Kopš 2020.gada vidus noris pēcdoktorantūras programmas 1.atlases kārtas pētniecības pieteikumu gala ziņojumu zinātniskās vērtēšanas procesi un tiek aktīvi apkopoti šīs atlases kārtas ietvaros sasniegtie rezultāti. Pētniecības pieteikumu gala atskaišu iesniegšanas datumi atšķiras, ņemot vērā pētniecības pieteikumu dažādos uzsākšanas datumus, kā arī iespējamos pētniecības pieteikuma pārtraukšanas iemeslus.

1.kārtas ietvaros kopā tika īstenoti 132 pieteikumi. No tiem 121 ir saņēmuši savu vērtējumu, 1 – pašreiz tiek vērtēts. Vēl 7 pieteikumi vēl tiek īstenoti un to noslēguma atskaišu iesniegšanas termiņi paredzēti 2022. un 2023.gadā, savukārt 3 pieteikumu īstenošana tika izbeigta dažādu apstākļu dēļ.

Starp noslēgtajiem pētniecības pieteikumiem 22 pēcdoktoranti par saviem veiktajiem pētījumiem ir saņēmuši izcilu novērtējumu – 100%, savukārt lielākā daļa jeb 75 pieteikumu noslēguma atskaišu vērtējumi bija robežās starp 81% līdz 99%. 12 pieteikumi saņēma vērtējumu 71% līdz 80% robežās, savukārt deviņi – 61 līdz 70%. 60 un zemāk % atzīmi saņēma trīs pētniecības pieteikumi pēcdoktorantūras programmas 1.atlases kārtas ietvaros.

Pētniecības pieteikuma īstenošanas ietvaros pēcdoktoranti ir izstrādājuši 82 jaunus produktus vai tehnoloģijas. Lielāko daļu no tiem ārvalstu eksperti ir novērtējuši par atbilstošiem jauna produkta vai tehnoloģijas definīcijai un atzinuši par nākotnē komercializējamiem.

Pētniecības pieteikumu īstenošanas laikā pēcdoktoranti ne tikai aktīvi izstrādāja dažādus jaunus pētniecības konceptus, produktus un tehnoloģijas, bet arī tos aprakstīja zinātniskajos rakstos. Kopā 1.atlases kārtas ietvaros tika izstrādāti un nopublicēti 574 zinātniskie raksti.

Visvairāk zinātnisko rakstu ir nopublicēti “Viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas” RIS3 jomā, proti, 160 raksti, savukārt vismazāk rakstu ir publicēti “Viedā enerģētika” RIS3 jomā – 35. Taču publicēto rakstu vidējais aritmētiskais uz vienu īstenojamo pētniecības pieteikumu 1.atlases kārtas ietvaros ir 4.54 raksti. Visvairāk rakstu uz vienu pieteikumu ir publicēti “Zināšanu-ietilpīga bioekonomika” RIS3 jomas ietvaros – 5.64 raksti uz vienu pieteikumu, tam seko “Sociālās un humanitārās zinātnes” – 5.2 raksti, “Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas” – 4.9 raksti, “Viedā enerģētika ”- 4.38 raksti, “Viedie materiāli” – 4 raksti, savukārt vismazākais publicēto rakstu vidējais aritmētiskais uz vienu pieteikumu 3.03 bija “Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, biofarmācija un biotehnoloģijas” RIS3 jomā.

Starp 160 “Viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas” jomas ietvaros nopublicētiem rakstiem 75% ir indeksēti Scopus un 61% – Web of Science (turpmāk – WoS) datu bāzēs, “Viedā enerģētika” jomā – 83 % rakstu indeksēti Scopus un 51% – WoS, “Zināšanu-ietilpīga bioekonomika” jomā – 61 % rakstu indeksēti Scopus un 52 % – WoS, “Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas” jomas 68% rakstu indeksēti Scopus un 44% – WoS, “Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, biofarmācija un biotehnoloģijas” jomas rakstu 75% indeksēti Scopus un 72 % – WoS. Viszemākā rakstu indeksēšanas procentuālā attiecība starp publicētajiem rakstiem ir “Sociālās un humanitārās zinātnes” jomā – tikai 21% rakstu indeksēti – Scopus un 22% – WoS, kas skaidrojams ar šo zinātņu jomu specifiku un tradīcijām.

Kā viens no pēcdoktoranta kompetences izaugsmes un attīstības rādītājiem ir viņa Hirša indeksa izmaiņas. Hirša indekss (saukts: h-indekss, Hirša faktors) ir bibliometrijas instruments, kas parāda autora produktivitāti, kvalitāti, balstoties uz darba citējamību. Pašreiz apkopotie dati norāda, ka absolūtam vairākumam 1.kārtas pēcdoktorantu Hirša indekss ir pieaudzis, tikai dažiem starp 4 RIS3 jomām indekss ir palicis nemainīgs vai arī dati nav bijuši atrodami. Divās RIS3 jomās – “Viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas” un “Zināšanu-ietilpīga bioekonomika” – h-indekss ir pieaudzis visiem pēcdoktorantiem.

Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka pēcdoktorantūras pētniecības programmas kopīgais mērķis – attīstīt jauno zinātnieku prasmes un palielināt zinātnisko kapacitāti, kā arī pētniecības kompetenču pilnveidošanu – 1.kārtas pēcdoktorantiem ir sasniegts.