīgi garantējot vismaz dažu projektu īstenošanu katrā grupā.

Projektus izvērtē atbilstoši Apvārsnis 2020 principiem, piemērojot projekta zinātniskajai kvalitātei īpatsvaru 50% apmērā, projekta rezultātu ietekmei īpatsvaru 30% apmērā un projekta īstenošanas iespējām un nodrošinājumam īpatsvaru 20% apmērā no kopējā vērtējuma.

Projekta iesnieguma priekšnosacījums ir pētījuma atbilstība vismaz vienam no prioritārajiem zinātnes virzieniem, kas tika piemērota projektu iesniegumiem no 2018. līdz 2022. gadam, bet 2023. konkursam tas netika piemērots, jo noteiktais prioritāro virzienu termiņš bija beidzies. Papildus šai prasībai projektā izpildē jāiesaista augstskolās studējošie un doktora zinātniskā grāda pretendenti.

Finansējums tiek piešķirts projektiem ar augstāko punktu skaitu. Līdz ar to finansējumu saņem projekti, kuriem ir augstākā zinātniskā kvalitāte un pienesums nozīmīgu jautājumu izpētē. Projektu iesniegumu vērtēšana, galvenokārt kritērijā “Projekta zinātniskā kvalitāte” ļauj atsijāt nekvalitatīvi sagatavotus projektu iesniegumus, kuri nepārliecina par pētījumu zinātnisko kvalitāti, pētījumu tēmas nozīmīgumu, pētījumu novitāti un pētījumu rezultātu potenciālo ietekmi.

Lai projekts tiktu atbalstīts, projekta iesnieguma vērtējumam jāsasniedz kvalitātes slieksnis: vismaz četri no pieciem punktiem kritērija “Projekta zinātniskā kvalitāte”, vismaz trīs no pieciem punktiem kritērijos “Projekta rezultātu ietekme” un “Projekta īstenošanas iespējas un nodrošinājums”, kā arī vismaz desmit punkti šo kritēriju kopsummā.

Lai nodrošinātu neatkarīgu un kompetentu projektu iesniegumu vērtēšanu, pētniecības projekta zinātnisko kvalitāti, tā ietekmi, īstenošanas iespējas un nodrošinājumu vērtē vismaz divi neatkarīgi ārvalstu eksperti no attiecīgās zinātnes nozares.

Projekta iesniegumā sniegtā informācija par zinātniski kvalitāti tiek vērtēta ņemot vērā šādus apsvērumus - pētījuma zinātniskā kvalitāte, ticamība un novitāte, izvēlētās pētījuma stratēģijas un metodisko risinājumu zinātniskā kvalitāte, kā arī atbilstība noteikto mērķu sasniegšanai. Tāpat spēja radīt jaunas zināšanas vai tehnoloģiskās atziņas, sadarbības partneru (ja tādi paredzēti) ieguldījums, to zinātniskā kapacitāte, plānotā sadarbības kvalitāte.

Lai nodrošinātu neatkarīgu un kompetentu projektu iesniegumu vērtēšanu, pētniecības projekta zinātnisko kvalitāti, tā ietekmi, īstenošanas iespējas un nodrošinājumu vērtē vismaz divi neatkarīgi ārvalstu eksperti no attiecīgās zinātnes nozares.

Projekta iesniegumā sniegto informāciju par rezultātu ietekmi izvērtē ņemot vērā šādus apsvērumus - iegūto zināšanu un prasmju paredzamā pārnese turpmākajā darbībā un zinātniskās kapacitātes attīstībā, pētniecības attīstības iespējas, ieskaitot ieguldījumu jaunu projektu sagatavošanā iesniegšanai Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” konkursos un citās pētniecības un inovācijas atbalsta programmās un tehnoloģiju ierosmēs. Tāpat tiek vērtēts, vai pētījuma rezultātā tiks radītas attiecīgajai nozarei, tautsaimniecības un sabiedrības attīstībai nozīmīgas zināšanas, iegūto zināšanu ilgtspēja un kvalitatīvs to izplatības plāns, tai skaitā paredzētās zinātniskās publikācijas un sabiedrības informēšana. Vērtēts tiek arī tas, kā pētījuma īstenošana sekmē pētījuma zinātniskā personāla, tai skaitā studējošo, zinātnisko spēju stiprināšanu.

Lai nodrošinātu neatkarīgu un kompetentu projektu iesniegumu vērtēšanu, pētniecības projekta zinātnisko kvalitāti, tā ietekmi, īstenošanas iespējas un nodrošinājumu vērtē vismaz divi neatkarīgi ārvalstu eksperti no attiecīgās zinātnes nozares.

Projekta iesniegumā sniegto informāciju par tā īstenošanas iespējām un nodrošinājumu izvērtē, ņemot vērā tādus apsvērumus kā pētījuma darba plāna kvalitāte un tā atbilstība izvirzītajam mērķim,  paredzēto resursu atbilstība mērķa sasniegšanai. Tāpat tiek vērtēts, vai pētījumā paredzēts nodrošināt efektīvu resursu izmantošanu, plānotie darba posmi un uzdevumi ir skaidri definēti, atbilstoši un ticami. Tiek ņemta vērā arī projekta vadītāja un projekta galveno izpildītāju zinātniskā kvalifikācija, pamatojoties uz iesniegtajiem dzīvesgaitas aprakstiem (CV). Piešķirot punktus šajā sadaļā, tiek vērtēti arī projekta vadības procesi, vai paredzēta atbilstoša pētījuma vadība, ieskaitot kvalitātes vadību, vai vadības organizācija ļauj sekot pētījuma izpildes gaitai, vai ir izvērtēti iespējamie riski un izstrādāts to novēršanas vai negatīvā efekta samazināšanas plāns. Tāpat tiek skatīta informācija par pētījuma veikšanai ir nepieciešamo pētniecības infrastruktūru, tai skaitā pieeja sadarbības partneru aprīkojumam (ja attiecināms), kā arī tas, vai institūcijai, kas īsteno pētījumu, un tās sadarbības partneriem (ja attiecināms) ir nepieciešamās zināšanas un kompetence.

Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu konkurss tiek izsludināts reizi gadā.

Projekta iesniedzēji un projekta sadarbības partneri ir zinātniskās institūcijas, kas atbilst pētniecības organizācijas definīcijai. Vienu projektu var īstenot līdz trīs zinātniskās institūcijas.

Projekta maksimālais finansējuma apjoms visā projekta īstenošanas laikā ir 300 000 eiro, un minimālais apjoms ir 150 000 eiro. To nosaka konkursa nolikuma prasībās. Savukārt nepieciešamā finansējuma apmēru konkrētajam projektam norāda projekta pieteicēji, vairumā gadījumā tā ir maksimālā atļautā summa.

Projekta kopējais īstenošanas laiks nepārsniedz trīs gadus. Finansējumu projektam piešķir pa posmiem, kuru ilgums ir viens gads.

Finansējamo projektu sarakstu publicē Latvijas zinātnes padomes tīmekļvietnē, norādot katra projekta nosaukumu un numuru, projekta vadītāja vārdu un uzvārdu, projektam piešķiramā finansējuma apmēru, kā arī katrai iesaistītajai zinātniskajai institūcijai piešķiramā finansējuma apmēru no kopējā projektam piešķiramā finansējuma. Ar pētījumu projektu, kuru īstenošana ir sākta vai noslēgusies, var iepazīties šeit. Plašāka informācija pieejama projektu īstenotāju mājaslapās un to var uzzināt, sazinoties ar projektu īstenotājiem.

Īstenoto un pabeigto FLPP projektu konkursu rezultāti ir pieejami un publicēti FLPP ziņojumos, pašreiz ir noslēgusies 2020/2 konkursa projektu īstenošana un rezultātu izvērtēšana, un drīzumā paredzēts publicēt arī šī konkursa rezultātus kopīgā ziņojumā.

FLPP projektu konkursos pētījumu tematiku un pētījumu objektus izvēlas paši zinātnieki un zinātniskās grupas. Šādu pieeju sauc par “no apakšas uz augšu” (bottom-up) jeb “zinātniskās intereses vadītu” (curiosity driven). FLPP pētījumiem nav noteikti tematiski ierobežojumi.

Šāda pieeja nodrošina zinātniekiem brīvību pašiem saskatīt aktuālos pētījumu objektus, kuros var tikt sasniegti augsti zinātniskie rezultāti un šiem rezultātiem būs ietekme gan uz zinātnes nozares attīstību, gan arī ietekme un devums sabiedrībai. Zinātnieku brīvību izvēlēties pētījumu objektu līdzsvaro projektu iesniegumu vērtēšana, galvenokārt kritērijā “Projekta zinātniskā kvalitāte”, kas ļauj atsijāt nekvalitatīvi sagatavotus projektu iesniegumus, kuri nepārliecina par pētījumu zinātnisko kvalitāti, pētījumu tēmas nozīmīgumu, pētījumu novitāti un pētījumu rezultātu potenciālo ietekmi.

Valsts attīstībai ir svarīgi arī pētījumi sociālajās, humanitārajās un mākslas zinātnēs, zinātniski izanalizējot un izskaidrojot likumsakarības sabiedrības procesos un problemātikās, sniedzot arī teorētiskās atziņas, atklājot jaunas likumības, kā arī nostiprinot nozares teorētiskos pamatus. Raugoties pēc apstiprināto projektu skaita un izrietoši arī finansējuma apjoma, pētījumiem šajās nozarēs nonāk ievērojami mazāks finansējums, paredzot lielāku finansējuma apjomu eksaktajās un tehnoloģiju jomās.