Ir labi zināms, ka regulāras fiziskās aktivitātes samazina dažādu vēža veidu risku, tostarp krūts vēža risku, kā arī palīdz mazināt nogurumu, ārstēšanas blakusparādības un atkārtošanās iespēju, vienlaikus uzlabojot vēža pacientu dzīves kvalitāti pēc diagnozes noteikšanas. Tagad mēs labāk saprotam, kā tas notiek!
Baltijas Pētniecības programmas projekta “Fiziskās aktivitātes kā krūts vēža prevencijas līdzeklis: molekulāro mehānismu izpēte” (CancerBeat) galvenais mērķis bija padziļināti izprast molekulāros mehānismus, kas ir fizisko aktivitāšu labvēlīgās ietekmes pamatā, lai novērstu krūts vēža progresiju.
Pētījumā tika iesaistītas divas dalībnieku grupas – krūts vēža pacientes, kuras tika nejaušināti sadalītas augstas intensitātes intervālu treniņu (HIIT) grupā un standarta aprūpes kontroles grupā, kā arī veselas fiziski aktīvas sievietes, kas regulāri nodarbojas ar garo distanču skriešanu. Treniņu grupa piedalījās aerobās fiziskajās nodarbībās visas neoadjuvantas ķīmijterapijas laikā, savukārt kontroles grupai tika ieteikts saglabāt ierasto fizisko aktivitāšu līmeni. No visām dalībniecēm tika savākti asins paraugi pirms un pēc treniņa, bet no krūts vēža pacientēm pēc operācijas tika iegūti arī audzēja audu paraugi. Klīniskie paraugi tika izmantoti dažādām molekulārām analīzēm. Lai padziļināti izpētītu fizisko aktivitāšu ietekmi uz audzēja mikrovidi un metastāzēm, tika izmantoti peļu krūts vēža modeļi.
Mēs atklājām, ka regulāras fiziskās aktivitātes būtiski uzlaboja ķīmijterapijas efektivitāti, palīdzēja uzturēt augstāku dzīves kvalitāti, samazināja vēža simptomus un mazināja ārstēšanas blakusparādības. Audzēju un normālu krūts audu RNS sekvencēšanas analīze atklāja, ka fiziskās aktivitātes izraisīja izmaiņas audzēja gēnu ekspresijas profilā un parādīja, ka fiziskās aktivitātes maina audzējā infiltrēto imūno šūnu sastāvu. Tālāk mēs koncentrējāmies uz ekstracelulāro vezikulu (EV) lomu šajos procesos. Fizisko aktivitāšu laikā EVs tiek sekretētas asinsritē un darbojas kā starpšūnu un starp-audu komunikācijas līdzeklis, kas, iespējams, ietekmē audzēja šūnas un audzēja imūno mikrovidi. Fizisko aktivitāšu laikā sekretēto EV satura analīze atklāja vairākas miRNS, mRNS un olbaltumvielas, kuru līmenis paaugstinājās fizisko aktivitāšu laikā un kas atspoguļoja dažādus fizioloģiskos procesus organismā. Tomēr EV ietekme uz krūts vēža šūnu proliferāciju, metabolisko aktivitāti un gēnu ekspresijas profilu bija ļoti atšķirīga starp indivīdiem un šūnu līnijām. Peļu krūts vēža modeļos ārstēšana ar treniņa laikā producētajām EV samazināja audzēja augšanu par 19-57% un veicināja pretvēža imūno reakciju, pārvēršot imunoloģiski “aukstos” audzējus par “karstajiem”.
Kopumā šis projekts parādīja, ka augstas intensitātes intervālu treniņi būtiski uzlabo ķīmijterapijas efektivitāti un dzīves kvalitāti krūts vēža pacientiem, tādējādi atbalstot fizisko aktivitāšu iekļaušanu krūts vēža pacientu ārstēšanas plānos, kā arī pamato klīniska pētījuma uzsākšanu, lai izpētītu HIIT un/vai fizisko aktivitāšu laikā veidojušos EV ietekmi uz imunoterapijas efektivitāti.
Šī projekta rezultāti tika publicēti 8 zinātniskos rakstos augsta līmeņa žurnālos un prezentēti 12 starptautiskās zinātniskās konferencēs, kā arī kalpoja par pamatu 2 ES un 2 nacionālo grantu pieteikumiem.
CancerBeat bija patiesi starpdisciplinārs projekts, kas apvienoja plašu zinātnes nozaru spektru – onkoloģiju, molekulāro un šūnu bioloģiju, audzēja imunoloģiju, bioinformātiku, biomarķieru atklāšanu, sporta medicīnu, fizisko aktivitāšu fizioloģiju, fizioterapiju un bioenerģētiku. Projektā piedalījās piecas komandas no četrām valstīm, kas pārstāvēja šīs jomas. Projekta laikā notika divas klātienes tikšanās un vairākas tiešsaistes sapulces, kas ļāva pētniekiem sadarboties un apmainīties ar idejām.
Sadarbība bija auglīga un abpusēji izdevīga visiem projekta partneriem:
Profesore Alisija Llorente, OUH, Norvēģija: “Bija prieks piedalīties šajā projektā un sadarboties ar izcilām grupām no trim Baltijas valstīm. Grupu koordinācija un saziņa darbojās nevainojami, un izveidotās sinerģijas palīdzēja sasniegt daudz vairāk un labākus rezultātus, nekā būtu iespējams strādājot atsevišķi. Grupu savstarpējā papildināmība bija ļoti laba, un zināšanu apmaiņa bija ļoti izdevīga manai komandai.”
Profesore Tuuli Käämbre, NICPB, Igaunija: “Dalība šajā multidisciplinārajā un uz pacientiem orientētajā projektā bija iespēja mūsu pētniecības komandai sniegt ieguldījumu strauji progresējošā jomā, kāda ir starpšūnu komunikācija ar ekstracelulāro vezikulu starpniecību. Mēs esam sajūsmā par tālākajām attīstības iespējām šajā jomā, jo mūsu rezultāti parādīja tiešu fizisko aktivitāšu laikā veidojušos EV ietekmi uz vēža šūnu bioenerģētiku in vitro.”
Dr. Rūdolfs Cešeiko: “Mūsu pētniecības komandu iedvesmo daudzsološie rezultāti mūsu multidisciplinārajā pētījumā par fiziskajiem treniņiem krūts vēža pacientēm, kas pierādīja būtiskus uzlabojumus fiziskajās spējās un dzīves kvalitātē. Mēs esam priecīgi sniegt ieguldījumu pierādījumu kopumā, kas turpina atbalstīt to cilvēku veselību un labklājību, kuriem tiek veikta vēža ārstēšana.”
Dr. Agata Mļinska: “Piedalīšanās CancerBeat pētījumā bija abpusēji izdevīga pieredze, kas noveda pie jauniem atklājumiem pirmsklīniskajā fāzē, un mēs uzskatām, ka tos varētu tālāk pielietot klīniskajos pētījumos. Projekts arī ļāva mums mācīties un sazināties ar profesionāļiem no dažādām jomām, tādējādi paaugstinot mūsu kompetenci.”
Šī projekta rezultāti sniedza zināšanās balstītus pierādījumus un nostiprināja koncepciju, ka regulāras fiziskās aktivitātes ir jāiekļauj kā neatņemama atbalsta aprūpes daļa krūts vēža pacientēm, kurām tiek veikta ķīmijterapija. Saziņa ar veselības aprūpes speciālistiem, pacientu asociācijām un sabiedrību bija svarīga projekta daļa. Šīs aktivitātes palielināja izpratni par fizisko aktivitāšu labvēlīgo ietekmi vēža pacientēm, palīdzēja izkļūt no slimības nomāktības stāvokļa un deva motivāciju iekļaut regulāras fiziskās aktivitātes savā ikdienā.
CancerBeat pētījuma dalībniece: “Labi organizētie treniņi vēža ārstēšanas procesā bija neatsverama sastāvdaļa. Tie uzlaboja gan fizisko, gan garīgo labsajūtu un palīdzēja saglabāt spēku un izturību, kas bija izšķiroši svarīgi, lai tiktu galā ar ārstēšanas blakusparādībām. Regulāras fiziskās aktivitātes samazināja nogurumu un uzlaboja enerģijas līmeni. Fiziskie treniņi vēža ārstēšanas laikā sniedza spēku un deva iespēju aktīvi iesaistīties ārstēšanā, nevis pasīvi sekot medicīniskajam ārstēšanas plānam. Kopumā šāda treniņu pieeja uzlabo holistisko dziedināšanu un palīdz uzlabot gan pacienta fizisko, gan garīgo veselību.”
Baltijas pētniecības programma tiek īstenota ar EEZ grantu atbalstu programmas “Pētniecība un izglītība” ietvaros, kuru ievieš Izglītības un zinātnes ministrija un Latvijas Zinātnes padome. Programmas kopējais finansējums ir 8 676 084 euro, no kuriem valsts budžeta līdzfinansējums ir 15% jeb 1 301 413 euro un EEZ līdzfinansējums ir 85% jeb 7 374 671 euro. Baltijas pētniecības programmā Latvijā tiek īstenoti 9 pētniecības projekti un 5 mazi sadarbības projekti.
Baltijas Pētniecības programmas projektu “Fiziskās aktivitātes kā krūts vēža prevencijas līdzeklis: molekulāro mehānismu izpēte (CancerBeat)” īstenoja Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs sadarbībā ar Latvijas Sporta Pedagoģijas akadēmiju (Latvija), Oslo Universitātes slimnīcu (Norvēģija), Nacionālo Ķīmiskās fizikas un biofizikas institūtu (Igaunija), Nacionālo Vēža institūtu (Lietuva).
- Papildu informācija par projektu EEZ nu Norvēģijas finanšu instrumenti tīmekļa vietnē
