Inovatīvi risinājumi MVU: Galvenie ieskati no programmas “Apvārsnis Eiropa” pirmajiem trim gadiem
Pirmie trīs programmas “Apvārsnis Eiropa” gadi ir snieguši nozīmīgus uzlabojumus un iespējas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) visā Eiropā. Tā kā MVU spēlē izšķirošu lomu inovāciju veicināšanā, viņu dalība programmā “Apvārsnis Eiropa” ir bijusi būtiska globālo izaicinājumu risināšanā un ekonomikas izaugsmes veicināšanā.
Palielināts ES finansējums MVU
Laikā no 2021. gada aprīļa līdz 2023. gada decembrim MVU ir saņēmuši vairāk nekā 6,6 miljardus eiro no ES iemaksām, kas ir būtisks pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo programmu “Apvārsnis 2020”. Šis finansējums, kas veido 20,6% no visām programmas “Apvārsnis Eiropa” iemaksām, ietver gan grantus, gan kapitāla ieguldījumus caur Eiropas Inovāciju padomes (EIC) fondu. Būtiski ir tas, ka programmas “Apvārsnis Eiropa” iesaistītie MVU vidēji saņem lielākus grantus, kas atspoguļo stratēģisku fokusu uz inovatīvāku un izaugsmi veicinošu uzņēmumu atbalstu.
- Dalības modeļu izmaiņas
Lai gan dalībnieku skaits no MVU nav ievērojami pieaudzis, to iesaistes raksturs ir mainījies. Vairāk nekā puse no programmas “Apvārsnis Eiropa” iesaistītajiem MVU ir jaunpienācēji jeb “start-ups”, kas apliecina programmas panākumus jaunu talantu un ideju piesaistē. MVU pieteikumu apstiprināšanas rādītājs ir ievērojami uzlabojies, pieaugot līdz 19,9%, salīdzinot ar 12% “Apvārsnis 2020” ietvaros. Šis uzlabojums ir saistīts arī ar būtisku projektu pieteikumu kvalitātes pieaugumu, kas uzsver programmas “Apvārsnis Eiropa” veicināto konkurētspējīgo un augstas kvalitātes vidi.
- Reģionālā un nozares sadalījuma analīze
MVU dalība programmā “Apvārsnis Eiropa” atšķiras dažādos reģionos un nozarēs. Klasteri, kas koncentrējas uz digitālajiem, rūpnieciskajiem un kosmosa inovācijām, ir īpaši veiksmīgi piesaistījuši MVU. Šajās nozarēs MVU ir devuši būtisku ieguldījumu, parādot šo industriju nozīmi Eiropas konkurētspējas veicināšanā un būtisku izaicinājumu risināšanā.
- Latvijas un Baltijas valstu dalība
Latvijas un Baltijas valstu dalība programmā “Apvārsnis Eiropa” ir samērā pieticīga, salīdzinot ar citām ES valstīm. Latvijā un tās kaimiņvalstīs, ieskaitot Lietuvu un Igauniju, MVU programma “Apvārsnis Eiropa” joprojām ir zemāka nekā daudzās citās ES dalībvalstīs. Neskatoties uz to, Igaunija izceļas kā viena no vadošajām valstīm starp tām, kas pēdējos 20 gados pievienojušās ES, ar augstāku MVU dalības līmeni. Tomēr visā Baltijas reģionā joprojām pastāv ievērojami izaicinājumi piesaistīt lielāku skaitu MVU dalībai programmā, īpaši salīdzinot ar R&I augstas veiktspējas valstīm, kā, piemēram, Vāciju un Franciju .
- Tālākie soļi
Turpinoties programmai “Apvārsnis Eiropa”, uzsvars tiks likts uz to, lai MVU ne tikai piedalītos, bet arī kļūtu par galvenajiem veiksmīgas sadarbības pētniecības un inovāciju projektu dalībniekiem. Ar Eiropas Komisijas pastāvīgu atbalstu, tiek sagaidīts, ka MVU spēlēs vēl nozīmīgāku lomu programmas otrajā posmā, vēl vairāk nostiprinot savu pozīciju kā galvenie spēlētāji Eiropas inovāciju ainavā.
- Latvijas MVU dalība programmā “Apvārsnis Eiropa”
Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) dalība programmā “Apvārsnis Eiropa” ir bijusi svarīgs solis inovāciju un attīstības veicināšanā.
Daži galvenie skaitļi un fakti, kas raksturo Latvijas MVU dalību šajā programmā:
- Kopējais MVU skaits: 49 Latvijas MVU ir piedalījušies programmas “Apvārsnis Eiropa” projektos.
- Saņemtais ES finansējums: Kopējā summa, ko šie MVU ir saņēmuši, sasniedz 11,37 miljonus eiro. Šis finansējums atbalsta inovāciju un pētniecības projektus, kas ir nozīmīgi valsts attīstībai.
- Top 3 MVU pēc saņemtā finansējuma:
- SIA NACO Technologies: 2,63 miljoni eiro
- Smartsol SIA: 1,88 miljoni eiro
- Bioreactors.Net SIA: 738,51 tūkstoši eiro
- Pieteikumu skaits: No Latvijas MVU ir iesniegti 274 pieteikumi, no kuriem tikai 27 unikālie MVU ir guvuši panākumus un piedalās projektos. Tas nozīmē, ka tikai aptuveni 10% pieteikumu ir veiksmīgi nodrošinājuši finansējumu.
- P&A intensitāte: Latvijas P&A intensitāte ir tikai 0,7% no IKP, kas ir ievērojami zemāks par ES vidējo rādītāju, kas ir 2,3%. Šī zema intensitāte ierindo Latviju 26. vietā no 27 ES valstīm šajā jomā.
- Privātā sektora ieguldījums P&I: Tikai 0,1% no Latvijas IKP veido privātā sektora ieguldījumi P&I (eng. R&I), kas arī ir krietni zemāks par ES vidējo rādītāju, kas ir 0,4%.
- Zinātnieku skaits: Latvijā ir 2,41 pētnieks uz 1000 iedzīvotājiem, kas arī ir viens no zemākajiem rādītājiem ES (24. vieta no 27).
- Inovāciju rādītājs: Latvija ir klasificēta kā "Emerging Innovator" (jaunattīstības novators) saskaņā ar Eiropas Inovāciju rezultātu apkopojumu 2023. gadā, kas norāda uz nepieciešamību pēc lielākām investīcijām un atbalsta inovāciju veicināšanā.
Šie skaitļi atspoguļo gan Latvijas MVU sasniegumus, gan izaicinājumus programmā “Apvārsnis Eiropa”. Lai gan dalība ir ierobežota, tā tomēr nodrošina nozīmīgu finansējumu, kas var veicināt turpmāku izaugsmi un inovāciju attīstību Latvijā.
Visi minētie dati un informācija ir sagatavoti, balstoties uz datiem no šīs tīmekļa vietnes: https://dashboard.tech.ec.europa.eu/qs_digit_dashboard_mt/public/sense/app/1213b8cd-3ebe-4730-b0f5-fa4e326df2e2/sheet/eeb35687-5e03-44b8-ace0-9cd8802cbd00/state/analysis.