Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un Latvijas Zinātnes padome (LZP) 10. februārī no plkst. 13.00-15.30organizē tiešsaistes paneļdiskusiju „Zinātne pret Covid-19”. Diskusijas mērķis ir informēt sabiedrību par Latvijas zinātnieku radītajām zināšanām un risinājumiem cīņai ar Covid-19 infekcijas slimību un tās radītajām sociālekonomiskajām sekām. Paneļdiskusijas programmu veido pētījumu rezultāti no valsts pētījumu programmas “Covid-19 seku mazināšanai” un “Pētījuma par SARS-CoV-2 vīrusa epidemioloģiju un filoģenēzi Latvijā”. Pasākumu atklās izglītības un zinātnes ministre Dr.philol. Ilga Šuplinska, veselības ministrs Daniels Pavļuts un Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Dr.habil.chem. Ivars Kalviņš.
Paneļdiskusiju vadīs Dr.biol. Juris Šteinbergs un līdz ar projektu īstenotājiem tajā piedalīsies arī iesaistīto nozaru ministriju un citu valsts institūciju un nozaru organizāciju pārstāvji. Jebkurš interesents varēs sekot līdzi diskusijas tiešraidei Delfi portālā un uzdot jautājumus dalībniekiem, izmantojot Slido.com #1919.
Programma pieejama šeit.
Tiešraide un ieraksts būs pieejams šeit.
Paneļdiskusija notiks trīs sesijās atbilstoši programmas tematiskajām jomām:
Projektu vadītāju prezentācijas:
Dr.med. Uga Dumpis – “Multidisciplināra pieeja COVID19 un citu nākotnes epidēmiju monitorēšanai, kontrolei un ierobežošanai Latvijā. Īsteno Latvijas Universitāte (LU), Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs (BMC), Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), Elektronikas un datorzinātņu institūts (EDI), Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”, Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU).
Dr.biol. Jānis Kloviņš – “COVID-19 saistīto paraugu biobankas un asociēto datu integrētās platformas izveide Latvijā” (BMC, RSU, RTU) un “Pētījums par SARS-CoV-2 vīrusa epidemioloģiju un filoģenēzi Latvijā” (BMC).
Dr.med. Ludmila Vīksna – “Covid-19 infekcijas klīniskās, bioķīmiskās, imūnģenētiskās paradigmas, un to korelācija ar sociāli demogrāfiskiem, etioloģiskiem, patoģenētiskiem, diagnostiskiem, terapeitiski un prognostiski nozīmīgiem vadlīnijās iekļaujamajiem faktoriem”. Īsteno RSU, BMC, LU.
Dr.biol. Kaspars Tārs – “Jaunu terapeitisko un profilaktisko līdzekļu izstrāde pret COVID-19 un koronavīrusiem”. Īsteno BMC, Latvijas Organiskās sintēzes institūts, LU Cietvielu fizikas institūts (LU CFI), RTU, LU.
Dr.med. Anda Ķīvīte-Urtāne – “COVID-19 epidēmijas ietekme uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību Latvijā; veselības nozares gatavības nākotnes epidēmijām stiprināšana”. Īsteno RSU, LU, Banku augstskola.
Paneļdiskusijas dalībnieki: Daniels Pavļuts, veselības ministrs, Alvis Brāzma, Eiropas Molekulāras bioloģijas laboratorijas, Eiropas Bioinformātikas institūta genomikas sekcijas vadītājs, Uldis Berķis, IZM RIS3 vienības vadītājs.
- 14.05-14.45: Inženiertehniskie risinājumi (programmas 6.-8. projekts);
Projektu vadītāju prezentācijas:
Dr.med. Valdis Pīrāgs – “Jaunās tehnoloģijas Covid-19 pacientu tēmētai monitorēšanai, testēšanai un terapijai (3-T Project)”. Īsteno VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” Zinātniskais institūts, BMC.
Dr.sc.ing. Tālis Juhna – “Drošu tehnoloģiju integrācija aizsardzībai pret Covid-19 veselības aprūpes un augsta riska zonās”. Īsteno RTU, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija (RTA), LU, EDI, LU CFI, Latvijas Organiskās sintēzes institūts, BMC, RSU, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts.
Dr.sc.ing. Jānis Grabis – “Perspektīvās tehnoloģijas noturīgiem un drošiem servisiem”. Īsteno RTU, Vidzemes Augstskola, LU, RTA, Liepājas Universitāte.
Paneļdiskusijas dalībnieki: Ilga Šuplinska, izglītības un zinātnes ministre, Edgars Ozoliņš-Ozols, Ekonomikas ministrijas Nozaru politikas departamenta vecākais eksperts, Māris Rēvalds, „Veselības centrs 4” vadītājs, Ināra Pētersone, Veselības aprūpes darba devēju asociācijas izpilddirektore, LDDK pārstāve.
- 14.50-15.30: Tautsaimniecība un sabiedrības labklājība (programmas 9.-10. projekts).
Projektu vadītāju prezentācijas:
Dr.habil.oec. Inna Šteinbuka – “Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)”. Īsteno LU, LLU, RTU, RSU, Latvijas Zinātņu akadēmija.
Dr.art . Alise Tīfentāle – “Dzīve ar COVID-19: Novērtējums par koronavīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanu Latvijā un priekšlikumi sabiedrības noturībai nākotnē”. Īsteno RSU, LU, Vidzemes Augstskola, EDI, RTA.
Paneļdiskusijas dalībnieki: Ilga Šuplinska, izglītības un zinātnes ministre, Raimonds Aleksejenko, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Jānis Eglītis, Zemkopības ministra biroja vadītājs, Guntis Vilnītis, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes ģenerāldirektors, Daiga Holma, Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītāja.
Programmā īstenoto projektu ietvaros veselības aprūpes un sabiedrības veselības jomas pētījumos ir izstrādātas inovatīvās metodes, piemēram, siekalu testa pielietojamība masu skrīninga ietvaros un notekūdeņu izmeklēšanas algoritms pilsētās SARS-CoV-2 noteikšanai un monitoringam, kas palīdz ātrāk identificēt cilvēkus, kas inficējušies ar vīrusu, vai mājsaimniecības, kur cirkulē vīruss. Izveidotā biobanka un datu bāze, kas integrēta ar ES Covid-19 datu portālu, ļauj pētīt vīrusa izcelsmi, mutācijas un kolektīvo imunitāti pret to. Savukārt pētījums par SARS-CoV-2 vīrusa epidemioloģiju, noslēdzoties valsts pētījumu programmai, vēl turpinās klīniski nozīmīgāko Covid-19 gadījumu iesaistīšanu biobankā, tādējādi palīdzot iegūt precīzu informāciju par epidemioloģisko situāciju Latvijā. Covid-19 seku mazināšanas pētījumu rezultāti tostarp dod iespēju analizēt un prognozēt pēcinfekcijas sekas, blakus diagnožu ietekmi un prevalenci hroniski slimo bērnu riska grupā, kā arī jauno zāļvielu un vakcīnu kandidāti mazinās Covid-19 ietekmi uz cilvēku veselību.
Latvijas zinātnieku izstrādāto praktisko inženiertehnisko un tehnoloģisko risinājumu – tādu kā eksprestestēšana SARS-CoV-2 ātrai noteikšanai, elpināšanas aparāts uz apnojas terapijas iekārtas pamata, tehnoloģijas personāla aizsardzībai, pret-vīrusu virsmas un risinājumi virsmu un gaisa dezinfekcijai, ar anti-virālu materiālu pārklātas aizsargbrilles – ieviešana slimnīcās, skolās, transportā u.c. palīdzēs samazināt inficēšanās riskus Covid-19 laikā, kā arī ikdienā pēc krīzes. Jaunradītās informācijas komunikāciju tehnoloģijas varēs izmantot telemedicīnā, attālinātā darba organizēsanai un efektivizēšanai, kā arī attālināto un kombinēto mācīšanās pieeju īstenošanai izglītības procesā.
Sociālo un humanitāro zinātņu pētnieki ir snieguši skaidras un tūlīt praktiski ieviešamas rekomendācijas, kā optimāli pārvarēt Covid-19 izraisīto ekonomisko krīzi un mazināt tās sekas uz sabiedrību. Pētniecībā iegūtie secinājumi par valsts atbalsta pasākumiem Covid-19 pandēmijas seku ierobežošanai, produktivitāti un fiskālās ilgtspējas riskiem ir izmantojami lokālā, reģionālā, valsts institūciju un nevalstisko organizāciju mērogā. Zinātnieki piedāvā risinājumus, kā uzlabot tautsaimniecības noturību pret satricinājumiem, veicināt vietējās pārtikas ražošanu un ekonomikas pašpietiekamību, mazināt Covid-19 izplatības dēļ noteikto ierobežojumu sociālo un psiholoģisko ietekmi, kā arī veicināt nodarbinātību un drošu darba vidi (tai skaitā attālinātajā darbā) Covid-19 izplatības mazināšanai noteikto ierobežojumu apstākļos. Savukārt rekomendācijas dažādu mācību platformu funkcionalitātes novērtējumam un attālināto kursu izstrādei ļaus paaugstināt komunikācijas un izglītības efektivitāti krīzes apstākļos.
Programmu „Covid-19 seku mazināšanai” īsteno Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Veselības ministriju un Latvijas Zinātnes padomi. Programmas mērķi ir ierobežot Covid-19 infekcijas slimības izplatību un aizsargāt iedzīvotājus, lai, īstenojot inovatīvus augstas gatavības zinātniskus projektus, steidzami atjaunotu ekonomisko darbību un sociāli aktīvu ikdienas dzīvi, kā arī izstrādātu zinātniskas prognozes par turpmākās rīcības scenārijiem Latvijā 2020. gada rudenī, 2021. un 2022. gadā, tai skaitā jaunu saslimšanas uzliesmojumu pārvarēšanai, īstenojot pētījumus trijās iepriekš minētajās tematiskajās jomās. Papildu informācija par VPP „Covid-19 seku mazināšanai” pieejama LZP mājas lapā.
Prezentācijas (lūgums spiest uz prezentācijas nosaukuma, lai tās atvērtu):
6.1. Multidisciplināra pieeja COVID19 un citu nākotnes epidēmiju monitorēšanai, kontrolei un ierobežošanai Latvijā.
6.2. COVID-19 saistīto paraugu biobankas un asociēto datu integrētās platformas izveide Latvijā.
6.3. Covid-19 infekcijas klīniskās, bioķīmiskās, imūnģenētiskās paradigmas, un to korelācija ar sociāli demogrāfiskiem, etioloģiskiem, patoģenētiskiem, diagnostiskiem, terapeitiski un prognostiski nozīmīgiem vadlīnijās iekļaujamajiem faktoriem.
6.4. Jaunu terapeitisko un profilaktisko līdzekļu izstrāde pret COVID-19 un koronavīrusiem.
6.5. COVID-19 epidēmijas ietekme uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību Latvijā; veselības nozares gatavības nākotnes epidēmijām siprināšana.
6.6. Jaunās tehnoloģijas Covid-19 pacientu tēmētai monitorēšani, testēšanai un terapijai (3-T Project).
6.7. Drošu tehnoloģiju integrācija aizsardzībai pret Covid-19 veselības aprūpes un augsta riska zonās.
6.8. Perspektīvās tehnoloģijas noturīgiem un drošiem servisiem.
6.9. Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV).
6.10. Dzīve ar COVID-19: Novērtējums par koronavīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanuLatvijā un priekšlikumi sabiedrības noturībai nākotnē.
Apvārsnis 2020 projektu īstenotāji dalīsies pieredzē
/in Paziņojumi, Iesakām /by laura.buzinskaApvārsnis 2020 Nacionālais kontaktpunkts 2021. gada 22. februārī aicina apmeklēt bezmaksas pieredzes apmaiņas pasākumu par Apvārsnis 2020 programmu projektu vadību. Tiešsaistes seminārs paredzēts cilvēkiem, kuriem nav iepriekšējas pieredzes projektu vadībā, un īpaši gaidīti būs jaunie zinātnieki.
Projekta dalībnieku sadarbība un efektīva projekta vadība ir svarīga gan projekta pieteikuma izveides laikā, gan projekta īstenošanas procesā. Vairāk nekā 50 % dažādu veidu projektu saskaras ar grūtībām tieši neefektīvas vadības un dalībnieku komunikācijas dēļ. Tiešsaistes seminārā varēs uzzināt, kā jau laikus sagatavot standartizētus procesus un principus, kas palīdzēs projekta komandai strādāt efektīvāk.
Tiešsaistes seminārā uzzināsiet:
Galvenie ieguvumi, praksē lietojot iegūtās zināšanas, būs būtiska laika ekonomija, kvalitatīvs un efektīvs kopdarbs (projekta pieteikums vai īstenots projekts), efektīva un saprotama komunikācija starp projekta dalībniekiem, profesionalitāte projekta sadarbības partneru acīs un augstāks potenciāls turpmākai sadarbībai ar citiem projekta dalībniekiem nākotnē.
Šis tiešsaistes seminārs ir piemērots ikvienam projekta dalībniekam, jo izpratne par projektu vadīšanas specifiku pat tad, ja tos nevadāt, ļaus strādāt efektīvāk, pieņemt lēmumus un sagatavot informāciju, tā palīdzot sasniegt visa konsorcija mērķus.
Norises laiks: 14.00 – 14.45
Jautājumu un atbilžu sesija: 14.45 – 15.00
Tiešsaistes semināram var pieteikties visi interesenti, taču reģistrācija tiešsaistē ir obligāta ierobežotā vietu skaita dēļ. Seminārs norisināsies platformā Zoom, un saiti uz pasākumu reģistrētie dalībnieki saņems uz pieteikumā norādīto e-pasta adresi. Reģistrācija tiešsaistes semināram ir atvērta līdz 19. februāra plkst. 12.00.
Pasākumu informatīvi atbalsta Latvijas Zinātnes padome un Latvijas Jauno zinātnieku apvienība.
ZINĀTNES ZĪMES #13 Tīklošanās zinātnē
/in Podcast /by laura.buzinskaŠīs sarunas tēma- tīkli. Uz sarunu aicināts Tālis Tisenkopfs- Baltic Studies centre vadošais pētnieks raksturo savu pieredzi veidojot Eiropas līmeņa zinātnes tīklus un stāsta, kā laika gaitā šie attiecības ar pētniekiem mainās.
Sarunu vada Miķelis Grīviņš -Latvijas Zinātnes padomes ekspertu komisijas loceklis.
10. februārī aicina uz paneļdiskusiju „Zinātne pret Covid-19” portālā „Delfi”
/in Paziņojumi, COVID-19, Iesakām /by laura.buzinskaIzglītības un zinātnes ministrija (IZM) un Latvijas Zinātnes padome (LZP) 10. februārī no plkst. 13.00-15.30organizē tiešsaistes paneļdiskusiju „Zinātne pret Covid-19”. Diskusijas mērķis ir informēt sabiedrību par Latvijas zinātnieku radītajām zināšanām un risinājumiem cīņai ar Covid-19 infekcijas slimību un tās radītajām sociālekonomiskajām sekām. Paneļdiskusijas programmu veido pētījumu rezultāti no valsts pētījumu programmas “Covid-19 seku mazināšanai” un “Pētījuma par SARS-CoV-2 vīrusa epidemioloģiju un filoģenēzi Latvijā”. Pasākumu atklās izglītības un zinātnes ministre Dr.philol. Ilga Šuplinska, veselības ministrs Daniels Pavļuts un Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Dr.habil.chem. Ivars Kalviņš.
Paneļdiskusiju vadīs Dr.biol. Juris Šteinbergs un līdz ar projektu īstenotājiem tajā piedalīsies arī iesaistīto nozaru ministriju un citu valsts institūciju un nozaru organizāciju pārstāvji. Jebkurš interesents varēs sekot līdzi diskusijas tiešraidei Delfi portālā un uzdot jautājumus dalībniekiem, izmantojot Slido.com #1919.
Programma pieejama šeit.
Tiešraide un ieraksts būs pieejams šeit.
Paneļdiskusija notiks trīs sesijās atbilstoši programmas tematiskajām jomām:
Projektu vadītāju prezentācijas:
Dr.med. Uga Dumpis – “Multidisciplināra pieeja COVID19 un citu nākotnes epidēmiju monitorēšanai, kontrolei un ierobežošanai Latvijā. Īsteno Latvijas Universitāte (LU), Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs (BMC), Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), Elektronikas un datorzinātņu institūts (EDI), Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”, Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU).
Dr.biol. Jānis Kloviņš – “COVID-19 saistīto paraugu biobankas un asociēto datu integrētās platformas izveide Latvijā” (BMC, RSU, RTU) un “Pētījums par SARS-CoV-2 vīrusa epidemioloģiju un filoģenēzi Latvijā” (BMC).
Dr.med. Ludmila Vīksna – “Covid-19 infekcijas klīniskās, bioķīmiskās, imūnģenētiskās paradigmas, un to korelācija ar sociāli demogrāfiskiem, etioloģiskiem, patoģenētiskiem, diagnostiskiem, terapeitiski un prognostiski nozīmīgiem vadlīnijās iekļaujamajiem faktoriem”. Īsteno RSU, BMC, LU.
Dr.biol. Kaspars Tārs – “Jaunu terapeitisko un profilaktisko līdzekļu izstrāde pret COVID-19 un koronavīrusiem”. Īsteno BMC, Latvijas Organiskās sintēzes institūts, LU Cietvielu fizikas institūts (LU CFI), RTU, LU.
Dr.med. Anda Ķīvīte-Urtāne – “COVID-19 epidēmijas ietekme uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību Latvijā; veselības nozares gatavības nākotnes epidēmijām stiprināšana”. Īsteno RSU, LU, Banku augstskola.
Paneļdiskusijas dalībnieki: Daniels Pavļuts, veselības ministrs, Alvis Brāzma, Eiropas Molekulāras bioloģijas laboratorijas, Eiropas Bioinformātikas institūta genomikas sekcijas vadītājs, Uldis Berķis, IZM RIS3 vienības vadītājs.
Projektu vadītāju prezentācijas:
Dr.med. Valdis Pīrāgs – “Jaunās tehnoloģijas Covid-19 pacientu tēmētai monitorēšanai, testēšanai un terapijai (3-T Project)”. Īsteno VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” Zinātniskais institūts, BMC.
Dr.sc.ing. Tālis Juhna – “Drošu tehnoloģiju integrācija aizsardzībai pret Covid-19 veselības aprūpes un augsta riska zonās”. Īsteno RTU, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija (RTA), LU, EDI, LU CFI, Latvijas Organiskās sintēzes institūts, BMC, RSU, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts.
Dr.sc.ing. Jānis Grabis – “Perspektīvās tehnoloģijas noturīgiem un drošiem servisiem”. Īsteno RTU, Vidzemes Augstskola, LU, RTA, Liepājas Universitāte.
Paneļdiskusijas dalībnieki: Ilga Šuplinska, izglītības un zinātnes ministre, Edgars Ozoliņš-Ozols, Ekonomikas ministrijas Nozaru politikas departamenta vecākais eksperts, Māris Rēvalds, „Veselības centrs 4” vadītājs, Ināra Pētersone, Veselības aprūpes darba devēju asociācijas izpilddirektore, LDDK pārstāve.
Projektu vadītāju prezentācijas:
Dr.habil.oec. Inna Šteinbuka – “Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)”. Īsteno LU, LLU, RTU, RSU, Latvijas Zinātņu akadēmija.
Dr.art . Alise Tīfentāle – “Dzīve ar COVID-19: Novērtējums par koronavīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanu Latvijā un priekšlikumi sabiedrības noturībai nākotnē”. Īsteno RSU, LU, Vidzemes Augstskola, EDI, RTA.
Paneļdiskusijas dalībnieki: Ilga Šuplinska, izglītības un zinātnes ministre, Raimonds Aleksejenko, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Jānis Eglītis, Zemkopības ministra biroja vadītājs, Guntis Vilnītis, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes ģenerāldirektors, Daiga Holma, Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītāja.
Programmā īstenoto projektu ietvaros veselības aprūpes un sabiedrības veselības jomas pētījumos ir izstrādātas inovatīvās metodes, piemēram, siekalu testa pielietojamība masu skrīninga ietvaros un notekūdeņu izmeklēšanas algoritms pilsētās SARS-CoV-2 noteikšanai un monitoringam, kas palīdz ātrāk identificēt cilvēkus, kas inficējušies ar vīrusu, vai mājsaimniecības, kur cirkulē vīruss. Izveidotā biobanka un datu bāze, kas integrēta ar ES Covid-19 datu portālu, ļauj pētīt vīrusa izcelsmi, mutācijas un kolektīvo imunitāti pret to. Savukārt pētījums par SARS-CoV-2 vīrusa epidemioloģiju, noslēdzoties valsts pētījumu programmai, vēl turpinās klīniski nozīmīgāko Covid-19 gadījumu iesaistīšanu biobankā, tādējādi palīdzot iegūt precīzu informāciju par epidemioloģisko situāciju Latvijā. Covid-19 seku mazināšanas pētījumu rezultāti tostarp dod iespēju analizēt un prognozēt pēcinfekcijas sekas, blakus diagnožu ietekmi un prevalenci hroniski slimo bērnu riska grupā, kā arī jauno zāļvielu un vakcīnu kandidāti mazinās Covid-19 ietekmi uz cilvēku veselību.
Latvijas zinātnieku izstrādāto praktisko inženiertehnisko un tehnoloģisko risinājumu – tādu kā eksprestestēšana SARS-CoV-2 ātrai noteikšanai, elpināšanas aparāts uz apnojas terapijas iekārtas pamata, tehnoloģijas personāla aizsardzībai, pret-vīrusu virsmas un risinājumi virsmu un gaisa dezinfekcijai, ar anti-virālu materiālu pārklātas aizsargbrilles – ieviešana slimnīcās, skolās, transportā u.c. palīdzēs samazināt inficēšanās riskus Covid-19 laikā, kā arī ikdienā pēc krīzes. Jaunradītās informācijas komunikāciju tehnoloģijas varēs izmantot telemedicīnā, attālinātā darba organizēsanai un efektivizēšanai, kā arī attālināto un kombinēto mācīšanās pieeju īstenošanai izglītības procesā.
Sociālo un humanitāro zinātņu pētnieki ir snieguši skaidras un tūlīt praktiski ieviešamas rekomendācijas, kā optimāli pārvarēt Covid-19 izraisīto ekonomisko krīzi un mazināt tās sekas uz sabiedrību. Pētniecībā iegūtie secinājumi par valsts atbalsta pasākumiem Covid-19 pandēmijas seku ierobežošanai, produktivitāti un fiskālās ilgtspējas riskiem ir izmantojami lokālā, reģionālā, valsts institūciju un nevalstisko organizāciju mērogā. Zinātnieki piedāvā risinājumus, kā uzlabot tautsaimniecības noturību pret satricinājumiem, veicināt vietējās pārtikas ražošanu un ekonomikas pašpietiekamību, mazināt Covid-19 izplatības dēļ noteikto ierobežojumu sociālo un psiholoģisko ietekmi, kā arī veicināt nodarbinātību un drošu darba vidi (tai skaitā attālinātajā darbā) Covid-19 izplatības mazināšanai noteikto ierobežojumu apstākļos. Savukārt rekomendācijas dažādu mācību platformu funkcionalitātes novērtējumam un attālināto kursu izstrādei ļaus paaugstināt komunikācijas un izglītības efektivitāti krīzes apstākļos.
Programmu „Covid-19 seku mazināšanai” īsteno Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Veselības ministriju un Latvijas Zinātnes padomi. Programmas mērķi ir ierobežot Covid-19 infekcijas slimības izplatību un aizsargāt iedzīvotājus, lai, īstenojot inovatīvus augstas gatavības zinātniskus projektus, steidzami atjaunotu ekonomisko darbību un sociāli aktīvu ikdienas dzīvi, kā arī izstrādātu zinātniskas prognozes par turpmākās rīcības scenārijiem Latvijā 2020. gada rudenī, 2021. un 2022. gadā, tai skaitā jaunu saslimšanas uzliesmojumu pārvarēšanai, īstenojot pētījumus trijās iepriekš minētajās tematiskajās jomās. Papildu informācija par VPP „Covid-19 seku mazināšanai” pieejama LZP mājas lapā.
Prezentācijas (lūgums spiest uz prezentācijas nosaukuma, lai tās atvērtu):
6.1. Multidisciplināra pieeja COVID19 un citu nākotnes epidēmiju monitorēšanai, kontrolei un ierobežošanai Latvijā.
6.2. COVID-19 saistīto paraugu biobankas un asociēto datu integrētās platformas izveide Latvijā.
6.3. Covid-19 infekcijas klīniskās, bioķīmiskās, imūnģenētiskās paradigmas, un to korelācija ar sociāli demogrāfiskiem, etioloģiskiem, patoģenētiskiem, diagnostiskiem, terapeitiski un prognostiski nozīmīgiem vadlīnijās iekļaujamajiem faktoriem.
6.4. Jaunu terapeitisko un profilaktisko līdzekļu izstrāde pret COVID-19 un koronavīrusiem.
6.5. COVID-19 epidēmijas ietekme uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību Latvijā; veselības nozares gatavības nākotnes epidēmijām siprināšana.
6.6. Jaunās tehnoloģijas Covid-19 pacientu tēmētai monitorēšani, testēšanai un terapijai (3-T Project).
6.7. Drošu tehnoloģiju integrācija aizsardzībai pret Covid-19 veselības aprūpes un augsta riska zonās.
6.8. Perspektīvās tehnoloģijas noturīgiem un drošiem servisiem.
6.9. Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV).
6.10. Dzīve ar COVID-19: Novērtējums par koronavīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanuLatvijā un priekšlikumi sabiedrības noturībai nākotnē.
Pētnieki aicina uz projekta “Dzīve ar COVID-19” rezultātu prezentāciju
/in COVID-19, Iesakām, Paziņojumi /by laura.buzinskaTrešdien, 3. februārī, no 9.00 līdz 11.45 Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) aicina uz virtuālu pasākumu Kā sociālās zinātnes palīdz saprast un pārvarēt COVID-19 pandēmijas sekas?, kurā pētnieki prezentēs rezultātus valsts pētījumu programmas projektam Dzīve ar COVID-19. Šo projektu no 1. jūlija līdz 31. martam īsteno zinātniskais konsorcijs, ko RSU vadībā veido Latvijas Universitāte (LU), Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija (RTA), Vidzemes Augstskola un Elektronikas datorzinātņu institūts. Virtuālajam pasākumam Zoom platformā aicināts pievienoties ikviens interesents.
Pasākumu atklās RSU zinātņu prorektore Agrita Kiopa, Ingmārs Kreišmanis (Latvijas Zinātnes padome), Dmitrijs Stepanovs (Izglītības un zinātnes ministrija), Daiga Holma (Valsts kanceleja) un Sanita Vasiļjeva (Labklājības ministrija). Ar projekta struktūru, mērķiem, uzdevumiem un īstenotājiem iepazīstinās projekta vadītāja, RSU Komunikācijas fakultātes pētniece Alise Tīfentāle. Tikmēr Latvijas sabiedrības portretu no projekta pētījumu galvenajiem secinājumiem ieskicēs projekta koordinatore, Eiropas studiju fakultātes pētniece Vineta Kleinberga.
RSU Komunikācijas fakultātes pētnieks profesors Sergejs Kruks skaidros, kā socioloģiskie pētījumi sniedz priekšstatu par dažādu sociāldemogrāfisku grupu pieredzi pandēmijas laikā, īpašu uzmanību pievēršot atgriezeniskās saites trūkumam ar valsts pārvaldes institūcijām. Par psiholoģiskajām sekām, ko pandēmija atstājusi uz ģimenēm, runās LU profesore klīniskajā psiholoģijā Baiba Martinsone. Tikmēr par attālinātā darba problēmām no darba devēja un darba ņēmēja perspektīvas – RSU Darba drošības un vides veselības institūta direktors asociētais profesors Ivars Vanadziņš. Savukārt pedagogu vajadzības un digitālās prasmes attālinātā mācību un studiju procesa nodrošināšanai pandēmijas laikā iezīmēs RTA profesore Velta Ļubkina un RTA vadošā pētniece Svetlana Ušča.
Galvenās atziņas par valsts stratēģiju, stratēģisko komunikāciju un valdības komunikāciju COVID-19 krīzes kontekstā prezentēs Vidzemes Augstskolas asociētais profesors un vadošais pētnieks Gatis Krūmiņš. RSU Komunikācijas fakultātes dekāne profesore Anda Rožukalne runās par Latvijas sabiedrības attieksmi pret COVID-19 ziņām un pandēmijas dezinformāciju saslimšanas riska pašvērtējuma kontekstā, bet Vidzemes Augstskolas asociētā profesore un pētniece Vineta Silkāne analizēs pilsonisko līdzdalību krīzē COVID-19 pandēmijas pirmā viļņa laikā.
Precīzāka pasākuma programma, kā arī saite uz Zoom notikumu rodama RSU mājaslapā: www.rsu.lv/notikumi/zinatnieku-brokastis-vpp-projekta-dzive-ar-covid-19-rezultati.
Pasākums norisināsies RSU ik mēnesi rīkoto Zinātnieku brokastu laikā, un tā ieraksts būs skatāms projekta mājaslapā: www.rsu.lv/projekts/dzive-ar-covid-19. Projektu Dzīve ar COVID-19: Novērtējums par koronavīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanu Latvijā un priekšlikumi sabiedrības noturībai nākotnē (VPP-COVID-2020/1-0013) finansē Izglītības un zinātnes ministrija.
Ko Latvijas Zinātnes padome ir paveikusi 2020. gadā?
/in Paziņojumi /by laura.buzinskaKo Latvijas Zinātnes padome ir paveikusi 2020. gadā?
Sākoties jaunajam gadam, Latvijas Zinātnes padome (LZP) ir apkopojusi paveikto iepriekšējā gadā. LZP direktore prof. Gita Rēvalde uzsver, ka “Pagājušais gads Latvijas Zinātnes padomei bija intensīvs apjomīga zinātnei papildus piešķirtā finansējuma no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem dēļ, ko bija nepieciešams konkursa kārtībā sadalīt. Otrs izaicinājums bija reorganizācija, pārņemot jaunus pienākumus no Studiju un zinātnes administrācijas. Daudz darba, lai sagatavotu visus nepieciešamos dokumentus iestādes darbībai, bet pozitīvi, ka esam nolēmuši ieviest kvalitātes vadības sistēmu atbilstoši ISO 9001:2015 standarta prasībām.”
Pagājušajā 2020. gadā LZP administrēja divas valsts budžeta programmas – fundamentālo un lietišķo pētījumu programmu un tās projektus (FLPP) un valsts pētījumu programmas (VPP) un to projektus, sadarbībā ar vairākām ministrijām. FLPP ir uz zinātnisko izcilību vērsta zinātnes finansēšanas programma, kuras mērķis ir radīt jaunas zināšanas un tehnoloģiskās atziņas visās zinātņu nozaru grupās. VPP ir zinātnes palīginstruments, kas darbojas ar mērķi palīdzēt valstij identificēt un pētīt Latvijas ilgtspējai un attīstībai nozīmīgākos jautājumus, kuru risināšanai nepieciešams fokusēt Latvijas zinātnisko institūciju darbu.
Pagājušajā 2020. gadā LZP organizēja divus FLPP projektu atklātos konkursus, no tiem vienu – ārkārtas – īsā laikā no septembra līdz novembrim par kopsummā 10 741 623 eiro, saņemot 348 projektu iesniegumus, zinātniskajā ekspertīzē mēneša laikā izvērtējot 342 projektu iesniegumus. Finansēti 107 projekti jeb 31 % no kopējā pieteikumu skaita.
LZP kā zinātniskās ekspertīzes centrs organizē ekspertīzi arī zinātnes projektiem, kas iesniegti starptautisko sadarbības programmu ietvaros. LZP 2020. gada rudenī nodrošināja zinātnisko ekspertīzi Valsts izglītības attīstības aģentūras organizētajiem diviem bilaterālajiem un trilaterālajam starptautiskās sadarbības konkursiem:
Lai pārliecinātos, ka zinātniskie projekti tiek īstenoti kvalitatīvi un atbilstoši projekta mērķim, LZP organizē projektu īstenošanas vidusposma ekspertīzi. 2020. gadā veikta zinātniskā ekspertīze 61 FLPP projektam, kas aizsākti 2018. gadā, un sagatavots ziņojums par projektu zinātnisko lietderību īstenošanas vidusposmā.
Kopumā 2020. gadā LZP nodrošināja zinātniskās ekspertīzes 16 projektu konkursiem, kas ir piecreiz vairāk kā 2019. gadā. Zinātniskā eskpertīze tiek nodrošināta, iesaistot augsta līmeņa ārzemju ekspertus un piemērojot starptautiski atzītus vērtēšanas principus un metodoloģiju.
Būtisks LZP darbības virziens ir valsts pētījumu programmu (VPP) administrēšana. VPP ir nozaru ministriju rosināts valsts budžeta finansēts pētniecības mehānisms, kura mērķis ir palīdzēt valstij identificēt un pētīt Latvijas ilgtspējai un attīstībai nozīmīgākos jautājumus, kuru risināšanai nepieciešams apvienot vairāku Latvijas zinātnisko institūciju darbu. 2020. gadā LZP nodrošināja 9 VPP zinātnisko izvērtēšanu un īstenošanu:
Piešķirtas eksperta tiesības 452 zinātniekiem.
Trešais nozīmīgais darbības virziens ir LZP ekspertu komisiju darba nodrošināšana un LZP ekspertu tiesību piešķiršana. LZP nodrošina sešu ekspertu komisiju darbu ar 62 ekspertiem, kā arī izveidojusi Konsultatīvo padomi. 2020. gadā ir saņemti 683 LZP ekspertu pieteikumi, no tiem 299 otrajā pusgadā. Eksperta tiesības piešķirtas 452 zinātniekiem.
LZP izskata un gatavo atzinumus arī par akreditācijai iesniegtajām doktora studiju programmām un par Ministru kabineta noteikumu projektiem vai plānošanas dokumentiem – 2020. gadā sniegti atzinumi par 14 doktora studiju programmām, 12 noteikumu projektiem un plānošanas dokumentiem.
Projektu administrēšana un uzraudzība
2020.gada 1.jūlijā LZP tika reorganizēta, tai pievienojot daļu no Studiju un zinātnes administrācijas un piešķirot IZM pārraudzībā esošas tiešas pārvaldes iestādes statusu. Pēc reorganizācijas LZP veic projektiem piešķirto valsts budžeta līdzekļu administrēšanu, uzraudzību un kontroli:
Sabiedrības informēšana
Nozīmīga darba daļa ir sabiedrības informēšana. Novembrī LZP ir izveidota jauna mājas lapa lzp.gov.lv un izstrādāta stratēģija 2021. – 2023. gadam. Sociālajos tīklos pieejami konti (Twitter, Facebook, LinkedIn, kā arī Youtube un Flickr.). Regulāri tiek izsūtīta ziņu lapa, veidota aplāde jeb podkāsts “Zinātnes zīmes” sadarbībā ar LZP ekspertu komisijām. Regulāri tiek publicēti pārskati. 2020. gada laikā LZP ir publicējusi 11 pārskatus, vērtējot organizēto konkursu rezultātus.
LZP sadarbojas ar ieinteresētajām pusēm – Centrālo finanšu līgumu aģentūru, Latvijas Zinātņu akadēmiju, Latvijas Zinātnieku savienību, Latvijas Jauno zinātnieku apvienību, Latvijas investīciju attīstības aģentūru un zinātniskajām institūcijām.
LZP organizēja divas VPP konferences “Enerģētika” un “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai” (sadarbībā ar IZM) un vairāk kā 11 dažādus vebinārus un seminārus.
Vienlaikus LZP piedalās starptautiskos sadarbības tīklos un pati īsteno Eiropas Savienības ietvarprogrammas Apvārsnis 2020 projektus.
LZP darbības mērķis ir īstenot valsts zinātnes un tehnoloģiju attīstības politiku, nodrošinot normatīvajos aktos deleģētos pienākumus, kā arī nākotnē Eiropas Savienības struktūrfondu un citu ārvalstu finansēto zinātnisko pētījumu programmu un projektu ieviešanu un tiem piešķirto finanšu līdzekļu administrēšanu, kā arī zinātnisko projektu īstenošanas monitoringu un analītikā balstītu rīcībpolitikas lēmumu pieņemšanu.
Aicinām iepazīties ar Latvijas Zinātnes padomes 2020. gada publisko pārskata melnrakstu šeit.
Vairāk informācijas Latvijas Zinātnes padomes mājas lapā šeit.
Pieejams Latvijas Zinātnes padomes 2020. gada pārskats
/in Paziņojumi /by laura.buzinskaAicinām iepazīties ar Latvijas Zinātnes padomes 2020. gada publisko pārskata melnrakstu šeit.
Latvijas Zinātnes padome piedalās Eiropas Pētniecības telpas politikas veidošanā
/in Paziņojumi /by laura.buzinskaLatvijas Zinātnes padomes direktore Dr. Prof. Gita Rēvalde šodien 21. janvārī piedalījās augsta līmeņa asociācijas Science Europe diskusijā “Par Science Europe Stratēģisko plānu 2021.- 2026. gadam” .
Latvijas Zinātnes padome ir asociācijas Science Europe dalībnieks. Asociācija apvieno nozīmīgākās Eiropas un Eiropas Pētniecības telpas 36 organizācijas no 27 valstīm, kas finansē vai veic augsta līmeņa pētniecību.
Augsta līmeņa sanāksmē tika izskatīts un darba grupās apspriests organizācijas stratēģijas 2021. -2026.gadam projekts, kā arī diskutēts daudzgadu pasākumu plāns un tā īstenošanas līdzekļi.
2021. -2026. gadam organizācija izvirza trīs prioritātes:
– 1. Stiprināt Science Europe kā līderi, lai veidotu Eiropas pētniecības telpas politikas attīstību
– 2. Veicināt pētniecības kultūras attīstību
– 3. Stiprināt zinātnes lomu un ieguldījumu globālu problēmu risināšanā.
Diskusijās dalībnieki apsprieda pasākumus, kādus varētu veikt organizācijas dalībnieki, lai stirprinātu Eiropas Pētniecības telpas vadošo lomu pasaulē, kā arī, lai īstenotu augsta līmeņa mērķus dzīvē tādā veidā, kas dotu maksimālu labumu dalībvalstu organizācijām un sabiedrībai.
Latvijas zinātnes padomes direktore Gita Rēvalde diskusijā pauda viedokli, ka ļoti būtisks ir mērķis stirpināt sadarbības tīklus strap dalībvalstu zinātniekiem, izmantojot Science Europe platformas, darba grupas un seminārus. Nozīmīgs aspekts ir kopīga darbība Eiropas Pētniecības telpas prestiža veidošanā, sabiedrības informēšana par zinātnes lomu izaicinājumu un problēmu risināšanā, tai skaitā aizstāvot ieguldījumu nepieciešamību zinātnē.
Tiek apvienota dalībnieku uzkrātā pieredze pētniecības organizācijās, izvērtēšanas un citās jomās. Darba grupās tiek meklēti risinājumi aktuāliem jautājumiem, ar ko mūsdienās saskaras pētniecība Eiropā un pasaulē. Asociācija atļauj aizstāvēt organizācijas, tās dalībnieku un zinātniskās sabiedrības viedokli un intereses citās starptautiskās orgānizācijās, t.sk. Eiropas Komisijā. Asociācija aktīvi piedalās Eiropas Pētniecības telpas un ietvara programmu (Apvārsnis 2020, Apvārsnis Eiropa) tālākā pilnveidošanā.
Pieejams informatīvā ziņojuma projekts par valsts pētījumu programmas “Covid-19 seku mazināšanai” ietvaros sasniegtajiem rezultātiem
/in COVID-19 /by laura.buzinskaPieejams Latvijas Zinātnes padomes izstrādātais informatīvā ziņojuma projektu par valsts pētījumu programmas “Covid-19 seku mazināšanai” ietvaros sasniegtajiem rezultātiem. Ziņojuma projekts ir sagatavots, balstoties uz desmit projektos paveikto un sasniegto no 2020. gada jūlija līdz oktobra beigām, kā arī pētot Covid-19 saslimšanas otrā viļņa attīstības dinamiku rudens periodā.
2021. gada janvārī ziņojums tiks papildināts ar aktuālo informāciju par projektos līdz 2020. gada decembra beigām sasniegtajiem rezultātiem, un virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā.
Decembra beigās ir noslēgusies visu projektu aktīvā īstenošanas fāze, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par valsts pētījumu programmu īstenošanu 7 no 10 projektiem piešķirts trīs mēnešu pagarinājums bez papildu finansējuma piešķiršanas, savukārt diviem projektiem piešķirts 6 mēnešu pagarinājums.
Informatīvā ziņojuma projekts ar tā pielikumiem ir pieejams šeit.
AKTUĀLI! Par fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu konkursa norisi 2021. gadā
/in Paziņojumi, FLPP Jaunumi, Projektu konkursi FLPP /by laura.buzinskaIzglītības un zinātnes ministrija (IZM) un Latvijas Zinātnes padome (LZP) informē, ka fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu (FLPP) konkursu plānots izsludināt 2021. gada 3. maijā un projektus konkursam varēs iesniegt līdz 31. augustam. Kopējais konkursam pieejamais finansējums prioritārajiem zinātnes virzieniem visās zinātnes nozaru grupās būs 14 808 202 eiro.
Konkursā projektus varēs iesniegt Latvijā reģistrētas zinātniskās institūcijas, kas atbilst pētniecības organizācijas definīcijai. Projektu pieteikumu izvērtēšana atbilstoši Apvārsnis 2020 principiem notiks no septembra līdz novembrim, bet orientējoši 30. novembrī LZP paziņos konkursa rezultātus.
Kopš 2018. gada FLPP konkurss notiek pēc jauniem, uzlabotiem noteikumiem, nodrošinot lielāku ikgadējo finansējumu (2022. gadā pieejamais finansējums palielināsies par 1,5 miljoniem eiro, salīdzinot ar 2021. gadu) un būtiski uzlabotu vērtēšanas procedūru, lai nodrošinātu Latvijas virzību uz izcilību zinātnē.
FLPP ir Izglītības un zinātnes ministrijas finansēta uz zinātnisko izcilību vērsta zinātnes finansēšanas programma, kuras mērķis ir radīt jaunas zināšanas un tehnoloģiskās atziņas visās zinātnes nozaru grupās – dabaszinātnēs, inženierzinātnēs un tehnoloģijās, medicīnas un veselības zinātnēs, lauksaimniecības, meža un veterinārās zinātnēs, sociālajās zinātnēs, humanitārajās un mākslas zinātnēs. Pētījumu tematus, mērķus un uzdevumus formulē paši zinātnieki (bottom-up pieeja). Programmas ietvaros finansējumu piešķir projektiem, pamatojoties uz atklāta konkursa rezultātiem atbilstoši Ministru kabineta 2017.gada 12.decembra noteikumiem Nr. 725 Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu izvērtēšanas un finansējuma administrēšanas kārtība un attiecīgā konkursa nolikumam. FLPP projektu konkursu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai organizē un īsteno Latvijas Zinātnes padome.
Aktuālā informācija par FLPP īstenošanu un projektu konkursiem pieejama Latvijas Zinātnes padomes mājaslapā.
Valsts pētījumu programmā “Covid-19 seku mazināšanai” stingri vērtēs rezultātus un finansējuma izlietojumu
/in Paziņojumi, COVID-19 /by laura.buzinskaIzglītības un zinātnes ministrija (IZM) iestājas par zinātnisko izcilību, tāpēc visi valsts pētījumu programmu projekti tiks vērtēti atbilstoši Eiropas Savienības Pētniecības un inovāciju pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” vērtēšanas pieejai un principiem, izvirzot augstas prasības projektu īstenošanai un rezultātiem.
Tiks stingri vērtēta rezultātu atbilstība programmas mērķiem un uzdevumiem, tostarp piesaistot neatkarīgus ārvalstu zinātniskos ekspertus. Ja vērtējuma rezultātā tiks secināts, ka projekta mērķis nav sasniegts vai tikai daļēji sasniegts, nepamatoti izlietotais finansējums tiks atgūts.
Novērtējot 10 projektos iesaistīto vairāk nekā 450 Latvijas zinātnieku darbu, kādā no apakšprojektiem konstatētās nepilnības nemazinās pārliecību par pārējo valsts pētījumu programmas projektu pievienoto vērtību un ietekmi uz Covid-19 seku mazināšanu, lai sagatavotu pierādījumos balstītas rekomendācijas Covid-19 krīzes pārvarēšanai.
Ievērojot sabiedrības pamatoto interesi, projektu īstenotājiem ir jānodrošina skaidra un nepārprotama informācija par projektu rezultātiem un sabiedrības ieguvumiem, nepieciešamības gadījumā to skaidrojot arī padziļināti, nepieļaujot iespējamus pārpratumus un spekulācijas.
Decembra beigās ir noslēgusies visu projektu aktīvā īstenošanas fāze, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par valsts pētījumu programmu īstenošanu 7 no 10 projektiem piešķirts trīs mēnešu pagarinājums bez papildu finansējuma piešķiršanas, savukārt diviem projektiem piešķirts 6 mēnešu pagarinājums.
Projektu rezultāti un finanšu līdzekļu izlietojuma lietderība tiks vērtēta šādā kārtībā:
1. programmas īstenošanas un uzraudzības komisija izvērtē saturiskos pārskatus (iesniegšanas termiņš 4. janvāris, komisijas izvērtēšanas rezultāti būs pieejami februārī).
Gadījumā, ja projekta rezultāti un saturiskie pārskati par projekta rezultātiem neatbilst izvirzītām prasībām, programmas īstenošanas un uzraudzības komisija pieņem lēmumu par nepamatoti izlietotā projekta īstenošanai piešķirtā finansējuma atgūšanu.
2. Projektu sagatavoto zinātnisko pārskatu, tostarp projektu sasniegto rezultātu, zinātniskā ekspertīze, ko nodrošinās neatkarīgi ārvalstu zinātniskie eksperti, piemērojot Eiropas Savienības Pētniecības un inovāciju pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” vērtēšanas pieeju un principus (zinātniskās ekspertīzes rezultāti būs pieejami maijā, savukārt attiecībā uz projektiem, kas pagarināti par 6 mēnešiem – augustā).
Gadījumā, ja noslēguma zinātniskā pārskata ekspertīzes vērtējums, kas veikts atbilstoši zinātniskās ekspertīzes metodikai, ir “projekta mērķis nav sasniegts” vai tikai daļēji sasniegts, komisija pieņem lēmumu par nepamatoti izlietotā finansējuma atgūšanu pilnībā vai daļēji.
3. Latvijas Zinātnes padome veiks projekta īstenošanai piešķirto finanšu līdzekļu izlietojuma un izmaksu efektivitātes kontroli pēc 15. janvāra, kad tiks saņemti finanšu pārskati (izvērtēšanas rezultāti būs pieejami februārī).
Latvijas Zinātnes padome, konstatējot neatbildības, nodrošina nepamatoti izlietotā finansējuma atgūšanu.
IZM mājaslapā ir publicēts Latvijas Zinātnes padomes sagatavotais informatīvā ziņojuma projekts par valsts pētījumu programmas “Covid-19 seku mazināšanai” ietvaros sasniegtajiem rezultātiem. Ziņojuma projekts ir sagatavots, balstoties uz projektos paveikto un sasniegto no 2020. gada jūlija līdz oktobra beigām, kā arī pētot Covid-19 saslimšanas otrā viļņa attīstības dinamiku rudens periodā.