Garīgā veselība ir viens no mūsu laika lielākajiem izaicinājumiem. Arvien vairāk cilvēku cīnās ar depresiju, trauksmi un citiem garīgiem traucējumiem. Tie ne tikai negatīvi ietekmē individuālu cilvēku dzīvi, bet arī sabiedrību kopumā. Cilvēki ar garīgās veselības problēmām ir mūsu sabiedrības daļa. Tie esam mēs paši. Ikviens cilvēks dzīves laikā saskaras ar garīga rakstura traucējumu fenomenu, gan personīgi, gan starp tuviniekiem, draugiem, kaimiņiem, skolas vai darbabiedriem. Visbiežāk par šo cilvēku tiesībām cīnās tuvinieki, tomēr, sabiedrības neizpratne un stigmatizācija, ārstniecības iestāžu nekorekta un reizēm arī necilvēcīga izturēšanās nepadara šīs rūpes un pacienta dzīvi vienkāršāku.
Garīga rakstura traucējumi (GRT) rada milzīgus ekonomiskus zaudējumus un slogu sabiedrībai. Tie bieži ietekmē spēju mācīties, strādāt un veidot sociālās attiecības, iesaistīties un iekļauties sabiedrības dzīvē. Dažos gadījumos tie var būt iedzimti, piemēram, intelektuālās attīstības traucējumi, bet citos – rodas dzīves laikā pēc smadzeņu bojājumiem vai traumām, pēc pārciestām slimībām vai lielām emocionālām traumām. Neatkarīgi no cēloņa, GRT var apgrūtina cilvēka pilnvērtīgas dzīves iespējas. Piemēram, depresija ir viens nozīmīgs iemesls, kāpēc cilvēki nespēj strādāt, rūpēties par sevi un tuviniekiem.
Mūsdienās garīgās veselības traucējumus ārstēšanai ir dažādas iespējas, tomēr Latvijā izmantotās metodes un pieejas šo cilvēku ārstniecībā ne vienmēr ir piemērotas cilvēku vajadzībām. Nereti ārstniecības iestādēs pastāvošā prakse neatbilst nedz cilvēktiesību un ētikas normām, nedz mūsdienu medicīnas zinātnes atziņām psihiatrijā. Tāpēc šajā pētījumu projekta ietvaros tika pētītas iespējas panākt cilvēktiesībās balstītas pieejas ieviešanu garīgās veselības aprūpē, īpaši tiem pacientiem, kuriem ir lēmumu pieņemšanas grūtības.
Pētījumi par cilvēktiesībām garīgās veselības aprūpē ir īpaši nozīmīgi, jo palīdz mums saprast, kas notiek aiz slēgtām psihiatrisko slimnīcu durvīm, kādi šķēršļi traucē uz pacientu centrētas un tiesībās balstītas ārstēšanas nodrošināšanā. Pētot garīgās veselības aprūpes procesus, mēs varam ne tikai atklāt pastāvošos sistēmiskos trūkumus, bet arī izstrādāt priekšlikumus, kas ļautu veidot kvalitatīvāku veselības aprūpi un tā sasniegt labākus veselības aprūpes rezultātus. Kvalitatīvā veselības aprūpē nav vietas diskriminējošai un stigmatizējošai attieksmei pret cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Pacienta cieņas un autonomijas neievērošana, bet īpaši pacienta piespiešana, ir ilgstoši pastāvējuši fenomeni, kuri kaitē cilvēkam. Tie būtu jāizskauž. Pētījums ļauj veidot vairāk iekļaujošu un atbalstošu sabiedrību, jo veicina izpratni par cilvēku ar garīgās veselības traucējumiem vajadzībām un iespējām tās risināt kā veselības aprūpē, tā arī sabiedrībā kopumā.
Latvijas Universitātes veiktajā, Latvijas Zinātnes padomes administrētajā fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projekta pētījumā “Cilvēktiesībās balstīta pieeja pacientu ar garīga rakstura traucējumiem un ierobežotu lemtspēju ārstēšanā: tiesiskā, ētiskā un klīniskā perspektīva” ir noskaidroti galvenie cilvēktiesību ievērošanas problēmjautājumi cilvēku ar garīgiem veselības traucējumiem ārstniecībā. Pētījumā ir identificēti trūkumi tiesiskajā regulējumā un tiesību aizsardzības sistēmā, veselības aprūpes organizācijas un ikdienas ārstniecības procesos. Piemēram, pētījumā atklājas diskriminējoša attieksme pret pacientiem gan slimnīcās, gan tiesās, zināšanu un izpratnes trūkums par cilvēku ar invaliditāti tiesību aizsardzības standartiem ārstniecībā un ar to saistītās jomās. Ievērojot pētījumā apkopotos datus, pētnieki ir izstrādājuši priekšlikumus, kuru ieviešanu uzlabotu situāciju Latvijā.
Cilvēktiesības garīgās veselības aprūpē: nepieciešamība pēc izmaiņām
Pētījuma laikā tika apkopoti dati un analizēti dažādi ārstniecības aspekti, tostarp Latvijas tiesību normas un tiesu prakse, pacientu un veselības aprūpes speciālistu pieredze, jaunākās zinātnes atziņas un citu valstu pieredze. Īpaša uzmanība pētījumā tika pievērsta tam vai un kā pacienti var īstenot informētas piekrišanas tiesības ārstēšanai, vai ārstniecības iestādēs notiek neformāla vai formāla piespiešana. Pacientiem tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā un izvēlēties, tas ir priekšnoteikums kvalitatīvai un cilvēktiesībās balstītai ārstniecībai.
Cilvēkiem, kas savā dzīves laikā nav saskārušies ar līdzcilvēku garīgās veselības traucējumu ārstēšanu, sākotnēji varētu būt grūti saprast, kāpēc piespiedu ārstēšana, bez paša pacienta piekrišanas varētu būt tik nopietna problēma. Piespiešana psihiatrijā ir plaši izplatīta un ilgstoši lietota pieeja. Ir virkne psihiatru, tiesnešu un prokuroru, kas uzskata, ka piespiešana ir pacienta interesēs un varētu dot kādu labumu. Zinātniski pierādījumi par to neliecina, bet pierāda negatīvu ietekmi.
Pētot tiesu praksi par piespiešanas piemērošanu psihiatrijā, atklājas vairāki cilvēktiesību pārkāpumi:
-
Tiesību akti pieļauj un psihiatrijas slimnīcas, arī ar tiesu atļauju, piemēro pacientu ieslodzīšanu ārstniecības iestādēs un medikamentu ievadīšanu vai citādu pacienta ierobežošanu bez pacientam piemērotas un saprotamas informācijas nodrošināšanas, bez pacienta piekrišanas vai pret pacienta gribu.
-
Tiesību aktos un praksē ir redzama diskriminējoša un stigmatizējoša attieksme pret personām ar garīga rakstura traucējumiem. Proti, pret cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem ir nepamatoti atšķirīga attieksme salīdzinot ar cilvēkiem, kuriem ir cita rakstura veselības traucējumi.
-
Cieņpilnas un pacienta autonomiju respektējošas attieksmes trūkums. Pacientu viedokļi un vēlmes nereti tiek ignorēti, lēmumus pieņem un uzspiež ārstniecības personas, un secīgi to darīt atļauj tiesas.
Izpētot tiesību aktus, tiesas lietu materiālus, intervējot pacientu un viņu tuviniekus, kā arī sadarbojoties ar Latvijas un ārvalstu ārstiem, juristiem un citiem ekspertiem garīgās veselības aprūpe jomā, tajā skaitā ar starptautiskām pacientu organizācijām, projektā ir izstrādātas rekomendācijas, kas varētu uzlabot situāciju Latvijā. Šīs rekomendācijas jau ir iesniegtas un arī turpmāk tiks sniegtas valsts atbildīgajām iestādēm. Vispirms uzmanība tiks vērsta uz juridiskajiem aspektiem un nepieciešamajiem grozījumiem likumos, pēc tam uz to ieviešanu praksē.
Pētnieku komandas neatlaidība nes rezultātus
Arvien vairāk un plašāk apkopoti labas prakses piemēri un pētījumu dati liecina, ka uz cilvēktiesībām balstīta pieeja garīgajai veselības aprūpei var uzlabot pacientu dzīves un ārstēšanas kvalitāti. Pacientu informētība, pacienta ārstēšanas izvēles un gribas ievērošana veicina uz pacientu centrētu un efektīvāku aprūpes procesu, sekmē atveseļošanos un palīdz kontrolē hronisku slimību norisi ilgstošā laikā. Tas nozīmē, ka ieguvumi ir gan sabiedrībai, gan pacientiem. Pacienta veselība stabilizējas un uzlabojas, viņi var labāk atgriezties ikdienas dzīvē un iekļauties sabiedrībā. Iegūst arī ārstniecības iestādēm - darbs ar pacientu ir kvalitatīvāks un efektīvāks.
Šis pētījums ir apliecinājums pārliecībai, ka katrs cilvēks, neatkarīgi no viņa garīgās veselības stāvokļa, ir pelnījis cieņu un ievērību.
Komandas darbs, kas mainīs garīgās veselības aprūpi
Pētījumu vada Solvita Olsena, vadošā pētniece Latvijas Universitātē. Viņai ir dziļa izpratne par cilvēktiesībām medicīnas jomā. Solvita ir ne tikai pētniece, bet arī dedzīga cilvēktiesību aizstāve. Viņas vadībā, komanda ir apvienojusi dažādu jomu ekspertus, lai kopīgi strādātu pie šī nozīmīgā projekta. Komanda sastāv no Latvijas un Baltijas valstu juristiem, psihiatriem, sociālo zinātņu un citiem speciālistiem, kuriem ir kopīga vīzija un interese par cilvēktiesībās balstītu garīgo veselības aprūpi. Viņu darbs bija izaicinošs un rezultatīvs, jo kopīgiem spēkiem apkopotie rezultāti un ierosinājumi ir iesniegti un vēl tiks iesniegti valsts iestādēm un likumdevējam. Tie ir prezentēti gan dažādās auditorijās Latvijā, gan plašai šajā tēmā ieinteresētu personu auditorijai Eiropā. Šī komanda ir apņēmusies mainīt garīgo veselības aprūpi, un viņu pētījums ir tikai sākums lielām pārmaiņām.
Lielākais izaicinājums bija psihiatrijas slimnīcu atturība un nevēlēšanās sadarboties. Slimnīcas aizbildinājās ar dažādiem un arī nepamatotiem iemesliem, lai tā nedotu iespēju izpildīt pētījumu daļā, kurā bija plānots pētīt tieši slimnīcu rīcību cilvēktiesību jomā. Tās nepiekrita priekšlikumam īstenot slimnīcu pacientu intervijas, lai tā uzzinātu pacientu pieredzi un vērtētu viņu lemtspēju attiecībā uz lēmumu pieņemšanu ārstniecībā. Tāpēc pētniecības laikā nācās pielāgoties un mainīt izpētes pieejas, lai tā iegūtu pētniecībai nepieciešamos interviju datus un dokumentus, tajā skaitā tiesu lietās, kas parāda notiekošo.
Grūtības pētniecībai radīja plaši pastāvošais pacientu stigmatizācijas fenomens, kas cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem ir radījis bailes un nedrošību iesaistīties sarunās par pieredzi slimnīcās. Pētnieki izmantoja dažādas stratēģijas, lai veidotu uzticības pilnas attiecības ar pacientiem un radītu drošu vidi, kurā viņi varētu atklāti runāt. Šī pieeja ļāva iegūt dziļāku izpratni par pacientu vajadzībām un pieredzi.
Pētnieki, pateicoties lieliskai sadarbībai ar Latvijas Tiesu administrāciju un Latvijas rajona tiesām Rīgā, Jelgavā., Valmierā, Liepājā un Daugavpilī, varēja izpētīt to lietu materiālus, kurās piemēro piespiedu ārstēšanu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Lietās redzamie cilvēku stāsti parāda, ka nereti no piespiešanas cieš bezpalīdzīgi cilvēki, kuriem ir nepieciešams atbalsts un sociālā palīdzība, redzams, ka cieš tie cilvēki, kuriem nav pieejami sabiedrībā/kopienā balstīti garīgās veselības aprūpes pakalpojumi. Tiesu lietu izpēta parāda, ka situācija ir neatbilstoša cilvēktiesību standartiem un Latvijas saistībām cilvēku ar psihosociālu invaliditāti aizsardzības jomā, un tāpēc tā būtu jāmaina.
Rezultāti jau ir darbībā!
Tomēr pētnieku darbs parāda “gaismu tuneļa gala”! Pētījums ir sniedzis vērtīgu ieguldījumu garīgās veselības aprūpes jomā. Viens no galvenajiem ieguvumiem ir labāka visu iesaistīto personu, bet īpaši pacientu un veselības aprūpes profesionāļu, izpratne par cilvēktiesību nozīmību un to ievērošanas ieguvumiem garīgās veselības aprūpas organizācijā un nodrošināšanā. Pētījums ir atklājis vairākas būtiskas problēmas, īpaši tās, par kurām psihiatrijas speciālisti izvairās runāt, bet pacienti nerunā, jo ir mazāk spējīgi vai baidās ciest negatīvas sekas. Piemēram, pētījuma rezultātā labi izdevās parādīt cik diskriminējoša, stigmatizējoša un pacientu interesēm neatbilstoša ir pastāvošā piespiedu ārstēšanas sistēma Latvijas ārstniecības iestādēs. Pētījumā iegūtie dati tika izmantoti, lai izstrādātu priekšlikumus politikas un tiesību aktu izmaiņām, kas ļautu uzlabot garīgās veselības aprūpi Latvijā.
Solvita Olsena uzsver: "Šis pētījums ir kritiski svarīgs, jo tas var palīdzēt aizsargāt cilvēku ar garīgās veselības problēmām tiesības un veicināt viņu labklājību. Esam izstrādājuši rekomendācijas un vadlīnijas, kas ļautu veidot cieņpilnu un pacienta vajadzībās balstītu attieksmi un procesus ārstniecības, sociālās aprūpes un tiesību aizsardzības iestādēs.” Projektā sagatavotās rekomendācijas jau ir nosūtītas valdībai un atbildīgajām organizācijām. Pabeidzot projektu, valdībai tiks nosūtītas rekomendācijas tiesību aktu grozījumiem, kas būtu pamatā cilvēktiesībās balstītas pieejas ieviešanai Latvijā. Cerēsim, ka tuvākā nākotnē varēsim sagaidīt izmaiņas "
Šis pētījums ir tikai sākums. Ir vēl daudz darāmā, lai nodrošinātu, ka cilvēki ar garīgās veselības problēmām saņem nepieciešamo atbalstu un tiek ārstēti ar cieņu. Tomēr, ar katru soli uz priekšu, mēs tuvojamies nākotnei, kurā garīgā veselība tiek vērtēta un sargāta tikpat nopietni kā fiziskā veselība, kur pacients vienmēr ir respektējams cilvēks.
Projekts“Cilvēktiesībās balstīta pieeja pacientu ar garīga rakstura traucējumiem un ierobežotu lemtspēju ārstēšanā: tiesiskā, ētiskā un klīniskā perspektīva” (lzp-2020/1-0397) tiek īstenots Fundamentālo un lietišķo pētījumu (FLPP) programmā. Finansē Latvijas Zinātnes padome.
