Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) vadītā projekta ietvaros tika izstrādāts un iesniegts projekta pieteikums pētniecības projektu konkursam ar nosaukumu “Ilgtspējīgas un inovatīvas tehnoloģijas blakusproduktu labākai izmantošanai”.
Viss aizsākās pirms dažiem gadiem, kad kopīgai zinātnieku komandai radās cita ideja. Latvijas un ārvalstu partneri pieteicās Baltijas pētniecības programmas projektam “Ilgtspējīgas un inovatīvas tehnoloģijas jūras un piena blakusproduktu labākai izmantošanai”. Blakusprodukti ir materiāli, kas netiek izmantoti pārtikas ražošanā, piemēram, ādas, kauli, zivju galvas utt. Tomēr arī šie produkti var tikt izmantoti augstvērtīgu izejvielu ieguvē ar nosacījumu, ja to apstrāde notiek pareizi. Tas arī bija mūsu komandas galvenais uzdevums. Šajā projektā tika apvienotas četras pētniecības iestādes, un katrai no tām bija sava loma.
Viens no partneriem bija Norvēģijas institūts SINTEF. Viena no šī institūta nodaļām atrodas Tronheimā, pie Atlantijas okeāna. Ikdienā projekta partneri ir iesaistīti pētījumos par ķīmisko vielu ekstrakciju no visdažādākajiem jūras veltēm. Tātad Norvēgijas partneriem bija jāstrādā pie vērtīgo vielu ekstrakcijas no jūras produktiem.
LBTU Lauksaimniecības un pārtikas tehnoloģijas fakultātes zinātnieki nodarbojas ar piena nozares blakusproduktu pārstrādi, paplašinot to izmantošanas iespējas. LBTU zinātnieki strādā pie olbaltumvielu un citu vērtīgu komponentu atdalīšanu no piena sūkalām, turpmākai to izmantošanai pārtikas, lauksaimniecības, kosmētikas vai medicīnas nozarēs.
Viļņas universitātes, Funkcionālo materiālu un elektronikas katedras (FTMC) darbība ir saistīta ar videi draudzīgas un inovatīvas apstrādes metodes pielietojumu. FTMC izmanto impulsu elektriskā lauka (PEF) tehnoloģiju. PEF ir inovatīvs un daudzsološs apstrādes veids, kas jau tagad palīdz iegūt vērtīgus savienojumus kuriem piemīt pretiekaisuma īpašības, un to izmanto pārtikas apstrādē kā alternatīvu tradicionālajām termiskās apstrādes metodēm. Turklāt PEF efektīvi samazina mikrobioloģisko piesārņojumu pārtikas produktos. Šī tehnoloģija ir pieradījusi sevi kā ātra un efektīva metode, un jāatzīmē, ka tā patērē arī mazāku enerģijas daudzumu. Tāpēc projekta ietvaros zinātnieku grupa izvirzīja ideju pielāgot PEF, kas ļautu iegūt vērtīgus savienojumus no zivīm, aļģēm un piena blakusproduktiem.
Projekta idejas īstenošanai ir pievienojies arī ceturtais partneris Igaunijas uzņēmums TFTAK – privāta pētniecības laboratorija, kas nodarbojas ar inovatīvu tehnoloģiju pielietojumu jaunu produktu izstrādei.
Izveidota zinātnieku komanda Baltijas pētniecības programmas konkursā neuzvarēja – mēs bijām viena soļa attālumā no finansējuma. Šķita, ka ar to arī visas labās idejas beidzas. Taču Latvijas Zinātnes padome izlēma četru valstu konsorciju paturēt kopā, un piešķīra tam papildus līdzekļus jauna projekta pieteikuma sagatavošanai.
Projektā īstenotās aktivitātes
Pašreizēja projekta ietvaros bija nepieciešams attīstīt jaunu ideju projekta pieteikuma sagatavošanai. Vienkāršākais veids – pilnveidot un iesniegt iepriekš sagatavotu projektu, bet mūsu komanda nolēma paplašināt gan savu zināšanu, gan partneru loku. Organizējot tiešsaistes tikšanās interneta vidē, tika piesaistīti jauni partneri, kas pamudināja galveno vērību pievērst medicīnas nozarei.
Zinātnieku komanda ir piesaistījusi jaunus partnerus no Norvēģijas, Igaunijas, Latvijas, Izraēlas, Spānijas un Lietuvas. Projekta partneri apzināja vajadzības un globālo situāciju pārtikas un medicīnas nozarē, ņemot vērā zaļās apstrādes tehnoloģijas (impulsu elektriskais lauks), vienlaikus meklējot pārtikas atkritumu iespējamo pielietojumu augstas pievienotās vērtības produktu radīšanai, ar mērķi tos izmantot hidrogēla ražošanā. Paredzamā ietekme uz Baltijas valstīm būs dažādās jomās: vispirms tiks attīstītas jaunas pieejas blakusproduktu izmantošanai – hidrogēla ražošanai. Veiksmīga projekta iznākuma gadījumā jauna blakusproduktu (dzīvnieku un augu izcelsmes) izmantošana samazinās ražošanas izmaksas un negatīvo ietekmi uz vidi. Hroniskas brūces pacientiem ar smagākiem diabēta veidiem vai citām slimībām ir liela problēma pasaules līmenī. Šādas brūces ir grūti dzīstošas, un bieži vien mikroorganismi, kas to izraisa ir rezistenti pret antibiotikām. Tāpēc Lietuvas, Norvēģijas, Latvijas, Igaunijas, Spānijas un Izraēlas pētnieku komanda plāno izstrādāt efektīvu un videi draudzīgu medicīnisko ierīci – ārstniecisku plāksteri gēla formā, ko var ievadīt tieši brūcē.
Mērķa sasniegšanai aktivitātes tika sagrupētas vairākās darba pakās ar atbilstošiem uzdevumiem.
1. Projekta idejas izstrāde. Šī uzdevuma ietvaros projekta partneri pētīja jaunākās atziņas par blakusproduktu pārstrādes aktualitātēm un izmantošanas iespējam Pasaulē. Izpētes rezultātā projektā iesaistītie zinātnieki nonāca pie secinājuma, ka piena sūkalu olbaltumvielas, polifenoli, kolagēns un citi izdalītie vērtīgie savienojumi varētu būt izmantojami medicīnā.
2. Projekta mērķa un uzdevumu izvirzīšana. Šī uzdevuma veikšanai projekta partneriem notika tiešsaistes tikšanās interneta vidē. Šo tikšanos laikā partneri apsprieda dažādus izaicinājumus, ņemot vērā katra specializāciju, pētniecības infrastruktūru un cilvēkresursu pieejamību. Apkopojot informāciju no dažādiem informācijas avotiem diskusiju ceļā tika izstrādāts projekta iesnieguma galvenais mērķis un uzdevumi, nodefinētas 5 darba pakas, izvirzīti darbu paku vadītāji. Partneru diskusiju laikā tika noskaidrots projekta vadītājs – LT – FTMC.
3. Projekta rezultātu apzināšana un apraksts. Šī uzdevuma veikšanai tiešsaistes tikšanos laikā projekta partneri aprakstīja sagaidāmos projekta rezultātus un darba grafiku, sadalot pienākumus starp partneriem atbilstoši plānotiem uzdevumiem.
Ņemot vērā, ka projekta ERA4Health pieteikumu izskatīšana notiek divos posmos, daži uzdevumi (4. Projekta risku novērtēšanas un novēršanas pasākumu apraksts. 5. Projekta informācijas un publicitātes plāna izstrāde) tiks izpildīti, gadījumā, ja projekts tiks pozitīvi novērtēts pirmajā kārtā.
6. Projekta darba grafika izstrāde. Veiksmīgai projekta īstenošanai un mērķa sasniegšanai tika izstrādāts darba grafiks. Ņemot vērā analīžu skaitu, veikšanai nepieciešamo laiku, paraugu transportēšanu un citas aktivitātes, kas varētu ietekmēt realizācijas termiņus, tika apstiprināts projekta īstenošanas grafiks.
7. Projekta budžeta plānošana un izstrāde. Zinot projektā izvirzītos uzdevumus, paraugu skaitu, publicitātes izmaksas un iespējamos citus izdevumus, tika izstrādāts projekta budžets
8. Projekta pieteikuma sagatavošana un iesniegšana. Strādājot “Teams” programmā, vairāku mēnešu laikā partneri aktīvi iesaistījās projekta pieteikuma veidlapa aizpildīšanā, kas rezultējās izstrādātā un iesniegtā projektu pieteikumā. Atbildīgās personas apkopoja visu nepieciešamo dokumentāciju, visi dokumenti tika pārbaudīti un parakstīti. Projekta pieteikums tika izstrādāts un iesniegts Era4health projekta uzaicinājumam.
Projektā gūtā pieredze un ieguvumi no tās
Projekta īstenošanas laikā ir iegūta pieredze un prakse, kā jāstrādā komandā ar dažādu nozaru pārstāvjiem, kur jāsaprot un jāiedziļinās citos jautājumos un problēmas, ar kurām pētnieks ikdienā nesaskaras.
Galvenais izaicinājums, gatavojot projekta pieteikumu, bija laika trūkums, jo pieteikuma sagatavošana ir laikietilpīgs process, kas tiek izmantots gan idejas veidošanas, gan formālo dokumentu sagatavošanai u.c.
Sagaidāmā pievienotā vērtība starpvalstu sadarbībai AdvGreeNanoGel projektā ir būtiska, ņemot vērā nanotehnoloģiju lietojumu sarežģīto un starpdisciplināro raksturu biomedicīnas jomā. Apvienojot pētniekus, klīnicistus un ekspertus no dažādām valstīm, projekts iegūst piekļuvi daudzveidīgiem zināšanu veidiem, dažādām pētniecības metodoloģijām un papildu prasmēm. Šie sadarbības centieni, visticamāk, veicinās novatoriskas pieejas bez antibiotikām NEI hidrogēlu izstrādi, nodrošinot plašāku izpratni par to pielietojumu un potenciālajiem ieguvumiem hronisku brūču ārstēšanā.
Turklāt starpvalstu sadarbība veicina kultūras un kontekstuālo perspektīvu integrāciju, palīdzot noslēgt līgumu par NEI terapeitiskā hidrogēla lietošanas standartizāciju hroniskām brūcēm, kas ietver protokolus un pirmsklīnisko validāciju, lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju no pētniecības un attīstības uz klīnikām, ņemot vērā vienotu veselības pieeju un atšķirības dažādos veselības aprūpes apstākļos.
Projekta ilgtspēja un partneru turpmāka sadarbība
Ilgtermiņā starptautiskā tīkla potenciāls, AdvGreeNanoGel projekta kontekstā, sola ilgstošus panākumus. Savstarpējās sadarbības veicināšana starp pētniecības iestādēm, medicīnas organizācijām un nozares partneriem var nodrošināt pastāvīgu zināšanu apmaiņu, kopīgus resursus un nepārtrauktus uzlabojumus NEI hidrogēlu izstrādē un tā izmantošanu arī citos terapeitiskos nolūkos. Šis savstarpējās sadarbības tīkls var ne tikai uzlabot projekta rezultātus, bet arī pavērt jaunas iespējas turpmākām sadarbības iniciatīvām, radot globālu ekspertu kopienu, kuras mērķis ir nanotehnoloģiju medicīnisko pielietojumu attīstība. Galu galā, starpvalstu sadarbība AdvGreeNanoGel projektā ir gatava nodrošināt paliekošu vērtību gan zinātniskā ieguldījuma, gan ilgstošu starptautisku partnerību veidošanā.
Baltijas pētniecības programma tiek īstenota ar EEZ grantu atbalstu programmas “Pētniecība un izglītība” ietvaros, kuru ievieš Izglītības un zinātnes ministrija un Latvijas Zinātnes padome. Programmas kopējais finansējums ir 8 676 084 euro, no kuriem valsts budžeta līdzfinansējums ir 15% jeb 1 301 413 euro un EEZ līdzfinansējums ir 85% jeb 7 374 671 euro. Baltijas pētniecības programmā Latvijā tiek īstenoti 9 pētniecības projekti un 5 mazi sadarbības projekti.
Baltijas Pētniecības programmas projektu “Projekta iesnieguma sagatavošana ar provizorisko nosaukumu “Ilgtspējīgas un inovatīvas tehnoloģijas efektīvai blakus produktu izmantošanai” īsteno Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (Latvija) sadarbībā ar SINTEF Ocean (Norvēgija), TFTAK (Igaunija), Fizikālo un tehnoloģisko zinātņu centrs (Lietuva). Papildu informācija: https://eeagrants.lv/2023/08/23/projekta-iesnieguma-sagatavosana-ar-provizorisko-nosaukumu-ilgtspejigas-un-inovativas-tehnologijas-efektivai-blakus-produktu-izmantosanai-innovbydev/