Andīna Sprince ir vadošā pētniece (pēcdoktorante) un RTU BIF Būvkonstrukciju katedras (BK) asociētā profesore. Inženierzinātņu doktora grāds (Dr.sc.ing.) iegūts Būvzinātnes nozarē Būvmateriālu un būvtehnoloģiju, būvkonstrukciju apakšnozarēs (RTU P-06) Rīgas Tehniskās universitātes, Būvniecības inženierzinātņu fakultātes, Materiālu un konstrukciju institūtā (2010.g. – 2015.g.).
Kopš 2020.gada Andīna ir pēcdoktorante, realizējot pētniecības projektu “Jaunu betonu un cementa kompozītu šļūdes un rukuma deformāciju eksperimentālā izpēte” Nr. 1.1.1.2/VIAA/3/19/401, kura mērķis ir eksperimentālā veidā noteikt jauno betonu un cementa kompozītu ilglaicīgās īpašības - šļūdi un rukuma deformācijas, pielietojot kvanitatīvo attēlu analizēšanas (QIA) (precizējot - digitālo attēlu analizēšanas (DIC)) metodi, kas šādam veida mērķim iepriekš nav izmantota.
Inovatīva metožu pieeja, meklējot jaunus risinājumus
Stāstot par savu pētījumu, Andīna uzsver tēmas aktualitāti: “Projektējot ēkas un inženierbūves ir nepieciešams prognozēt būvkonstrukciju elementu darbību un iespējamo seku attīstību visā kalpošanas laikā. Ilgstošas slodzes ietekmē konstrukcijās rodas šļūdes deformācijas (šļūde betona kompozītā attēlo materiāla dimensionālās izmaiņas laikā pastāvīgas un mainīgas slodzes iespaidā), kas var izsaukt būvkonstrukciju pārmērīgu izlieci, plaisāšanu, nestabilitāti, izkļaušanos, iepriekšējo sasprieguma zudumus u.c. novirzes. Kopš 20. gadsimta sākuma zinātnieki un betona inženierkompozītu tehnologi nodarbojas ar jaunu, atšķirīgu, dažāda veida betona un cementa inženierkompozītu izveidi, bet diemžēl pastāv šķēršļi to plašākā izmantošanā. Viens no tiem - nepietiekama informācija par šādu jaunu, betona un cementa inženierkompozītu ilglaicīgajām īpašībām, jo esošās, standartizētās šļūdes deformāciju noteikšanas metodes spiedes slogojumā ir neatbilstošas jaunizveidotajiem betona un cementa kompozītiem, kā arī jāmin, ka šobrīd pasaulē neeksistē standartizētas šļūdes deformāciju noteikšanas metodes stiepes slogojumā, līdz ar to arī nav atbilstošu īpašību noteikšanas iekārtu un tām atbilstošu paraugu formu”.
Paveiktais pēcdoktorantūras programmā
Runājot par galvenajiem sasniegumiem pēcdoktorantūras pētniecības pieteikuma īstenošanas ietvaros, Andīna izceļ šādus rezultātus: veikta mobilitāte vairāk kā 4 mēnešu garumā; izstrādāts un publicēts patenta pieteikums “Paņēmiens smalkgraudaina betona un cementa kompozītu šļūdes deformāciju stiepes slogojumā noteikšanai” Nr.15667B; projekta laikā publicētas vairākas recenzēto, zinātnisko žurnālu publikācijas, kā arī vairākas starptautisko, zinātnisko konferenču krājumu publikācijās, kas ir indeksētas Scopus datubāzē un ir brīvi pieejamas (Open Access); izprojektēts jauns šļūdes stends, kas būs atbilstošāks DIC metodes pielietošanai šļūdes deformāciju stiepes slogojumā un žūšanas rukuma noteikšanai; nodibināta jauna laboratorija “Konstrukciju ilglaicīgo pārbaužu laboratorija”, kas ir RTU BIF BII struktūrvienība; veikta zināšanu pārnese uz dažāda līmeņa noslēguma darbiem (t.sk. vadīti divi doktora darbi); veikta populārzinātniskā darbība: dalība Junior Achievement Latvia (JA Latvia) organizētajā karjeras izglītības programmā “Ēnu diena 2023”; dalība “Karjeras nedēļā 2022” Ogres Centra pamatskolā; dalība “Zinātnieku nakts 2022” pasākumā u.c.
Dalība pēcdoktorantūras programmā un tās loma profesionālajā izaugsmē
Par galvenajiem sasniegumiem un atziņām Andīna saka:”Esmu ļoti pateicīga, ka man ir bijusi dota iespēja realizēt pēcdoktorantūras projektu. Šie trīs gadi bija lielisks piedzīvojums. Pēcdoktorantūras laiks nav bijis viegls, bet tas noteikti ir bijis lielas personiskās izaugsmes un pilnveidošanās laiks. Domāju, ka šāda pieredze ir nepieciešama ikvienam jaunajam doktoram. Šis ir laiks, kad apgūst daudz jauna, piem. vadīšanas, plānošanas, uzraudzīšanas u.c. prasmes, tāpat arī finansu plānošanas, iepirkumu veikšanas un saskaņošanas u.c. iemaņas, kas ir ļoti noderīgas. Uzlabotas informācijas un zināšanu izplatīšanas prasmes. Īpaši jāpiemin populārzinātniskās darbības veikšanu, jo tā noteikti ir izkāpšanas no komforta zonas un prasa drosmi un saņemšanos. Man pēcdoktorantūras laiks bija laiks, kad “jānostājas” pašai uz savām kājām, jākļūst patstāvīgākai un “jāpagarina nabassaite” ar savu zinātnisko vadītāju. Šī projekta realizācija palīdzēja ielaist savas “zinātniskās saknes” dziļāk, rast lielāku pārliecību par sevi kā par pētnieci.”
Izaicinājumi, kas ved pie jaunām iespējām un sasniegumiem
Andīnas galvenās atziņas par dalību pēcdoktorantūras programmā: “Lai saņemtu atbalstu, projekta pieteikuma realizācijai ir jāsola daudz vairāk nekā sākotnēji varbūt gribētos paveikt, ir jāsola lietas, kurās iespējams vēl nav pieredzes vai tā ir ļoti maza, būtībā ir “jāaizspiež acis” un jāļaujas. Rakstot šī projekta pieteikumu, man nācās tā darīt un tagad, pēc savas jauniegūtās pieredzes, jāsecina, ka nevajag baidīties - mums visiem jābūt drosmīgākiem paplašināt savus apvāršņus, mums jāuzdrīkstās reizi pa reizei sevi izaicināt, un tiešām jāapsola kaut ko vairāk, kaut ko ārpus savām zināšanām, prasmēm un pieredzes, jo tas viss mums palīdz neapstāties, “neierūsēt”, tas palīdz augt, jo katrs solītais nodevums ir jāsasniedz un to sasniegšana liek pārvarēt sevi un dažādus šķēršļus. Tieši šie sasolītie nodevumi mums “piespiež” darīt – meklēt, mācīties, attīstīties un iziets atkal un atkal no komforta zonas, lai iegūtu “skaidrāku zinātnisko redzi”, lai atrastu risinājumus un šie sasolītie nodevumi, mums pašiem pat nenojaušot, aizved pie jaunām iespējām.”
Andīna uzsver, ka nevajag baidīties un jebkuras pārmaiņas jāuztver pozitīvi, jo tām lielākoties būs pozitīva pievienotā vērtība, kuru pamanīs tikai vēlāk. Tāpat jaunā zinātniece aicina uztvert mierīgi zinātniskos problēmjautājumus – tie palīdz kļūt radošākiem, drosmīgākiem savos lēmumos, izvēlēs un liek turpināt attīstīties. Andīna atzīst, ka ārzemju mobilitātes sākumā nešķita vilinošas, bet tagad secina, ka tā ir bijusi lieliska šī projekta pievienotā vērtība un lieliska pieredze, jo katra mobilitāte atvēra kādas iespēju durvis, padarīja drosmīgāku un iemācīja brīvāk komunicēt ar savas nozares pārstāvjiem, kā arī paplašināja redzes loku, parādīja jaunus un sinerģijā iespējamos pētniecības virzienus un deva jaunus starptautiskus kontaktus. Tāpat viņa noteikti visiem iesaka nebaidīties veikt zināšanu pārnesi, īpaši vadot doktorantu. Andīna īpaši vēlas izteikt pateicību savam doktorantūras studentam Rihardam Gailītim un topošajam maģistratūras programmas studentam Tomasam Kozlovskim.
Jaunās zinātnieces “pētnieciskās sirds” nākotnes plāni
Runājot par nākotnes perspektīvu, Andīnai ir lieli plāni: “Pēcdoktorantūras mobilitātes laikā, kopā ar partneriem no Polijas, Ungārijas un Taivānas, izdevās uzrakstīt M.era.net projekta pieteikumu, kas tika finansiāli atbalstīts un kura realizācijā pavisam drīz pievienošos arī es. Šis pēctecības projekts arī ir saistīts ar jauniem un inovatīviem betonu kompozītiem - 3D printētu, putotu ģeopolimēru izveidi, to dažādu fizikāli-mehānisko īpašību, tai skaitā ilglaicīgo – šļūdes un rukuma deformāciju, noteikšanu.
Mana “pētnieciskā sirds” jau kopš doktorantūras laikiem ir bijusi pie dažādu inovatīvo un t.sk. “zaļo”, ilgtspējīgo betona kompozīta materiālu izveides un izpētēs - īpaši ilglaicīgo īpašību pētīšanas. Kas šos materiālus padara inovatīvus? It viss, kas tiek mainīts un padara tos atšķirīgus no klasiskā cementa kompozīta – tā varētu būt piem. cementa daudzuma samazināšana, cementa aizstāšana ar citiem izejmateriāliem, dažādu netradicionālu pildvielu izmantošana, šķiedru pielietojums, atkritumu produktu pielietošana u.c. Nākotnē plānots turpināt darbu ar jauniem betonu kompozītiem, kuru sastāvā ir pievienoti dažādi būvniecības un ražošanas atkritumu produkti, tādējādi sniedzot ieguldījumu aprites ekonomikas ieviešanā un to izvirzīto plānu sasniegšanā, kā arī pastarpināti klimata pārmaiņu mazināšanā. Tāpat noteikti turpināt pētīt dažādu materiālu šļūdes un rukuma deformācijas, pielietojot un turpinot aprobēt pēcdoktorantūras laikā jaunizveidoto šļūdes deformāciju noteikšanas metodi, pielietojot to arī citos sprieguma stāvokļos, ne tikai stiepes slogojumā. Saviem nākotnes pētījumiem redzu sinerģiju ar dažādiem citiem pētījuma virzieniem, pagadām tos nevēlos atklāt, laiks parādīs, cik tās idejas būs dzīvotspējīgas.”
Pēcdoktorantūras programma ir lielisks sākums turpmākajai zinātniskajai izaugsmei
Noslēgumā Andīna saka:”Esot projekta izskaņas posmā, man jāsaka, ka esmu gandarīta par kopumā paveikto, jo izdevās paveikt vairāk nekā “aizspiestām acīm” solīju, izdevās augt un attīstīties. Šis ir bijis lielisks sākums turpmākajai zinātniskajai izaugsmei un darbībai.”
Foto – RTU fotogrāfe Elīna Karaseva