Latvijas Zinātnes padomes finansēto fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projektu “Sieviešu pārstāvniecība Latvijas kultūrā un sabiedrībā (1870-1940)” īstenoja Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts, izgaismo sieviešu nozīmīgās lomas dažādās jomās šajā laikā. Tā arī rosina mūs uzzināt vairāk par savām vecmāmiņām un citām sievietēm mūsu dzimtas vēsturē. Projekta vadītāja Eva Eglāja-Kristsone, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece, skaidro, ka Latvijas sieviešu vēsture nav pietiekami vispusīgi pētīta. Tomēr ir veikti vairāki izcili individuāli pētījumi. Šie pētījumi ļauj atgriezties pie šiem vēstures gadiem ar jaunu skatījumu uz sieviešu lomu.
Vai sievietes vēsturē ir aizmirstas?
Šis projekts izgaismo bieži nepamanīto sieviešu ieguldījumu Latvijas sabiedrībā un kultūrā no 1870. līdz 1940. gadam. Tas atklāj nozīmīgas, bet mazāk zināmas epizodes par sieviešu lomu kultūras un sociālajā dzīvē, īpašu uzmanību pievēršot sieviešu aktivitātēm literatūrā, mākslā un politikā, kuras bieži tikušas ignorētas oficiālajos vēstures avotos. Kritiski domājot, tā dēvētajos lielajos vēstures naratīvos lielākoties tiek atspoguļots vīriešu devums dažādās jomās, bet sieviešu vārdi tiek pieminēti reti. “Mana meita mācās 9. klasē, apgūstot notikumus, kas saistīti ar Pirmo pasaules karu un Latvijas valsts dibināšanu. Šajā izglītības līmenī tiek minēti tikai vīriešu vārdi. Sievietes tiek atzīmētas vienā teikumā kā medmāsas un tās, kas rūpējās par kareivju apģērbu un pārtiku. Šodienas notikumu kontekstā labi saprotam, cik tā pati par sevi ir ļoti svarīga misija, un ir jārunā arī par tādu ieguldījumu kā labdarība un brīvprātīgais darbs,” skaidro Eglāja-Kristsone. “Šī pētījuma mērķis ir izcelt daudzu sieviešu vārdus, kuru iniciatīvas un aktivitātes ir devušas būtisku ieguldījumu mūsu vēsturē.”
Iedvesma no dienasgrāmatām
Eglāja-Kristsone dalās, ka viņas interese par sieviešu vēsturi pieaugusi, kad viņai nonākušas vairāku Latvijas sieviešu dienasgrāmatas, kas atklāj unikālus pagājušā gadsimta stāstus. Īpaši iedvesmojošs atradums bija skolotājas un tulkotājas Marijas Eglītes dienasgrāmata, kurā dokumentēta dzīve 20. gadsimta sākumā. Cesvaines pusē dzimusī Marija sapņoja kļūt par pianisti, taču dzīves apstākļu spiesta strādāja par skolotāju meiteņu ģimnāzijā. Viņas ieraksti izgaismo izglītības alkas, sabiedrības gaidas, romantiskas kaislības, sava laika literārās un kultūras aprindas un padziļinātu pašrefleksiju. Vēl viens ievērojams atradums ir ārlietu dienesta sekretāres Margarētas Grosvaldes dienasgrāmata, kas rakstīta kopš 1919. gadā, strādājot Latvijas sūtniecībā Londonā. Lai pilnveidotu angļu valodu, Margarēta rakstīja savu dienasgrāmatu šajā valodā, daloties vērojumos par Latvijas diplomātijas izaugsmi un personīgajos piedzīvojumos. Viņas ģimenes vērienīga saistība ar Latvijas ārlietām padarīja šo darbu par daudzslāņainu vēstures dokumentu. “Šīs dienasgrāmatas mani iedvesmoja paplašināt mūsu izpratni par vēsturi, pievēršoties sievietēm, kuru ieguldījums ir bijis mazāk pamanāms. Projekta mērķis nav pārrakstīt vēsturi, bet papildināt to ar sieviešu dzīvesstāstiem, izceļot viņu lomu Latvijas kultūrā un sabiedrībā,” viņa skaidro.
Ar ko sākt?
Ir iedvesma, ir idejas un tēmas, ir kādas personas uzvārds un ko tālāk? Lai izpētītu visas šīs vēsturiskā personības, pētnieki ir veikuši plašu un daudzveidīgu arhīvu materiālu apkopošanu. Tika izmantoti dažādi avoti, tostarp vēstures arhīvi, Rakstniecības un mūzikas muzeja, kā arī Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja materiāli. Īpaša uzmanība tika pievērsta personas dokumentiem, piemēram, pasēm, studentu lietām, un autobiogrāfiskiem dokumentiem, piemēram, dienasgrāmatām, ceļojumu piezīmēm un vēstulēm, lai gūtu detalizētu ieskatu par sieviešu dzīvi un darbību. “Šo sieviešu fotogrāfiju atrašana bija liels izaicinājums,” norāda Eva, ”mēs vēlējāmies iegūt autentiskas fotogrāfijas par katru sievieti, tāpēc izmantojām fiziskos un digitālos arhīvus un tiešsaistes resursus, lai atrastu attēlus no pasēm un citiem dokumentiem. Tas nebija viegli, bet esmu sajūsmā, ka mums tas izdevās, un mums ir ne tikai vārdi, bet arī “sejas”!”
Speciālnumurs un grāmata
Šis pētījums ir iedvesmojis vairākus studentus rakstīt maģistra darbus un doktora disertācijas, piemēram, literatūrzinātnieces Signes Raudives maģistra darbs par sievietēm grāmatniecības nozarē vai vēsturnieces Zanes Rozītes disertācija par sieviešu izglītību Latvijas Universitātē starpkaru periodā. Citi projekta pētnieki kā Māra Grudule, Zita Kārkla, Ineta Lipša, Baiba Vanaga, Rasa Pārpuce-Blauma un Guntis Vāveris savos darbos, kas aptver šo izvērsto vēstures periodu, sniedz ieskatu par sieviešu darbību un viņu ieguldījumu kultūras, politikas, izglītības un sabiedrības attīstībā ne tikai caur latviešu sieviešu, bet arī vācbaltiešu devumu mākslā, publicistikā un literatūrā, par ceļojumu pieredzi, politiskajām partijām un ārlietu dienestu, atturības kustību, sieviešu ģimnāziju nozīmību un citām tēmām. “Letonica” žurnālā (Nr. 49) jau ir publicēts projekta tematiskais speciālnumurs. Un mēs priecājamies, ka šogad tiks izdota kolektīvā pētījuma grāmata. Tā būs vērtīgs akadēmisks resurss un atgādinājums par sieviešu sasniegumiem, īpaši šajā gadā, ka septembrī atzīmēsim pirmās Latvijas sieviešu konferences 100. gadadienu,” ar lepnumu dalās Eva.
Stāsti par dzimtu sievietēm
Projekta ietvaros sabiedrība tika aicināta piedalīties iniciatīvā “Iepazīsti savu (vec)vecmāmiņu!”. Cilvēki dalījās ar stāstiem un fotogrāfijām par sievietēm no savām ģimenēm, kuras šajā periodā sniegušas nozīmīgu ieguldījumu, bet kurām trūka publiskas vēsturiskas atzinības. Tika iesniegti vairāk nekā 30 stāsti, kas atspoguļoja spēcīgas sievietes, kuras izcēlās dažādās jomās. “Šī iniciatīva mudināja cilvēkus iedziļināties savas dzimtas vēsturē un atklāt jaunas atziņas par savām senču sievietēm. Pateicoties sabiedrības iesaistei, mēs atklājām arī daudzas personības, par kurām nebijām zinājuši,” skaidro Eva.
Viss apkopots vienuviet
Apkopojot pētījuma laikā atrastos stāstus, kā arī sabiedrības iesūtītos stāstus par savām dzimtas sievietēm, tika izstrādāts digitāls resurss womage.lv. Šī platforma paplašina zināšanas un izpratni par sieviešu lomām kultūras un sociālajos kontekstos caur biogrāfijām, organizācijām, personu saiknēm un fotogrāfijām. Ikvienam ir iespēja tur atrast informāciju par dažādām sievietēm, kuras ir izcēlušās ar savu ieguldījumu un iniciatīvu mūsu vēsturē. Projekta aktualitāte un sākotnējie atklājumi guvuši rezonansi ārpus akadēmiskajām aprindām, izraisot plašas sabiedrības interesi. Komanda arī apzina iespējas īstenot turpmākus projektus vai paplašināt pašreizējo pētījumu, tādējādi nodrošinot nākamajām paaudzēm pilnīgāku un visaptverošāku izpratni par savu vēsturi.
Sieviešu loma Latvijas vēsturē ir ne tikai pagātnes izpētes, bet arī nākotnes iedvesmas avots. Projekts uzsver nepieciešamību turpināt pētīt un dokumentēt sieviešu sasniegumus, lai nodrošinātu pilnīgāku un iekļaujošāku vēstures izpratni. "Es domāju, ka mēs droši varam teikt, ka projekta atklājumi ir bagātinājuši sabiedrības izpratni par Latvijas vēsturi, jo īpaši par sieviešu inteliģences aktivitāti kā sociālo procesu un kultūras pārmaiņu virzītājspēku, veicinot bagātāku un iekļaujošāku izpratni par sieviešu lomu kultūras un sociālajā kontekstā," lepojas Eva. Aicinām apskatīt projekta izveidoto mājas lapu https://www.womage.lv/lv, kur ikvienam ir iespējams meklēt un uzzināt vairāk par nozīmīgām sievietēm Latvijas vēsturē. Vietne tiek regulāri papildināta un atjaunināta. Ikviens interesents aicināts līdzdarboties datubāzes izveidē, precizējot datus un iesniedzot fotogrāfijas un stāstus.
Sieviešu pārstāvniecība Latvijas kultūrā un sabiedrībā (1870–1940) (lzp-2020/1-0215) tiek īstenots Fundamentālo un lietišķo pētījumu (FLPP) programmā. Finansē Latvijas Zinātnes padome.
