2024. gada aprīlī noslēdzas trīs gadu zinātnisks projekts, kura ietvaros Vidzemes Augstskolas, Viļņas Universitātes, Tartu Universitātes un Norvēģijas Ekonomikas augstskolas zinātnieki apkopojuši sociālekonomisko attīstību raksturojošus kvantitatīvus datus par Latviju, Lietuvu un Igauniju no 1920. līdz 2020. gadam.
Projekta gaitā izveidota datu bāze un datu katalogs (baltic100.va.lv), kurā visiem interesentiem ir pieejami zinātnieku apkopotie kvantitatīvie dati par Baltijas valstīm un to reģioniem. Datu sērijās pieejama informācija par iekšzemes kopproduktu, nodarbinātību, demogrāfiskajām tendencēm un lauksaimniecību. Šo datu analīze ļauj labāk izprast Baltijas valstu attīstības tendences pēdējos 100 gados, kā arī tās salīdzināt ar citiem Eiropas un pasaules reģioniem. Liela daļa apkopoto datu ir pieejama arī Baltijas valstu reģionu griezumā, kas ļauj analizēt reģionālo nevienlīdzību un to ietekmējošus faktorus.
Vidzemes Augstskolas rektore Agnese Dāvidsone komentē: “Man ir liels prieks un lepnums par mūsu augstskolu, kas kā salīdzinoši neliela zinātniska institūcija ir spējusi uzņemties atbildību par sarežģītu zinātnisku projektu, kuru rezultāti ir svarīgi ne tikai mums pašiem, bet arī visai starptautiskajai sabiedrībai. Paldies projekta finansētājiem – Baltijas pētniecības programmai. Novēlu zinātnieku komandai turpmāku sadarbību un sasniegumus”.
Pētījuma rezultāti plaši atspoguļoti projekta noslēguma konferencē, kas bija daļa no Vidzemes Augstskolas starptautiskās zinātniskās konferences SABIEDRĪBA. TEHNOLOĢIJAS. RISINĀJUMI (2024. gada 11. - 12. aprīlis). Šobrīd ir pieejams konferences abu dienu ieraksts. Kā spilgtākās epizodes jāpiemin doktora grāda pretendenta Oksfordas Universitātē Adomas Klimantas prezentācija par Baltijas valstu IKP un paneļdiskusija, kurā piedalījās Jurģis Miezainis (Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs), Gatis Krūmiņš (Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks), Ojārs Kehris (Ekonomistu apvienības prezidents un bijušais ekonomikas ministrs), Adomas Klimantas (Oksfordas Universitātes doktora grāda pretendents) un Ola Honningdal Grytten (Norvēģijas Ekonomikas augstskolas profesors). Diskusiju vadīja žurnālists Pauls Raudseps. Viss konferences otrās dienas (12. aprīļa) ieraksts ir pieejams šeit.
Projekta rezultāti ieguvuši plašu rezonansi arī medijos. Projekta zinātniskais vadītājs Gatis Krūmiņš piedalījies LTV raidījumā 1:1.
- Vairāk par projekta īstenošanas gaitu un rezultātiem uzzini tīmekļa vietnē: eeagrants.lv
Baltijas pētniecības programma tiek īstenota ar EEZ grantu atbalstu programmas “Pētniecība un izglītība” ietvaros, kuru ievieš Izglītības un zinātnes ministrija un Latvijas Zinātnes padome. Programmas kopējais finansējums ir 8 676 084 euro, no kuriem valsts budžeta līdzfinansējums ir 15% jeb 1 301 413 euro un EEZ līdzfinansējums ir 85% jeb 7 374 671 euro. Baltijas pētniecības programmā Latvijā tiek īstenoti 9 pētniecības projekti un 5 mazi sadarbības projekti.
Baltijas Pētniecības programmas projektu “Kvantitatīvie dati par sociālajām un ekonomiskajām transformācijām trīs Baltijas valstu reģionos pēdējos simts gados vēsturisko transformāciju analīzei un nākotnes izaicinājumu pārvarēšanai” īsteno Vidzemes Augstskola (Latvija) sadarbībā ar Norvēģijas Ekonomikas augstskolu (Norvēģija), Viļņas Universitāti (Lietuva), Tartu Universitāti (Igaunija).