Latvijas Zinātnes padome (LZP) informē par valsts pētījumu programmas “Covid-19 seku mazināšanai” projektu noslēgšanos un to zinātniskās ekspertīzes rezultātu iespējamo izmantošanu rīcībpolitikas uzlabošanai.
Projektos galvenie rezultāti visās zinātnes nozarēs ir oriģināli zinātniskie raksti, kas publicēti vai pieņemti publicēšanai (šajā konkursā iesniegti vai pieņemti publicēšanai) Web of Science Core Collection/SCOPUSdatubāzēs iekļautajos žurnālos vai konferenču rakstu krājumos. Inženierzinātnēs un tehnoloģijās kā būtisku rezultātu veidu var minēt arī jaunus produktus vai jaunas tehnoloģijas, tai skaitā metodes, prototipus, bet Sociālajās zinātnēs ziņojumus par rīcībpolitikas ieteikumiem un rīcībpolitiku ietekmi.
Projektu ekspertīzi veica neatkarīgi ārvalstu eksperti, katra projekta vērtēšanai tika piesaistīti konkrētās zinātnes jomas eksperti. Projekti tika vērtēti saskaņā ar kritērijiem: zinātniska kvalitāte, projekta rezultātu ietekme un projekta īstenošanas iespējas un nodrošinājums. Ekspertu secinājums ir, ka lielākā daļa plānoto zinātnisko rezultātu ir sasniegta un pat pārsniegta. Tiek ieteikts turpināt programmā uzsākto pētniecību Eiropas Savienības Pētniecības un inovāciju pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” vai citos starptautiskos pētījumu projektos. Tehnoloģiju projektiem tiek ieteikts turpināt testēšanas aktivitātes.
Eksperti norāda uz apjomīgo skaitu būtisku un kvalitatīvu rezultātu, kas sasniegti ļoti īsā laika posmā, strādājot ārkārtas apstākļos un vienlaicīgi saskaroties ar dažādiem pētniecības aktivitāšu ierobežojošiem faktoriem.
Projektu ietvaros izstrādāti vairāki būtiski uzlabojumi vai inovācijas, piemēram, izveidota augstas kvalitātes Covid-19 saistīto paraugu biobanka. Izcelti tādi sasniegumi kā izstrādātais plaušas-uz-čipa modelis, kas var tikt izmantots arī citu elpceļu vīrusu infekciju izpētē, un ātras diagnostikas siekalu paraugu tests un elpošanas aparāta papildu aprīkojums ar skābekļa plūsmas nodrošinošu modifikāciju, kas ļauj efektīvi ārstēt pacientus ar vidēji smagu Covid-19 pneimonijas gaitu. Tāpat eksperti uzskata, ka visā pasaulē lietderības potenciāls ir mācīšanās analītikas tehnoloģijai, kas ļauj studējošajiem un mācībspēkiem analizēt mācību rezultātus.
Projektos izstrādātās rekomendācijas pierādījumos balstītas rīcībpolitikas veidošanai tiek vērtētas kā nozīmīgs programmas rezultāts. Rekomendācijas rīcībpolitikas veidošanai ir iesniegtas valsts pārvaldes institūcijām – Valsts kancelejai, Izglītības un zinātnes ministrijai, Veselības ministrijai, Labklājības ministrijai u.c.
LZP atgādina, ka viens programmas projekts tika noslēgts jau 2020. gada decembrī, tādējādi līdz šim bija noslēgti astoņi no desmit programmas projektiem.
Š. g. 30. jūnijā tika iesniegti pēdējie divi valsts pētījumu programmas “Covid-19 seku mazināšanai” projekti: “Multidisciplināra pieeja Covid-19 un citu nākotnes epidēmiju monitorēšanai, kontrolei un ierobežošanai” un “Covid-19 infekcijas klīniskās, bioķīmiskās, imūnģenētiskās paradigmas, un tokorelācija ar sociāli demogrāfiskiem, etioloģiskiem, patoģenētiskiem, diagnostiskiem, terapeitiski un prognostiski nozīmīgiem vadlīnijās iekļaujamajiem”. Abu projektu rezultāti vēl tiks izvērtēti līdz š. g. septembrim, kad tiks pieņemti lēmumi par projektu īstenošanas noslēgšanu.
Valsts pētījumu programmas kā valsts pasūtījums zinātnē ir instruments, ar kura palīdzību tiek identificēti un pētīti Latvijas ilgtspējai un attīstībai nozīmīgākie jautājumi, kuru risināšanai nepieciešams fokusēt Latvijas zinātnisko institūciju darbu.
Plašāka informācija par programmas īstenošanu un projektu rezultātiem ir pieejama LZP tīmekļvietnē un Ministru kabineta tiesību aktu projektu tīmekļvietnē, kur publicēts 2021. gada 8. aprīļa Ministru kabineta sēdē izskatītais informatīvais ziņojums “Par valsts pētījumu programmas “Covid-19 seku mazināšanai” ietvaros sasniegtajiem rezultātiem”.
Izglītības un zinātnes ministrija īstenos valsts pētījumu programmu par latvisku un eiropeisku zināšanu sabiedrību
/in Iesakām, Paziņojumi, Valsts pētījumu programma /by gundega.balode2021. gada 6. jūlijā valdība apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto valsts pētījumu programmu “Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai”. Programma ir paredzēta kā starpdisciplināra pētījumu programma sociālajās un humanitārajās zinātnēs, kas apvieno iepriekš īstenoto valsts pētījumu programmu “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai” un “Latviešu valoda” tematisko fokusu.
Programmas virsmērķis ir Latvijā veidot iekļaujošu latvisku un eiropeisku zināšanu sabiedrību, kuras pamats ir demokrātiskās vērtības, latviešu valoda un kultūra. Programmas īstenošanas mērķis ir radīt risinājumus un zināšanas, lai sekmētu ilgtspējīgu Latvijas sabiedrības un valsts attīstību. Tas ietver nepieciešamā cilvēkkapitāla un zināšanu bāzes paplašināšanu, izglītības transformācijas iespēju izpēti, kā arī valodas, vēstures, kultūras un Latvijas iedzīvotāju un diasporas identitāšu veidošanās pētniecību.
Programmas “Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai” īstenošanai 2021. – 2024. gadam ir plānots valsts budžeta finansējums 6,2 milj. eiro apmērā. Projektos paredzēts iesaistīt zinātnisko un akadēmisko personālu, kā arī studējošos, doktora grāda pretendentus un jaunos zinātniekus.
Programma ir nepieciešama, lai attīstītu zināšanu bāzi sociālajās un humanitārajās zinātnēs, kas ir daļa no nacionālās pētniecības un inovāciju sistēmas. Tās ietvaros tiek radīta sabiedrības vajadzībām atbilstoša plaša un dziļu zināšanu bāze, uz kuras pamata risina sabiedrībai aktuālas problēmas.
Viens no galvenajiem programmas uzdevumiem ir nodrošināt valsts valodas politikas prioritāšu īstenošanu un rast zinātniski pamatotus risinājumus aktuāliem izaicinājumiem latviešu valodniecības nozarē.
Valsts pētījumu programmu “Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai” IZM ir izstrādājusi sadarbībā ar programmas stratēģiskās vadības padomi, piedaloties pārstāvjiem no Eiropas Parlamenta, Valsts prezidenta kancelejas, Valsts kancelejas, Ārlietu ministrijas, Kultūras ministrijas, Tieslietu ministrijas, NATO Stratēģiskās komunikācijas ekselences centra, SIA “Tilde”, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības un Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas “SUSTENTO”, kā arī diasporas zinātniekiem no Kristiana Albrehta universitātes Ķīlē (Christian-Albrechts-Universität zu Kiel) un Londonas Universitātes koledžas (University College London).
Pēc projekta apstiprināšanas sekos atklātais pētniecībasprojektu konkurss, par kura organizēšanu atbildīgā institūcija ir Latvijas Zinātnes padome.
Ar MK rīkojuma projektu “Par valsts pētījumu programmu “Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai”” var iepazīties MK mājaslapā.
Valsts pētījumu programmas kā valsts pasūtījums zinātnē ir instruments, ar kura palīdzību tiek identificēti un pētīti Latvijas ilgtspējai un attīstībai nozīmīgākie jautājumi, kuru risināšanai nepieciešams fokusēt Latvijas zinātnisko institūciju darbu. Tāpēc ir svarīgi nodrošināt, ka valsts stratēģiski investē budžeta līdzekļus zinātniskajā darbībā, lai radītu labvēlīgus apstākļus Latvijas ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai, tajā skaitā valsts drošībai un ekonomiskās izaugsmes stimulēšanai, sabiedrības attīstībai un kultūras mantojuma saglabāšanai.
Valsts pētījumu programmā “Covid-19 seku mazināšanai” iesniegti pēdējie divi projekti
/in COVID-19, Iesakām, Paziņojumi, Valsts pētījumu programma /by gundega.balodeLatvijas Zinātnes padome (LZP) informē par valsts pētījumu programmas “Covid-19 seku mazināšanai” projektu noslēgšanos un to zinātniskās ekspertīzes rezultātu iespējamo izmantošanu rīcībpolitikas uzlabošanai.
Projektos galvenie rezultāti visās zinātnes nozarēs ir oriģināli zinātniskie raksti, kas publicēti vai pieņemti publicēšanai (šajā konkursā iesniegti vai pieņemti publicēšanai) Web of Science Core Collection/SCOPUSdatubāzēs iekļautajos žurnālos vai konferenču rakstu krājumos. Inženierzinātnēs un tehnoloģijās kā būtisku rezultātu veidu var minēt arī jaunus produktus vai jaunas tehnoloģijas, tai skaitā metodes, prototipus, bet Sociālajās zinātnēs ziņojumus par rīcībpolitikas ieteikumiem un rīcībpolitiku ietekmi.
Projektu ekspertīzi veica neatkarīgi ārvalstu eksperti, katra projekta vērtēšanai tika piesaistīti konkrētās zinātnes jomas eksperti. Projekti tika vērtēti saskaņā ar kritērijiem: zinātniska kvalitāte, projekta rezultātu ietekme un projekta īstenošanas iespējas un nodrošinājums. Ekspertu secinājums ir, ka lielākā daļa plānoto zinātnisko rezultātu ir sasniegta un pat pārsniegta. Tiek ieteikts turpināt programmā uzsākto pētniecību Eiropas Savienības Pētniecības un inovāciju pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” vai citos starptautiskos pētījumu projektos. Tehnoloģiju projektiem tiek ieteikts turpināt testēšanas aktivitātes.
Eksperti norāda uz apjomīgo skaitu būtisku un kvalitatīvu rezultātu, kas sasniegti ļoti īsā laika posmā, strādājot ārkārtas apstākļos un vienlaicīgi saskaroties ar dažādiem pētniecības aktivitāšu ierobežojošiem faktoriem.
Projektu ietvaros izstrādāti vairāki būtiski uzlabojumi vai inovācijas, piemēram, izveidota augstas kvalitātes Covid-19 saistīto paraugu biobanka. Izcelti tādi sasniegumi kā izstrādātais plaušas-uz-čipa modelis, kas var tikt izmantots arī citu elpceļu vīrusu infekciju izpētē, un ātras diagnostikas siekalu paraugu tests un elpošanas aparāta papildu aprīkojums ar skābekļa plūsmas nodrošinošu modifikāciju, kas ļauj efektīvi ārstēt pacientus ar vidēji smagu Covid-19 pneimonijas gaitu. Tāpat eksperti uzskata, ka visā pasaulē lietderības potenciāls ir mācīšanās analītikas tehnoloģijai, kas ļauj studējošajiem un mācībspēkiem analizēt mācību rezultātus.
Projektos izstrādātās rekomendācijas pierādījumos balstītas rīcībpolitikas veidošanai tiek vērtētas kā nozīmīgs programmas rezultāts. Rekomendācijas rīcībpolitikas veidošanai ir iesniegtas valsts pārvaldes institūcijām – Valsts kancelejai, Izglītības un zinātnes ministrijai, Veselības ministrijai, Labklājības ministrijai u.c.
LZP atgādina, ka viens programmas projekts tika noslēgts jau 2020. gada decembrī, tādējādi līdz šim bija noslēgti astoņi no desmit programmas projektiem.
Š. g. 30. jūnijā tika iesniegti pēdējie divi valsts pētījumu programmas “Covid-19 seku mazināšanai” projekti: “Multidisciplināra pieeja Covid-19 un citu nākotnes epidēmiju monitorēšanai, kontrolei un ierobežošanai” un “Covid-19 infekcijas klīniskās, bioķīmiskās, imūnģenētiskās paradigmas, un tokorelācija ar sociāli demogrāfiskiem, etioloģiskiem, patoģenētiskiem, diagnostiskiem, terapeitiski un prognostiski nozīmīgiem vadlīnijās iekļaujamajiem”. Abu projektu rezultāti vēl tiks izvērtēti līdz š. g. septembrim, kad tiks pieņemti lēmumi par projektu īstenošanas noslēgšanu.
Valsts pētījumu programmas kā valsts pasūtījums zinātnē ir instruments, ar kura palīdzību tiek identificēti un pētīti Latvijas ilgtspējai un attīstībai nozīmīgākie jautājumi, kuru risināšanai nepieciešams fokusēt Latvijas zinātnisko institūciju darbu.
Plašāka informācija par programmas īstenošanu un projektu rezultātiem ir pieejama LZP tīmekļvietnē un Ministru kabineta tiesību aktu projektu tīmekļvietnē, kur publicēts 2021. gada 8. aprīļa Ministru kabineta sēdē izskatītais informatīvais ziņojums “Par valsts pētījumu programmas “Covid-19 seku mazināšanai” ietvaros sasniegtajiem rezultātiem”.
ZINĀTNES ZĪMES #19 Akadēmiskais godīgums
/in Podcast /by gundega.balodeIzsludināta piektās kārtas pieteikšanās praktiskas ievirzes pētījumu veikšanai
/in Paziņojumi /by gundega.balodeIzsludināta pieteikšanās Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsta programmai praktiskas ievirzes pētījumu veikšanai piektajai kārtai. Zinātniskās institūcijas projektu iesniegumus var iesniegt Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā līdz šā gada 16.augustam.
Piektajā kārtā praktiskas ievirzes pētījumu veikšanai ar ES fondu atbalstu pieejami gandrīz 8,4 miljoni eiro. Viena projekta maksimālais publiskā finansējuma apmērs ir 500 000 eiro, bet minimālais publiskā finansējuma apmērs – 30 000 eiro.
Piektajā projektu iesniegumu atlases kārtā finansējumu piešķirs ar saimniecisku darbību nesaistītu projektu īstenošanai, kas mērķēti Covid-19 infekcijas slimības izplatības ierobežošanai un iedzīvotāju aizsardzībai, tostarp diagnostikas, ārstniecības līdzekļu, un inženiertehniskajiem risinājumiem cilvēka drošības palielināšanai; attālināto pakalpojumu nodrošināšanai veselības aprūpē un izglītības procesā. Tāpat paredzēts atbalstīt projektus, kas nodrošinās strukturālu pārmaiņu ieviešanu ekonomikā un sabiedrības vajadzību nodrošināšanā, tai skaitā veselības aprūpē – arī sirds un asinsvadu slimību vai vēža profilaksei, uz pacientu vērstai un integrētai aprūpei. Finansēti var tikt arī projekti, kas uzlabos kiberdrošību un datu aizsardzību, kvantu tehnoloģijas, reģionālo ekonomisko attīstību, ilgtspējīgu resursu izmantošanu un klimatneitralitāti.
ES fondu programmu finansējums ir nozīmīgs instruments, lai attīstītu zinātņu un tehnoloģiju ietilpīgas inovācijas, kas ir būtisks elements valsts ekonomikas izaugsmei un konkurētspējai. Pieejamais finansējums sniedz iespēju pētniecības un inovācijas sektoram piesaistīt cilvēkkapitālu – zinātniekus, inženierus un citus augsta līmeņa speciālistus. Pētniecības un inovācijas jomu attīstība veicina arī jauniešu motivāciju izvēlēties STEM nozaru studijas Latvijas augstskolās.
Detalizēti projektu iesniegumu atlases nosacījumi pieejami Ministru kabineta 12.01.2016. noteikumos Nr. 34. Paziņojums par atklātu projektu iesniegumu atlasi 17.06.2021. publicēts Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Projektu atlases nolikums, projekta iesnieguma veidlapas un palīgmateriāli pieejami CFLA mājaslapas sadaļā “Izsludinātās atlases”.
Atklāta virtuāla izstāde “Jauna latviešu literatūras vēsture: ilgais 19. gadsimts”
/in FLPP Jaunumi /by gundega.balodeLU Literatūras, folkloras un mākslas institūts (turpmāk – LU LFMI) 2021. gada 16. jūnijā atver publiskai aplūkošanai virtuālo izstādi “ “Jauna latviešu literatūras vēsture: ilgais 19. gadsimts”, kas piedāvā jaunu skatu uz latviešu literatūras tapšanas vēsturi.
Atkāpjoties no ierastā ceļa literatūras vēsturi skatīt caur žanru prizmu, virtuālā izstāde “Jauna latviešu literatūras vēsture: ilgais 19. gadsimts” https://www.literatura.lv/ilgaisgadsimts/ piedāvā aplūkot latviešu literatūras tapšanu caur dažādiem sociālajiem procesiem un laikmeta impulsiem, kas sekmēja pārmaiņas latviešu literatūrā – sākot ar vācbaltiešu biedrībām, preses izdevumiem, lasīšanas vēsturi un bīdermeiera kultūru, līdz pat jaunlatviešu kustībai, folkloras vākšanai, vizuālizpratnei, romāniem un literārajai periodikai, kā arī tulkojumu lomai literārā redzesloka paplašināšanai.
Izstāde apvieno LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta (turpmāk – LU LFMI) resursu literatura.lv un Latviešu folkloras krātuves digitālā arhīva garamantas.lv materiālus ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājumu. Iekļaujot saites uz dažādiem materiāliem, grāmatām, pētnieku sagatavotajiem personu profiliem u. tml., izstāde veidota interaktīva, tā ļaujot un rosinot lasītāju atklāt, pētīt, izzināt vairāk par latviešu literatūras vēsturi. Vienlaikus tā ir arī labs piemērs institucionālai sadarbībai digitālo resursu izmantošanas veicināšanai un sabiedrības izglītošanai. Izstāde tapusi kā risinājums vīrusa Covid-19 noteiktajiem ierobežojumiem un minimālajām iespējām tikties, apmeklēt kultūras iestādes. Izstādes dizaina autors ir mākslinieks Krišs Salmanis, kurš piedāvā vizuālu spēli – digitālajiem resursiem ierasto vertikālo skatu aizstājot ar horizontālu un tuvinot klātienes izstādes izkārtojumam.
Virtuālo izstādi sagatavojusi starpdiciplināra pētnieku komanda Latvijas Zinātnes padomes atbalstītā projekta “Jauna latviešu literatūras vēsture: ilgais 19. gadsimts” (Nr. lzp-2020/2-0020) ievaros, to īsteno LU LFMI. Izstāde ir viens no projekta rezultātiem, kas papildina topošo pētniecisko monogrāfiju, kura būs adresēta starptautiskajai zinātniskajai sabiedrībai un sagatavota angļu valodā, balstītoties izpratnē par principiāliem mezgla punktiem un to nozīmi literatūras un kultūras analīzē.
Kontaktinformācija:
Ginta Pērle-Sīle
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts
Ginta.Perle@gmail.com
+371 26599968
Sekojiet LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta jaunumiem:
Lulfmi.lv
facebook.com/lulfmi/
twitter.com/LU_LFMI
Monogrāfija “Zinātnes valoda: stils, teksts, konteksts”
/in FLPP Jaunumi /by gundega.balodeVentspils Augstskolas un Liepājas Universitātes pētnieki ir izdevuši kolektīvo monogrāfiju “Zinātnes valoda: stils, teksts, konteksts”, kas ir divu gadu garumā veiktas analīzes rezultāts. Monogrāfija tika izstrādāta Latvijas Zinātnes padomes fundamentālo un lietišķo pētījumu projektā “Latviešu zinātnes valoda intralingvālā aspektā” Nr. lzp-2018 / 2 – 0131.
Monogrāfijā apskatīta zinātnes valodas saikne ar vispārlietojamo valodu, zinātnieku stratēģija un taktika zinātnes valodas izvēlē, daudzvalodība zinātnē un latviešu zinātnes valodas izpētes vēsture. Tāpat šeit aplūkotas zinātnisko tekstu klasifikācijas izstrādes iespējas un piedāvāta latviešu zinātniskajā komunikācijā lietoto tekstu klasifikācija. Uzmanība ir pievērsta arī latviešu zinātniskā raksta makrostruktūrai dažādās zinātņu nozarēs un tā mikrostruktūras analīzes rezultātiem, kā arī apkopota nevēlamās atkāpes no zinātniskā valodas stila.
Monogrāfijai ir pievienota bibliogrāfija par zinātnes valodas un zinātniskās komunikācijas pētniecību angļu, krievu, latviešu, lietuviešu un vācu valodā.
Izdevums būs noderīgs skolēniem un skolotājiem, studējošajiem un docētājiem, pētniekiem un citiem interesentiem.
Monogrāfiju var iegādāties apgāda “Zinātne” grāmatnīcā Zinātņu akadēmijā, kā arī to var pasūtīt tiešasaistē www.zinatnesgramatas.lv.
Izstrādāts Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par valsts pētījumu programmu “Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai””
/in Paziņojumi /by gundega.balodeLatvijas Zinātnes padome (LZP) informē, ka ir izstrādāts Ministru kabineta (MK) rīkojuma projekts “Par valsts pētījumu programmu “Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai””. MK rīkojuma projekta mērķis ir apstiprināt valsts pētījumu programmu “Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai”, nosakot tās virsmērķi, mērķi, uzdevumus, īstenošanas termiņu un piešķirto finansējumu. Projekta mērķauditorija ir zinātniskās institūcijas un augstskolas, zinātnieki, studējošie un doktora zinātniskā grāda pretendenti, kā arī uzņēmēji.
Programmu “Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai” izstrādāja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), sadarbojoties ar programmas Stratēģiskās vadības padomi, kuras sastāvā ir pārstāvji no IZM, Eiropas Parlamenta, Valsts prezidenta kancelejas, Valsts kancelejas, Ārlietu ministrijas, Kultūras ministrijas Tieslietu ministrijas, NATO Stratēģiskās komunikācijas ekselences centra, SIA “Tilde”, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības un Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas “SUSTENTO”, kā arī diasporas zinātnieki no Kristiana Albrehta universitātes Ķīlē (Christian-Albrechts-Universität zu Kiel) un Londonas Universitātes koledžas (University College London).
Šobrīd dokuments tiek virzīts saskaņošanai ar Finanšu ministriju un Tieslietu ministriju, kā arī pēc tam tiks virzīts apstiprināšanai MK. Pēc projekta apstiprināšanas sekos atklātais pētniecības projektu konkurss, par kura organizēšanu atbildīgā institūcija ir Latvijas Zinātnes padome.
Aicinām sabiedrības pārstāvjus iepazīties ar MK rīkojuma projekta anotāciju un noteikumu projektu un līdzdarboties noteikumu projekta izstrādē. Sabiedrības pārstāvji ir lūgti sniegt viedokli līdz 2021. gada 1. jūlijam, rakstot elektroniskā pasta vēstuli IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta Pētniecības programmu vienības vadītājai Lanai Frančeskai Dreimanei: lana.dreimane@izm.gov.lv vai pasts@izm.gov.lv.
Notiks pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis Eiropa” atklāšana
/in Paziņojumi, Iesakām /by gundega.balodeInteresenti laipni aicināti piektdien, 18. jūnijā, no plkst. 11.00 – 13.00 piedalīties Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmas „Apvārsnis Eiropa” atklāšanas pasākumā Latvijā, lai uzzinātu vairāk par programmu un tās mērķiem, potenciālu Latvijai, kā arī iepazītos ar programmas “Apvārsnis 2020” trīs projektu īstenotāju pieredzi.
Pasākumu atklās izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece, ar programmu “Apvārsnis Eiropa” iepazīstinās Eiropas Komisijas ģenerāldirektors pētniecībā un inovācijās Žans-Ēriks Pakē (Jean-Eric Paquet).
Aicinām reģistrēties līdz 17. jūnija plkst 11.00 šeit
Reģistrētie dalībnieki varēs sekot pasākumam līdzi ZOOM platformā, visiem interesentiem tiešraide būs pieejama Zinātne Latvijai Youtube kontā, kā arī “Apvārsnis Eiropa” Nacionālā kontaktpunkta Facebook tiešraidē.
Pasākums notiks angļu valodā.
Programma (iespējamas izmaiņas)
“Apvārsnis Eiropa” ir Eiropas Savienības (ES) pētniecības un inovāciju programma 2021.- 2027. gada periodam, kas turpinās līdzšinējo programmu “Apvārsnis 2020”. Programmas kopējais finansējums ir 95,5 miljardi eiro, padarot to par visu laiku vērienīgāko un ambiciozāko pētniecības un inovāciju programmu ES.
Programmas “Apvārsnis 2020” (2014.-2020.) konkursos Eiropas Komisijas atbalstu ir ieguvuši 511 dalībnieki no Latvijas un attiecīgi 411 projekti piesaistījuši finansējumu 112,9 miljonu eiro apmērā, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedz Latvijas dalībnieku finansējumu iepriekšējā – 7. ietvara programmā (2007. – 2013.). Programma ir devusi būtisku atbalstu Latvijas pētniecības un inovācijas sektoram un veicinājusi starptautisko sadarbību. Augstie “Apvārsnis 2020” rezultāti parāda Latvijas zinātnes un inovāciju pieaugošo potenciālu Eiropas mērogā un ļauj ar nepacietību gaidīt līdzvērtīgus vai pat lielākus panākumus šajā programmā.
“Apvārsnis Eiropa” pamatā ir izvirzīts trīs pīlāru modelis, kura ietvaros atbalstīs atvērto zinātni, globālo izaicinājumu risināšanu un rūpniecības konkurētspēju un atvērto inovāciju, papildus atbalstot arī Eiropas pētniecības telpas stiprināšanu. Programma sniedz iespēju attīstīt inovatīvas un konkurētspējīgas pētniecības idejas gan individuālu projektu līmenī Marijas Sklodovskas Kirī aktivitāšu projektos, gan Eiropas Pētniecības padomes grantu projektos. Tāpat organizācijām un pētniekiem ir iespēja darboties lielās grupās jeb konsorcijos kādā no tematisko kopu projektiem, kā arī attīstīt jaunuzņēmumus, mazos un vidējos uzņēmumus, radot izcilas inovācijas un risinājumus, piedaloties Eiropas Inovāciju padomes projektu konkursos. “Apvārsnis Eiropa” programmā ir ieviestas partnerības un uzdevumu kopas jeb misijas, lielāks uzsvars tiek likts uz dzimumu līdztiesības, atvērtās zinātnes un ilgtspējības principiem, lai kopīgi veicinātu pāreju uz zaļāku, digitālāku un klimata neitrālāku Eiropu.
Pasākumu organizē Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Valsts izglītības un attīstības aģentūras (VIAA) programmas “Apvārsnis Eiropa” Nacionālo kontaktpunktu un Latvijas Zinātnes padomi. Informatīvi atbalsta Ekonomikas ministrija, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Labs of Latvia.
Betelgeizes Lielais Aptumsums – vai sekos zvaigznes eksplozija?
/in FLPP Jaunumi /by gundega.balode2019/2020. gadu mijā Oriona zvaigznāja otrā spožākā zvaigzne strauji zaudēja spožumu, radot bažas, ka tā var eksplodēt. Latvijas Universitātes Lāzeru centra (http://www.lasercentre.lv/) vadošais pētnieks Laimons Začs sadarbībā ar doktorantu Kārli Puķīti veica Betelgeizes augstas izšķirtspējas spektru modelēšanu. Aprēķinos izmantoti augstas izšķirtspējas spektri, kas iegūti Eiropas Dienvidu Observatorijā ar spektrogrāfiem HARPS un UVES, kuros iemiesotas mūsdienu jaunākās tehnoloģijas. Rezultāti apstiprina turbulences ātruma pieaugumu un temperatūras pazemināšanos zvaigznes atmosfērā Lielā Aptumsuma laikā. Zinātniskie rezultāti tika publicēti Amerikas Astronomijas biedrības izdevumā Research Notes of the AAS (https://iopscience.iop.org/article/10.3847/2515-5172/abdaac). Izmantojot LU Lāzeru centra infrastruktūru ir plānots eksperimentāli noteikt smago ķīmisko elementu atomu parametrus, kas nepieciešami spektru modelēšanai un Zemes atmosfēras piesārņojuma monitoringam. Pētījuma autori izsaka pateicību Latvijas Zinātnes Padomei par projekta LZP-2020/1-0088 “Zvaigžņu vēlo evolūcijas stadiju pētījumi izmantojot spektroskopijas jaunākās metodes un instrumentus” finansēšanu.
Vairums dabā sastopamo ķīmisko elementu ir sintezēti zvaigznēs, jo atomu kodolu apvienošanai (sintēzei) ir nepieciešama ļoti augsta temperatūra un spiediens, kādus mūsu civilizācija pagaidām uz Zemes nespēj nodrošināt. Zvaigznes eksplozija, ko zinātniskā literatūrā dēvē par supernovu, ir viens no veidiem, kā dabā veidojas smagāki atomi par dzelzi (ķīmiskais simbols Fe). Zvaigžņu eksplozijas Visumā notiek regulāri, taču mūsu Galaktikā, kuru dēvē arī par Piena Ceļu, pēdējo supernovu ar neapbruņotu aci novēroja astronoms Keplers tālajā 1604.gadā. Zvaigžņu teorētiskie modeļi gan liecina, ka supernova ir lielas masas zvaigznes normāls mūža noslēgums. Zvaigznes eksplozijas brīdī izdalās milzīga enerģija un neitroni, kuri strauji pievienojas zvaigznē esošajiem atomu kodoliem veidojot smagākus kodolus. Eksplozija sintēzes produktus izsviež apkārtējā telpā. Katrs zvaigznes dzīves cikls noved pie Visuma ķīmiskās bagātināšanās. Cilvēci šobrīd raizējas par savas dzīves telpas piesārņošanu ar smagajiem ķīmiskajiem elementiem, kurus paši izrakuši no Zemes dzīlēm.
2019.gada beigās Zemes civilizācijas nelielu daļu satrauca Betelgeizes spožuma strauja pavājināšanās, ko aizēnoja cīņa ar Covid-19 pandēmiju. Betelgeize ir viena no spožākajām zvaigznēm pie debesīm un tā atrodas salīdzinoši tuvu Saules sistēmai. Masīvas un tuvas zvaigznes eksploziju var uzskatīt par draudu jebkurai civilizācijai. Aprēķini rāda, ka eksplozijas brīdī Betelgeize būs tikpat spoža pie debesīm kā Mēness. Sprādziens radīs arī īsviļņu gamma uzliesmojumu, kas dzīvībai var būt letāls. Vairāki pētnieku kolektīvi pievērsās vispusīgai Betelgeizes izpētei, lai noskaidrotu, kas reāli notiek ar šo zvaigzni un prognozētu tās nākotni. Divu gadu pētījumi ir apkopoti vairāk kā 100 zinātniskos rakstos.
Zinātnieki nonākuši pie vienprātīga secinājuma, ka Betelgeizes eksplozija ir neizbēgama, taču pagaidām nav vienprātības, cik drīz tā notiks. Izmantojot atšķirīgas metodes ir iegūti pierādījumi, ka Lielā Aptumsuma laikā ir pieaugusi liela mēroga konvekcija un nestabilitāte zvaigznes atmosfērā, kas izraisīja vielas izvirdumus apkārtējā telpā un gaismas absorbciju Zemes virzienā. Pievienotajā attēlā (ESO autortiesības) Betelgeize ir redzama infrasarkanajā spektra diapazonā jeb siltuma staros. Lai labāk varētu saskatīt aukstākas vielas mākoņus Betelgeizes apkārtnē, milzīgā zvaigzne ir aizklāta ar melnu masku. Zvaigznes masa ir apmēram 20 reizes lielāka kā Saulei un pēc izmēriem tā līdzinās visai Saules sistēmai līdz pat Saturna orbītai. Vielas kustības (turbulences) ātrumu Betelgeizes atmosfērā noteicām izmantojot Doplera metodi, t.i. izmērot gaismas viļņa garuma nobīdi vai spektra līnijas platuma izmaiņas zvaigznes spektrā. Šo pašu metodi izmanto ceļu policisti reģistrējot ātruma pārkāpējus. Nav šaubu, ka Betelgeizes dzīves cikls strauji tuvojas noslēgumam, jo tās enerģētiskie resursi ir izsmelti. Zvaigznei konstatēts liels rotācijas ātrums ap savu asi, kas var paātrināt notikumu
gaitu. Zemes iemītniekiem šobrīd ir tikai dota iespēja sekot šai dabas izrādei, gūstot no tā noderīgu informāciju civilizācijas radīto problēmu risināšanai un savas izdzīvošanas nodrošināšanai nākotnē. Labā ziņa ir tā, ka Betelgeizes rotācijas ass nav vērsta Zemes virzienā. Tas visdrīzāk garantē, ka zvaigznes eksplozijai sekojošais gamma starojums Saules sistēmu neskars. Pētījumi turpinās, izmantojot arvien rafinētākas metodes. Eiropas Dienvidu Observatorijā (https://www.eso.org/public/about-eso/), pielietojot mūsdienu tehnoloģijas, tiek izstrādāti jaunākās paaudzes instrumenti Visuma izziņai, dodot unikālu pienesumu ne tikai Visuma pētniecībā, bet arī pasaules ekonomikas izaugsmē.
Laimons Začs, projekta LZP-2020/1-0088 vadītājs, Dr.phys, Latvijas ZA korespondētājloceklis
9. jūnijā notiks seminārs “Ekspedīciju tehniskais aprīkojums Padomju Latvijā”
/in FLPP Jaunumi /by gundega.balodeTrešais audiovizuālais seminārs folkloristikas vēsturē notiks 9. jūnijā plkst. 15.00. Par folkloras ekspedīciju tehnisko aprīkojumu Latvijas PSR stāstīs LU LFMI Latviešu folkloras krātuves pētniece un fondu glabātāja Dr. philol. h. c. Māra Vīksna, demonstrējot vēsturiskus filmētos materiālus.
No 1947. gada Padomju Latvijā katru vasaru notika folkloristu kompleksās zinātniskās ekspedīcijas, kurās piedalījās vairāku nozaru speciālisti. Darbā ar teicējiem, lai precīzāk fiksētu viņu repertuāru, personību, teikšanas procesu, nepieciešami tehniskie palīglīdzekļi. Vēl 1947. gadā Ilūkstes apriņķī skaņu ierakstiem tika izmantots fonogrāfs. Teicējus fotografēt folkloristi uzsāka tikai 1950. gadā, bet no 1958. gada ekspedīcijās piedalījās profesionāli fotogrāfi: Artūrs Bērztīss, Matvejs Tamaļūns, Vaira Strautniece, Andris Eglītis. Labāko teicēju repertuāra vai retāko melodiju ieskaņošanai dažas dienas ekspedīciju beigās un noslēguma sesiju koncertos izmantoja masīvu magnetofonu, sauktu par “Līzīti”, ko varēja pārvietot ar Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas atvēlēto autobusu. Folkloristiem ar savu pieredzi palīgā nāca valodnieki – Laimdots Ceplītis un Anita Stelle. Ļoti nedaudziem ekspedīciju dalībniekiem bija sava personīgā vai aizlienēta ierakstu tehnika.
1966. un 1967. gadā Vidzemē pirmo reizi Kārlis Arājs vēl bez skaņas filmējis ekspedīciju norisi, filmu vēlāk apskaņojis Aigars Lielbārdis. 20. gadsimta 70. gadu beigās teicējus teikšanas procesā nedaudz fiksējuši Latvijas TV operatori un Andris Slapiņš. Tikai 1986. gadā folkloristi iesākumā ar Zigurda Vidiņa, Daiņa Kļavas, Andreja Ēķa, Haralda Elcera palīdzību sāka ekspedīcijās izmantot videotehniku.
Seminārs norisēs tiešsaistes platformā “Zoom”. Interesenti aicināti pieteikties līdz 8. jūnijam, aizpildot reģistrācijas veidlapu. Pasākuma saite reģistrētajiem dalībniekiem tiks izsūtīta semināra dienā.
Audiovizuālo semināru ciklu rīko LU LFMI Latviešu folkloras krātuve Latvijas Zinātnes padomes projektā Nr. lzp-2020/2-0315 “Jaunas pieejas latviešu folkloristikas vēsturei”.