Stiprinot ģimenes, kopienas un attiecības: antropoloģiska pieeja vardarbības izpētē

Sākums  09/2018 Noslēgums 08/2021

Projekta numurs

lzp-2018/1-0068

Finansējums

295419 EUR

Projekta vadītāja

Aivita Putniņa

@nevardarbiiba 

antropologija.lu.lv

Projektu īsteno

Latvijas Universitāte

Zinātnes nozare

Sociālo zinātņu nozare

Kā ikdienā sabiedrība varēs izmantot projekta secinājumus vai rezultātus? 
– Projekts plānojis vairāku līmeņu rezultātus. Pirmkārt, mēs izstrādāsim pētījumā balstītus politikas ieteikumus gan nevardarbības tradīcijas un resursu popularizēšanai, gan vardarbības agrīnai novēršanai. Otrkārt, sadarbībā ar NVO sektoru, analizēsim agrīnu vardarbības novēršanas programmu darbības efektivitāti, ļaujot nevalstiskajam sektoram izvērtēt savu veikumu un gūt pierādījumus par savas darbības efektivitāti. Treškārt, mēs strādāsim ar atsevišķām kopienām un sabiedrību kopumā, īpaši domājot par jauniešiem, veicot sadarbīgu pētījumu un ļaujot pētījuma dalībniekiem ne tikai piedalīties pētniecisko jautājumu formulēšanā, risināšanā un ieteikumu izstrādē, bet arī sniedzot iespēju domāt par nevardarbīgām attiecībām. Plašāku sabiedrību mēs uzrunāsim ar projekta mājas lapu un mediju starpniecību, aicinot būt vērīgiem pret vardarbību ne tikai sev apkārt, bet arī par tās aizmetņiem mūsos pašos.

Kopsavilkums

Latvijā kopš 1992. gada ir izveidojusies spēcīga mutvārdu vēstures pētniecības tradīcija, kas balstās uz vairāk nekā 4500 biogrāfiskajām intervijām Nacionālajā Mutvārdu vēstures (NMV) krājumā LU Filozofijas un socioloģijas institūtā, Rīgā. Uzkrātais materiāls nodrošina bāzi pētījumiem par dzīvesstāstu saturu un formu, par attiecībām starp atmiņu un sociāliem mītiem un to saistību ar etnicitāti vai dzimti. Tomēr – līdz šim maz uzmanības pievērsts individuālās pieredzes, kolektīvās atmiņas un sociālās traumas transformācijām paaudžu kontekstā. Pieteiktais projekts orientēts uz vairāku paaudžu dzīvesstāstu izpēti, lai noteiktu atmiņu izmaiņas laikā un mijiedarbībā starp paaudzēm. Paredzēts dokumentēt un analizēt atmiņas, ko stāsta pēcteči tiem vecākiem vai vecvecākiem, kuru atmiņas atrodamas NMV krājumā. Tas ļaus sekot, kā tiešās pieredzes atmiņa pārtop par dzirdētiem nostāstiem un simboliskiem naratīviem nākamo paaudžu apziņā. Paralēli tiks analizēti paaudžu pašapziņas strukturālie un ētiskie komponenti 1930. un 1980. gados dzimušo Latvijas iedzīvotāju dzīvesstāstos. Projekta gaitā, uzklausot un analizējot dzīvesstāstus, tiks parādīts, kā dažādās paaudzēs un etniskajās grupās ir mainījusies nacionālās identitātes un kulturālās piederības izpratne. Balstīsimies uz mūsu iepriekš veikto pētījumu par krievu un latviešu dzīvesstāstiem, īpašu uzmanību pievēršot vērtību sistēmas maiņai sociālo nosacījumu ietekmē.

Projekts atbilst 5. prioritārajam zinātnes virzienam “Latvijas valstiskums, valoda un vērtības, kultūra un māksla”, risinot trīs pētniecības problēmas atbilstoši LR IZM definētajiem horizontālajiem izaicinājumiem humanitārajās un sociālajās zinātnēs: 1) Latvijas vēsture valstiskuma un eiropeisko vērtību kontekstā: tiks analizēta starppaaudžu atmiņu pārnese un faktori, kuri ietekmē paaudzes identitātes un naratīvu veidošanos – atmiņu saikne ar vēsturisko notikumu pieredzi, kolektīvo atmiņu un vērtību sistēmu; tiks pētīta atmiņu nozīme sabiedrības adaptēšanās spējās krasām sociāli politiskām pārmaiņām; 2) sabiedrības polarizācija: ierosinātais starppaaudžu dialogs sekmēs izpratni par Latvijas valstiskumu, vienlaikus tiks pētīti sabiedrību vienojošo vērtību stabilizācijas mehānismi; 3) zināšanu un tehnoloģiju pārnese: akadēmiskie un publiskie pasākumi vairos zināšanu bāzi un izpratni par aktuāliem sociāliem procesiem kā Latvijas, tā ārvalstu akadēmiskajā vidē.

Projektu konkurss

Fundamentālo un lietišķo pētījumi projektu 2018. gada 1. konkurss

X