Latvijas Zinātnes padome vēlas informēt par valsts pētījumu programmām "Sabiedrības veselība" un "20.–21. gadsimta vēstures pētniecība un cilvēkkapitāla ataudze", atsaucoties uz vakar Ministru kabinetā pieņemtajiem lēmumiem. Tie saistīti ar finansējuma apropriāciju, kas izraisījusi sabiedrības bažas par iespējamu līdzekļu atņemšanu vēstures pētniecības programmai. LZP uzsver, ka finansējuma pārdale ir saistīta ar neapgūtiem līdzekļiem un projektu konkursa rezultātiem, nevis programmas nozīmības mazināšanu vai resursu apzinātu novirzīšanu prom no zinātnes.
Kur radās finansējuma atlikums?
- Valsts pētījumu programma "Sabiedrības veselība"
Šī programma tika apstiprināta ar Ministru kabineta 2023. gada 26. septembra rīkojumu Nr. 629. Programmas mērķis ir radīt jaunas zināšanas un risinājumus slimību profilakses un veselības aprūpes kvalitātes uzlabošanai. Konkursa ietvaros tika plānots finansēt sešus projektus. Detalizētāka informācija par projekta konkursa rezultātiem un apstiprinātajiem projektiem pieejama projektu pieteikumu atklātā konkursa izvērtēšanas pārskatā - https://www.lzp.gov.lv/lv/media/6915/download?attachment
Projektu konkursā īstenotājs netika apstiprināts vienam MK rīkojuma 6.2. apakšpunkta uzdevumam “Attīstīt jaunas zināšanas, pieejas un metodes veselības aprūpes cilvēkkapitāla attīstīšanai un efektīvai izmantošanai”. Projektu konkursā tika iesniegts viens projekta pieteikums “Inovatīvas stratēģijas un daudznozaru pieeja veselības aprūpes cilvēkkapitāla uzlabošanai”, kas nepārsniedza nolikumā noteikto kvalitātes slieksni. Īstenošanas un uzraudzības komisija pieņēma lēmumu šo projektu nefinansēt.
Tā rezultātā tika precizēts konkursa nolikums un ATKĀRTOTI sludināts konkurss, šo MK rīkojuma uzdevumu sadalot 2 apakšuzdevumos. Konkursa ietvaros katrā no apakšuzdevumiem pieteicās 1 pretendents. Uzdevumā par māsu profesijas stiprināšanu pieteicās 1 pretendents ar projekta pieteikumu “Māsu profesijas stiprināšana globālās perspektīvas skatījumā: pierādījumos balstītas un izmaksu efektīvas veselības aprūpes nodrošināšanā Latvijā”. Projekta pieteikuma vērtēšanas rezultātā finansējums projektam netika apstiprināts. Līdz ar to projekta summa, kuru bija paredzēts izlietot 2024. gadā, kopā ar projekta administrēšanai paredzētajām izmaksām tika novirzīta citiem mērķiem.
- Valsts pētījumu programma "20.–21. gadsimta vēstures pētniecība un cilvēkkapitāla ataudze"
Konkursa rezultātā tika pieņemts lēmums atbalstīt projekta pieteikumu, kurš ieguva vislielāko punktu skaitu konsolidētajā vērtējumā un sasniedza kvalitātes slieksni - Nr. VPP-IZM-Vēsture2023/1-0003 "Latvijas 20.–21. gadsimta vēsture: sociālā morfoģenēze, mantojums un izaicinājumi". Valsts pētījumu programma "20.–21. gadsimta vēstures pētniecība un cilvēkkapitāla ataudze" projektu pieteikumu atklātā konkursa izvērtēšanas pārskatā pieejama detalizētāka informācija: https://www.lzp.gov.lv/lv/media/6492/download?attachment
Šīs valsts pētījumu programmas ietvaros no kopējā finansējuma izveidojās samazinājums, jo Latvijas Zinātnes padomē tika pārskatītas un samazinātas administratīvās izmaksas. Līdz ar to radās ietaupījums 764 EUR apmērā, kas tika novirzīts citiem mērķiem.
-
Kāpēc nauda tiek pārdalīta prom no zinātnes, zinot, ka tai nepārtraukti pietrūkst finansējuma? Kas pieņem lēmumu par to, kam pārdalīt finansējumu?
Lēmumus par valsts budžeta līdzekļu pārdali pieņem Ministru kabinets, pamatojoties uz ministriju un citu valsts institūciju ierosinājumiem. Piemēram, Izglītības un zinātnes ministrija var ierosināt finansējuma pārdali starp budžeta programmām.
Finansējuma pārdale no dažādām jomām, šajā gadījumā no zinātnes, var notikt dažādu iemeslu dēļ, piemēram, lai efektīvi izlietotu gada laikā ieekonomēto finansējumu, lai nodrošinātu citu nozaru prioritāšu īstenošanu. Ņemot vērā, ka valsts pētījumu programmas tiek īstenotas konkrētas ministrijas ietvaros, lēmumu par finansējuma pārdali pieņem Izglītības un zinātnes ministrija.
-
Kā rodas pārpalikumi? Pētnieki kaut ko līdz galam neizdara no plānotā vai tam ir kāds cits iemesls?
Finansējuma pārpalikumi var rasties dažādu iemeslu dēļ, piemēram:
- Projekta izpildes laikā ietaupīti līdzekļi: Ja projekts laikā izdodas samazināt vai efektīvāk izlietot administratīvos izdevumus. Piemēram, projekta ietvaros plānota konferenču rīkošana, dalība konferencēs, bet objektīvu apstākļu dēļ konferenču norise no klātienes formāta tiek pārcelta uz attālinātu īstenošanu (samazinās konferenču rīkošanas izmaksas).
- Ir gadījumi, kad LZP veiktās budžeta un izmaksu pārbaudes atklāj iespējas optimizēt resursu izlietojumu. Šādos gadījumos izdevumi var būt mazāki, nekā sākotnēji plānots.Svarīgi atzīmēt, ka finansējuma pārpalikumi ne vienmēr nozīmē, ka pētnieki nav izpildījuši plānotos uzdevumus. Tie var rasties arī no efektīvas resursu pārvaldības vai ārējiem faktoriem, kas ietekmē projekta īstenošanu.