Nr. 57-3-2. 22.08.2019. Par eksperta tiesību piešķiršanu

LATVIJAS ZINĀTNES PADOME
LĒMUMS Nr. 57-3-2

2019. gada 22. augustā, Rīgā

Par eksperta tiesību piešķiršanu

Latvijas Zinātnes padome atkārtoti izskatīja zinātnieku iesniegumus par eksperta tiesību piešķiršanu kas tika saņemti Nacionālajā zinātniskās darbības informācijas sistēmā laika periodā no 2019. gada 10. jūnija līdz 2019. gada 2. jūlijam kad bija spēkā Ministru kabineta 2017.gada 12.decembra noteikumi Nr.724 “Noteikumi par Latvijas Zinātnes padomes ekspertu kvalifikācijas kritērijiem, ekspertu komisiju izveidošanu un to darbības organizēšanu” (turpmāk –  Noteikumi Nr. 724).

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta “Valsts pārvaldes principi” 3. daļa nosaka, ka valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs. Pie sabiedrības interesēm pieder arī samērīga privātpersonas tiesību un tiesisko interešu ievērošana. Savukārt šī panta 5. daļa nosaka, ka valsts pārvalde savā darbībā ievēro labas pārvaldības principu. Tas ietver atklātību pret privātpersonu un sabiedrību, datu aizsardzību, taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā un citus noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses.

Administratīvā procesa likuma 10. pantā ir noteiktais tiesiskās paļāvības princips nosaka, ka privātpersona var paļauties, ka iestādes rīcība ir tiesiska un konsekventa. Iestādes kļūda, kuras pieļaušanā privātpersona nav vainojama, nedrīkst radīt privātpersonai nelabvēlīgas sekas.

Administratīvā procesa likuma 17.pants noteic tiesību normu interpretācijas metodes, kas iestādei un tiesai ir jālieto, interpretējot tiesību normas, kā arī norāda uz iestādes un tiesas rīcību, ja, interpretējot tiesību normas, tiek konstatēta tiesību sistēmas nepilnība vai iespējams nonākt pie dažādiem rezultātiem. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 17.panta ceturto daļu, ja, interpretējot tiesību normu pēc dažādām metodēm nonāk pie dažādiem rezultātiem, kas visi atbilst tiesību sistēmai, lieto to interpretācijas metodi, ar kuru konkrētajā gadījumā iespējams sasniegt lietderīgāko un taisnīgāko rezultātu.

Latvijas Republikas Satversmes 1. pants noteic, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika. Satversmes tiesas praksē ir nostiprināta atziņa, ka no šajā pantā ietvertā demokrātiskās republikas jēdziena izriet valsts pienākums savā darbībā ievērot tiesiskas valsts pamatprincipus, tostarp tiesiskās paļāvības principu (sk. Satversmes tiesas 2010.gada 19.jūnija sprieduma lietā Nr.2010-02-01 4.punktu, 2010.gada 6.decembra sprieduma lietā Nr.2010-25-01 4.punktu). Tomēr tiesiskās paļāvības princips neizslēdz valsts iespēju grozīt pastāvošo tiesisko regulējumu. Grozot tiesisko regulējumu, valstij ir jāņem vērā tās tiesības, uz kuru saglabāšanu vai īstenošanu personai var būt izveidojusies paļāvība. Tiesiskās paļāvības princips prasa, lai valsts, mainot normatīvo regulējumu, ievērotu saprātīgu līdzsvaru starp personas paļāvību un tām interesēm, kuru nodrošināšanas labad regulējums tiek mainīts (sk. Satversmes tiesas 2010.gada 6.decembra sprieduma lietā Nr.2010-25-01 4.punktu).

Tiesību normas atpakaļvērsts spēks nozīmē, ka tiesību norma tiek attiecināta uz tām situācijām, kuras ir radušās vēl pirms tiesību normas spēkā stāšanās brīža, proti, tā tiek piemērota gan jau pagājušām tiesiskajām attiecībām, gan tādām, kas vēl turpinās… Tiesību normai var paredzēt atpakaļvērstu spēku, ja tā paredz labvēlīgākas sekas nekā iepriekš noteiktās, kā arī tad, ja ir pietiekams pamats ierobežot indivīda uzticību tiesībām. Šajā gadījumā likumdevējam ir jāparedz pārejas noteikumi (24.11.2011. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-708/2011)

Ņemot vērā augstāk minēto Padome nolēma saskaņā ar noteikumu Nr. 724. 2. punktu un pamatojoties uz Zinātniskās ekspertīzes komisijas 2019. gada 21. augusta sēdes protokolu Nr. 33 piešķirt eksperta tiesības uz vienu gadu šādiem zinātniekiem:

Ekspertu pilnvaru laiks līdz 2020. gada 21. augustam.

Priekšsēdētājs     J.Kloviņš

Blazarene +371 67228421

Pedējā atjaunošana 29-09-2019