Dažadi
Cilvēks, pagriezies ar mugurpusi, skatās uz sienu,uz kuras attēloti reitingi

Ir tikai apsveicami, ka Latvijas zinātniskajā sabiedrībā raisās diskusija par zinātnes vērtēšanas jautājumiem, par vērtēšanā izmantotajām pieejām, datiem un argumentāciju. Arī akad. Roberta Eglīša viedokļraksts laikrakstā “Zinātnes Vēstnesis” ir daļa no šīs diskusijas. Šajā gadījumā veidots Latvijas zinātnieku ranžējums, kaut gan precīzāk varētu teikt, ka Latvijas zinātniskā sabiedrība tiek iepazīstināta ar apkopojumu no jau esoša šāda starptautiska AD Scientific Index (https://www.adscientificindex.com/) reitinga. Plašā diskusija sociālajos tīklos apliecina, ka šis jautājums ir aktuāls Latvijas zinātniskajai sabiedrībai, ir dažādi viedokļi un uzskati.

Izmantojot šādu informācijas avotu kā AD Scientific Index, vienmēr ir jāpamato sava izvēle par datiem, cik tie ir aptveroši un precīzi, kāda metodika izmantota, jo, iepazīstoties ar šo indeksu, redzams, ka tajā ir pārstāvētas tikai 21 Latvijas zinātniskās institūcijas, t.sk. visas sešas universitātes, citas augstskolas un divi institūti – Vides risinājumu institūts un Fizikālās enerģētikas institūts. Starp Latvijas zinātniskajām institūcijām nav minēts Latvijas Organiskās sintēzes institūts, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts un citi vadošie institūti. To zinātnieki nav atrodami AD Scientific Index Latvijas zinātnieku ranžējumā pēc Hirša indeksa, ja vien viņi vienlaicīgi nepublicējas arī kā Latvijas universitāšu darbinieki.

Jau šobrīd nozarē ir nostiprinājies argumentēts pretspars, kritizējot vērtēšanas balstīšanu uz atsevišķiem bibliometriskajiem indikatoriem, zinātnieku devuma reducēšanu uz šādu skaitlisko indikatoru kopumu, zinātņu nozaru un tajās esošo publicēšanās tradīciju atšķirību ignorēšanu. Viens no piemēriem ir DORA deklarācija (https://sfdora.org/), Leidenes manifests (http://www.leidenmanifesto.org/) un citi dokumenti, ko bieži apzīmē kā atbildīgu pētniecības izvērtēšanu (plašāk skatīt, piemēram, https://www.coalition-s.org/responsible-research-assessment-and-evaluation/). Kā jaunākais dokuments un plašāk attīstītais jānorāda Vienošanās par pētniecības izvērtēšanas reformu (https://coara.eu/agreement/the-agreement-full-text/), kuras principus ievēro arī Latvijas Zinātnes padome. Šī vienošanās ir labā prakse pētniecības izvērtēšanā Eiropā.

Visi šie dokumenti paredz atbildīgu un samērīgu pieeju pētniecības un ar to saistīto dažādu aspektu izvērtēšanā, samērību starp līdzbiedru “peer-review” izvērtēšanu un bibliometrisko indikatoru izmantošanu, samērīgu dažādu bibliometrisko indikatoru izmantošanu, nepaļaujoties tikai uz viena indikatora izmantošanu, un nepieciešamību ņemt vērā visas tās lomas un pienākumus, ko sabiedrība ir uzticējusi zinātnei un zinātniekiem, t.sk. arī pētījumu sociālo ietekmi. Visvairāk iebildumu ir tieši pret žurnālu ietekmes faktora (JIF) vai Hirša indeksa (Hi) nepamatotu lietošanu. Sevišķi būtiski pievērst uzmanību vērtēšanas kritērijiem, kas ir saistīti ar pašu zinātnieku vērtēšanu un ietekmi uz viņu karjeru, piemēram: kandidātu atlasei stipendijām, konkursiem uz akadēmiskajiem amatiem un pasniedzēju vietām augstskolās, akadēmiķu ievēlēšanai.

Svarīgi piebilst, ka neviens no šiem dokumentiem neprasa pilnīgu atteikšanos no bibliometrisko indikatoru izmantošanas. Ikviens zinātnieks, zinātniskā grupa un institūcija var būt lepna par sasniegtajiem rādītājiem, kas apliecina viņu zinātnisko devumu, iesaisti zinātniskajā sadarbībā, atpazīstamību zinātniskajā sabiedrībā, ietekmi uz zinātniskās domas attīstību. Bibliometriskie indikatori joprojām ļauj novērtēt tendences zinātnē un tās nozarēs.

Latvijas Zinātnes padomes projektu iesniegumu un īstenošanas atskaišu izvērtēšana tiek balstīta uz nozares ekspertu līdzbiedru “peer-review” izvērtēšanu, viņu pieredzi par pētniecības izvērtēšanas praksi attiecīgajā zinātnes nozarē. Protams, viens no projektu iesniegumu vērtēšanas aspektiem ir zinātniskās grupas iepriekšējās publikācijas, kas apliecina tās kompetenci un iepriekšējo pieredzi paredzētajā tematikā, kā arī paredzētās/publicētās publikācijas, kas apliecina, ka projekta rezultāti tiks vai ir atbilstošā veidā publicēti un var sasniegt savu mērķauditoriju – savas nozares un pētījumu tematikas kolēģus. Labā prakse paredz, ka bibliometriskais vērtējuma aspekts ir jāsamēro ar citiem vērtēšanas aspektiem, un gala slēdziens/vērtējums ir pamatojams un argumentējams, balstoties uz visu vērtēšanas aspektu kopumu.

Latvijas Zinātnes padome, balstoties uz pieeju, kas izklāstīta "Agreement on Reforming Research Assessment" vadlīnijās, apkopojusi galvenos pamatprincipus, kas būtu jāņem vērā, veidojot dažādus reitingus un atspoguļojot zinātnieku sniegumu! (https://coara.eu/agreement/the-agreement-full-text/). Zinātnieku vērtēšanas un reitingu procesiem jābūt daudzveidīgiem, ētiskiem un caurspīdīgiem, nodrošinot pilnvērtīgu zinātnes ietekmes novērtējumu sabiedrībā.

  1. Jāizvairās no tikai viena faktora izvērtēšanas.

Latvijas Zinātnes padome neiesaka izmantot tikai tādus vienkāršotus rādītājus kā žurnālu ietekmes faktors (JIF) vai Hirša indekss (h-indekss), jo tie nevar pilnībā atspoguļot zinātnieka veikumu. Šie rādītāji bieži vien veicina "publicē vai “Tevis nav” kultūru, kurā tiek uzsvērts publikāciju skaits vai to izvietojums augsta ietekmes faktora žurnālos, nevis pētījumu kvalitāte un ietekme. Publicēšanās augstas ietekmes žurnālā vēl nenodrošina, ka augsti citēts tiks arī katrs raksts tajā.

Pamatojums: Šāda pieeja var novest pie kvalitatīvu pētījumu nenovērtēšanas, jo tiek veicināta koncentrēšanās uz ātrām, nevis ilgtermiņā vērtīgām publikācijām.

  1. Daudzveidīgu kritēriju izmantošana un zinātnes vērtēšanas procesa dažādošana.

LZP ieskatā reitingiem jābalstās uz dažādiem kritērijiem, kas atspoguļo pētnieka daudzveidīgās aktivitātes, piemēram, mentoringu, sabiedrības iesaisti, starpdisciplināro sadarbību, atvērtu zinātni un datu publicēšanu. Tas nodrošina pilnīgāku zinātniskā ieguldījuma novērtējumu. LZP ierosina ieviest vērtēšanas sistēmas, kurās tiek ņemta vērā zinātnieka pētnieciskā darbība ne tikai vienā dimensijā, bet dažādās, piemēram, sabiedriskā ietekme, sadarbība ar industriju, starptautiskais dialogs un atvērtas zinātnes iniciatīvas.

Pamatojums: Šādi novērtējumi labāk atspoguļo pētniecības ietekmi uz sabiedrību, un tie neveicina šauru publikāciju orientētu domāšanu. Dažādu zinātnes nozaru un pētniecības tipu atzīšana nodrošina, ka reitingi ir iekļaujoši un atbalsta dažādas pētniecības pieejas. Tas ļauj novērtēt plašāku pētnieka ieguldījumu un veicina daudzpusīgāku izaugsmi zinātniskajā kopienā.

  1. Reitingu sistēmu ietekme un izmantošana.

LZP aicina dažādu topu un reitingu veidotājus nepaļauties tikai uz esošajām reitingu sistēmām, jo tās bieži vien neatspoguļo visu pētnieku un institūciju ieguldījumu. Tā vietā jāizmanto caurspīdīgi un atbildīgi datu avoti, kas ietver pēc iespējas plašāku un objektīvu zinātniskās darbības novērtējumu. Jābūt izpratnei, uz kādiem datiem un rādītājiem ir balstītas šādas reitingu sistēmas. Reitingi rada maldīgu priekšstatu par atsevišķu zinātnieku nozīmi un lomu, kaut gan kopumā sabiedrības intereses var apmierināt un tās uzdotos uzdevumus var sasniegt visa zinātniskā sabiedrība kopumā, katrs tās loceklis, neatkarīgi no tā, vai viņš ir iekļauts reitingā vai atrodas ārpus tā.

Pamatojums: Reitingu pārāk liela nozīme veicina nepareizu priekšstatu, ka zinātniskā kvalitāte ir pielīdzināma pozīcijai reitingā, kas balstīts uz šauru kritēriju kopumu, kas ne vienmēr ietver zinātniskās darbības plašāku ietekmi.

  1. Atvērtas un caurspīdīgas novērtēšanas sistēmas ieviešana.

LZP mudina ieviest atvērtas un caurspīdīgas vērtēšanas sistēmas, kurās tiek skaidri parādīts, kādi rādītāji un kritēriji tiek izmantoti vērtēšanā, lēmumu pieņemšanā un reitingu veidošanā, nodrošinot, ka zinātnieki un sabiedrība saprot, kā tiek veikta vērtēšana.

Pamatojums: Caurspīdīgums nodrošina lielāku uzticību un novērš aizspriedumus vērtēšanas procesā. Tas arī ļauj zinātniekiem labāk izprast savus novērtēšanas rezultātus un pieņemt konstruktīvu kritiku.