6. jūlijā Cēsīs uz sarunu satikās četri zinātnieki, kuri aizrautīgās diskusijās ar sarunas moderatoru, molekulārbiologu un TV3 raidījuma BEZ Tabu vadītāju Juri Šteinbergu runāja par zinātnes projektiem, kas īstenoti ar EEZ un Norvēģijas grantu atbalstu. Sarunu festivāls LAMPA ietvaros notika saruna: “Ko zinātnes dod sabiedrībai un valsts attīstībai”
Latvijas Zinātnes padomes Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas programmu nodaļas vadītāja Līga Mirlina atzina, ka sadarbības rezultātā ir tapuši nozīmīgi pētījumi un atklājumi dažādās jomās - vides aizsardzība un ilgtspēja, sabiedrības veselība, reģionālā un ekonomikas attīstība.
Kopumā programmā visās trijās Baltijas valstīs ir īstenoti 33 augsta līmeņa projekti, no tiem Latvijā - 14, Lietuvā – 11 un Igaunijā – 7, kuros rasti jauni risinājumi un atklājumi dažādās jomās. Ar programmas palīdzību esam spējuši sniegt palīdzību arī 4 Ukrainas pētniekiem, nodrošinot iespēju iesaistīties projektiem īstenošanā.
Sarunas laikā ikvienam interesentam bija iespēja ieskatīties četros no īstenotajiem Baltijas Pētniecības projektiem, par ko vairāk pastāstīja paši īstenotāji.
Nils Rostoks - Latvijas Universitātes profesors, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra direktors atklāja, ka mūsdienās arvien neprognozējamāki klimatiskie apstākļi rada grūtības daudzgadīgo zālāju kultūrām, piemēram, daudzgadīgajai airenei, kas ir būtiska ganībās un zālājos, tāpēc kopā ar partneriem no Baltijas valstīm un Norvēģijas tika izveidots projekts “EditGrass4Food”, lai risinātu klimata izmaiņu radītos izaicinājumus lauksaimniecībā.
''Mēs redzam, ka klimata izmaiņas notiek un cilvēks vienmēr ir centies cīnīties ar tādām izmaiņām, kas viņam nenāk par labu, un to viņš dara ar tehnoloģiju palīdzību. Šajā gadījumā mēs mēģinām atrast tehnoloģisku risinājumu, kā panākt to, ka Latvijas, Baltijas un Ziemeļvalstu lauksaimniecībā nozīmīga augs - daudzgadīgā airene, ir pielāgojams tām klimatiskajām izmaiņām, kas notiek”.
Vairāk par projektu “EditGrass4Food”: https://eeagrants.lv/2024/04/05/ka-uzlabot-augu-noturibu-klimata-parmainu-apstaklos/
Jeļizaveta Sokolovska - endokrinoloģe, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes vadošā pētniece stāstīja par starptautisko projektu “PerDiRe”, kurā piedalījās 500 pacienti no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Norvēģijas. Projekts bija veltīts ne tikai acu veselības uzlabošanai, bet arī jaunu tehnoloģiju un datu analīzes pielietošanai medicīnā.
“Latvijā ir vairāk nekā 100 000 diabēta pacientu un mēs zinām, ka diabēts nozīmē palielinātu cukura līmeni asinīs, ar kuru mēs jau esam iemācījušies tikt galā ar dažādu medikamentu un injekciju palīdzību, bet cukura diabēts joprojām ir klusais nonāvētājs, kas izraisa asinsvadu bojājumus – gan lielo asinsvadu bojājumus, kas ir, piemēram, koronārie asninsvadi, asinsvadi kājās, kad diabēts kļūst par iemeslu amputācijām, sirds infarktiem un insultiem, gan sīkajiem asinsvadiem, piemēram, nierēs, acs tīklenē. Diemžēl, diabēts paliek par galveno iemeslu aklumam un nieru aizstājterapijai attīstītajās valstīs, tāpēc galvenais projekta mērķis bija uzlabot diabētiskās retinopātijas diagnostiku un prognozes noteikšanu, pielietojot jaunu uz mākslīgā intelekta bāzētu diabētiskās retinopātijas skrīninga un monitorēšanas programmu, kurā tika ieviesta mašīnmācīšanās un attēlu analīzes metode.”
Vairāk par projektu “PerDiRe” uzzini: https://eeagrants.lv/2024/04/11/baltijas-un-norvegijas-zinatnieki-un-arsti-sadarbojas-diabeta-pacientu-acu-veselibas-uzlabosana/
Inta Dimante-Deimantoviča - Latvijas Hidroloģijas institūta pētniece sarunā iepazīstināja ar salīdzinoši jauno vides piesārņojuma veidu – mikroplastmasu, par ko esošās zināšanas ir neviennozīmīgas un izpratne par tā izplatību un likteni vidē – nepietiekoša. Lai paaugstinātu profesionālo ekspertīzi, zinātnes kvalitāti un izcilību, projekta ietvaros tika stiprināta sadarbība mikroplastmasas pētniecības jomā ar partneriem no Baltijas un Ziemeļvalstīm. Mikroplastmasas piesārņojums ir atrodams visur, kā sauszemes un ūdeņu biotopos, tā arī atmosfērā un dzīvajos organismos. Lai iegūtu kvalitatīvu un ticamu informāciju par šo piesārņotāju, ir nepieciešamas daudzpusīgas zināšanas, kuras iespējams gūt vienīgi veidojot starpdisciplināru sadarbību.
"Kāpēc ir svarīgi pētīt mikroplastmasu? Tas ir modernais piesārņojums, kas ir pamanīts pēdējos 15 gados. Ir zināms, ka augiem sakņu sistēmas attīstās augsnē, kura ir bagātāka ar mikroplastmasu. Mikroplastmasas piesārņojums ir arī kā vektors, kurš saista pie sevis dažādus pesticīdus, farmaceitiskās vielas, smagos metālus un tādā veidā pārnes no viena organisma otrā, tāpēc arī veselības jomā mēs varētu atrast mikroplastmasas negatīvo ietekmi. Mēs gribas apzināt - cik daudz tas ir, cik bīstami tas ir, kur tas ir, kur tas uzkrājas."
Vairāk par projektu mikroplastmasas piesārņojuma mazināšanai uzzini: https://eeagrants.lv/2024/03/06/baltijas.-un-ziemelvalstu-zinatnieku-sadarbojas-mikroplastmasas-piesarnojuma-mazinasana/
Gatis Krūmiņš - vēsturnieks, Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks atklāja, ka 2024. gada 11. aprīlis bija datums, kad pasaule pirmo reizi uzzināja, kāds ir bijis Baltijas valstu iekšzemes kopprodukts pēdējos 100 gados, sākot no 1920. gada. jo tieši šogad, tika publicēti īstenotā projekta BALTIC100 rezultāti.
Savas vēstures pārzināšana un spēja par to citiem pastāstīt ir katras nācijas pašcieņas jautājums. Līdz šim Baltijas valstis bija vienīgās Eiropas Savienībā, par kuru iekšzemes kopproduktu pēdējos simts gados informācija bija izteikti fragmentāra. Zināšanas un informācija par iekšzemes kopproduktu nav interesenta tikai vēsturniekiem, bet tas ir ļoti svarīgi lēmumu pieņemšanā. Tas palīdz labāk izprast pagātni un pieņemt lēmumus drošākai nākotnei.
“Kopumā mēs šobrīd veidojam un kopjam ilgtermiņa domāšanas kultūru, jo mēs saprotam, kādas ir konsekvences tad, ja mēs kaut ko izdarām vai neizdarām. Ir vēl kāds ļoti svarīgs aspekts, kāpēc šāds projekts bija nepieciešams - mūsu vēsture. Ja mēs to neuzrakstīsim paši, tad to mūsu vietā izdarīs kāds cits.”
Projekta ietvaros tika izveidota datu bāze, kur ikvienam interesentam ir iespēja iegūt visaptverošu informāciju un datus par Baltijas valstu demogrāfiju, lauksaimniecību un ekonomiku kopš 1920. gada. Tā pieejama: https://baltic100.va.lv/
Vairāk par projektu uzzini: https://eeagrants.lv/2024/04/25/projekts-baltic100-labakai-pagatnes-izprasanai-un-drosakam-skatam-nakotne/
Latvijas Zinātnes padome izsaka pateicību pētniekiem un institūcijām gan par dalīšanos pieredzē, gan īstenotajiem projektiem, jo Baltijas Pētniecības programma ir unikāla iespēja stiprināt Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbību pētniecības jomā, īstenojot starptautiska mēroga projektus un sasniedzot jaunus zinātniskus rezultātus. Šādām reģionālās sadarbības programmām pētniecības jomā, kas pievēršas Baltijas un Ziemeļvalstīm aktuālu problēmu izpētei, ir liela nozīme. Sadarbība vienmēr ir atslēga labu rezultātu sasniegšanā, jo sadarbojoties mēs varam apvienot savas zināšanas un radīt ko lielisku, nozīmīgu – veikt jaunus atklājumus, attīstīt jaunas zināšanas un risinājumus, no kuriem mūsu sabiedrība var gūt labumu.
-
Ar visiem projektiem, kas īstenoti ar EEZ un Norvēģijas grantu atbalstu, aicinām iepazīties: https://eeagrants.lv/petnieciba-un-izglitiba/projektu-stasti/
-
Noskaties sarunas ierakstu Latvijas Zinātnes padomes Youtube kanālā: https://bit.ly/3XV43Cd