* 1) Kas tieši ir domāts ar "zināšanu bāzi", tās radīšanu? Vai te ir uzsvars uz datu apkopojumu? Koncepciju analīzi? Vai arī tā ir bāze kā novietojuma vieta (jauni teksti, portāli, kas tik ne)? Vai arī, gluži vienkārši, jaunas zināšanas jebkādā formā no indeksētiem rakstiem līdz pop pasākumiem?
2) Trešais uzdevums sākas ar vārdiem "attīstīt pieejas, lai novērtētu". Precīzi lasot, šāds formulējums paģēr, ka prasīts nevis sniegt novērtējumu, bet gan tikai jaunu "pieeju", ar kuru tad nu vēlāk kāds cits novērtēs. Vai tā? Jaunu socioloģijas zinātnes metodi? Pēc būtības šķiet, ka KM gribētu saņemt novērtējumu, bet tā tas nav uzrakstīts.
Ar zināšanu bāzi tiek saprasts datu apkopojums, koncepciju un prakšu analīze. Noderīgi izvērtēt, kā ir attīstījusies sabiedrības integrācijas (tagad – sabiedrības saliedētības) politika Latvijā un to raksturojošie kvalitatīvie un kvantitatīvie dati, ja iespējams, sniedzot salīdzinājumu ar citām valstīm. Tēmu varētu skatīt arī no vērā neņemto faktoru un garām palaisto iespēju viedokļa.
Kopš 1999. gada, kad Ministru kabinets apstiprināja koncepciju “Sabiedrības integrācija Latvijā”, ir mainījušās gan institūcijas, kuru pārziņā bija saliedētas sabiedrības attīstības jautājumu loks, gan tikušas īstenotas dažādas programmas, veikti pētījumi, programmu un plānošanas dokumentu izvērtējumi, kā arī ir īstenoti valsts pētījumu programmu pētījumi šajā jomā.
Valsts prezidenta kancelejā bija izveidota un darbojās Sabiedrības saliedētības darba grupa, kā arī ir pastāvējuši citi konsultatīvie mehānismi.
Tādējādi par lietderīgu uzskatāms saliedētas sabiedrības politikas attīstības, īstenošanas, vietas valsts pārvaldes struktūrā izvērtējums, kā arī salīdzinājums ar to valstu, kurās ir bijusi līdzīga sākotnējā situācija pēc neatkarības atgūšanas, pieredzi.
Valsts pētījumu programmas rezultātā politikas veidotājiem būs noderīgi saņemt gan novērtējumu, gan ieteikumus:
- kā novērtējumus veikt turpmāk, lai tie būtu salīdzināmi;
- analizējot arī jomas un datu kopas, kas nav pieejamas, piedāvājot kāda būtu šo datu ievākšanas nepieciešamā regularitāte;
- kādi jauni sabiedrību un sabiedrības attīstības procesus raksturojoši dati varētu būt nepieciešami.
* Lūgums sniegt skaidrojumu nolikuma 10.1.3. punktā minētajiem programmas uzdevumam:
(1) pētīt un attīstīt jaunu zināšanu bāzi par [..] informācijas vides, plašsaziņas līdzekļu un digitālo pakalpojumu ietekmi uz sabiedrības sadarbību, savstarpējo uzticēšanos, uzticēšanos valsts un pašvaldību institūcijām un sabiedrības kopējo psiholoģisko noturību
(2) pētīt un attīstīt jaunu zināšanu bāzi par [..] pilsonisko aktivitāšu ietekmi uz mediju satura radīšanu, izmantošanu un izplatīšanu, arī uz Latvijas mediju vides noturību un konkurētspēju.
Valsts pētījumu programmas uzdevumu formulējums ir veidots tā, lai neierobežotu pretendenta iespējas izvēlēties dažādas metodes: vēsturisku izpēti, datu vizualizācijas, aptaujas un padziļinātas intervijas, situāciju un attīstības modelēšanu, sabiedrības uzvedības pētīšanu un modelēšanu un tml.
Līdzšinējie pētījumi par mediju vidi lielākoties ir veikti vai nu par kādu specifisku segmentu, laika nogriezni vai kāda konkrēta jautājuma noskaidrošanai vai pamatošanai. Tādējādi, lai attīstītu zināšanu bāzi par informācijas vides dažādu elementu ietekmi uz sabiedrības attīstību un saliedētību, tostarp uzticēšanos, kā arī pilsoniskās sabiedrības aktivitāšu ietekmi arī uz Latvijas mediju vidi, pretendenti var piedāvāt dažādas pieejas konkrētā uzdevuma izpildei, piemēram:
- sniegt ieskatu un izvērtējumu, vai un kā mainoties mediju videi un vispārējai vārda brīvības principa piemērošanai ir mainījusies mediju un sabiedrības grupu informēšana, saskarsme un komunikācija;
- modelēt dažādu pieejamo instrumentu un mediju izmantošanu, tostarp sociālo mediju, kas var ietekmēt savstarpējo uzticēšanos, uzticēšanos valsts un pašvaldību institūcijām un sabiedrības kopējo psiholoģisko noturību;
- sniegt vērtējumu par dažādu sabiedrības grupu uzrunāšanai izmantojamajiem kanāliem, to efektivitāti, aspektiem, kas to ietekmē, ņemot vērā uzrunājamās grupas intereses, vērtības, paradumus, tostarp, informācijas lietojumā.