LATVIJA CERN

• Sadarbību ar CERN Latvija sāka jau 1996. gadā, kad Latvijas zinātnieki iesaistījās vienā no galvenajiem CERN eksperimentiem – CMS (The Compact Muon Solenoid), kura mērķis ir jaunu fizikas fenomenu atklāšana.
• Pagrieziena punkts pienāca 2012. gadā, kad Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un CERN parakstīja starptautisku sadarbības līgumu. Tā noslēgšanu sekmēja RTU profesors Toms Torims, kurš kopš tā brīža ir vadījis Latvijas sadarbību ar CERN un patlaban ir Latvijas pārstāvis CERN.
• No 2017. līdz 2023. gadā Latvijas un CERN sadarbību koordinēja RTU Augstas enerģijas daļiņu fizikas paātrinātāju tehnoloģiju centrs, kas pildīja CERN nacionālā kontaktpunkta Latvijā funkcijas.
• 2023. gadā, lai mērķtiecīgāk tiktu īstenota gan institucionālā, gan zinātniskā sadarbība ar CERN, Latvijas un CERN sadarbības koordinējošo funkciju uzņēmās CERN Nacionālais kontaktpunkts (CERN NKP), savukārt Latvijas zinātniskās darbības attīstību – RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātē nodibinātais Daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju institūts.
• Pēc Latvijas pievienošanās CERN asociētās dalībvalsts statusā nākamais solis Latvijas zinātnei un industrijai ir pierādīt sevi, lai valsts kļūtu par pilntiesīgu CERN dalībvalsti.
• Latvijas valdība 2022. gada decembrī nolēma, ka Latvijai jākļūst par pilntiesīgu CERN dalībvalsti, un 2023. gada martā par šo lēmumu Izglītības un zinātnes ministrija informēja CERN Padomi.
• Iecerēts, ka Latvija pilntiesīgas CERN dalībvalsts statusu varētu iegūt 2026. gadā.

CERN ir unikāls zinātniskās sadarbības projekts globālā mērogā. Tur radušies ne tikai zināmie fizikas atklājumi fundamentālajā zinātnē, bet arī daudzi tehnoloģiskie izrāvieni, sasniegumi inženierzinātnēs, un no tā ieguvēji ir ne tikai CERN un organizācijas dalībvalstis, bet arī sabiedrība kopumā. Šādu ieguvumu attīstīšana prasa laiku, tāpēc tos jāskata vidējā termiņā un ilgtermiņā, nekoncentrējoties uz tūlītējiem ieguvumiem.

Ieguvumi:

• prestižs apstiprinājums valsts zinātniskajai kapacitātei un Latvijas zinātnisko institūtu potenciālam, tādējādi ļaujot universitātēm piesaistīt augstākās raudzes zinātniekus;
• līdz šim Latvijas zinātnei nebijušas sadarbības un zināšanu apmaiņas iespējas, liekot pamatus Latvijas zinātnes kopienas attīstībai ilgtermiņā;
• iespēja Latvijas zinātniekiem strādāt CERN projektos, kuros kāda no Latvijas zinātniskajām institūcijām piedalās kā projekta partneris;
• iespējas Latvijas jauniešiem sasniegt savus zinātniskos mērķus STEM jomās, paliekot piesaistītiem Latvijas zinātnes institūcijām, tādējādi mazinot zinošo cilvēku aizplūšanu no Latvijas, kas tika piedzīvota iepriekšējās dekādēs;
• iespējas Latvijas industrijai piedalīties CERN iepirkuma procedūrās, ļaujot Latvijas uzņēmumiem iesaistīties inovatīvu tehnoloģiju un tādu risinājumu radīšanā, kas nepieciešami fundamentālajai un lietišķajai pētniecībai.

Valsts pilntiesīga dalība CERN ir apliecinājums tās izglītības un zinātnes izcilībai un globālajai konkurētspējai. Latvijas karoga uzvilkšana mastā pie CERN ir arī būtisks instruments Latvijas starptautiskā tēla veidošanā.

Ieguvumi:

• Latvija kļūs par daļu no Eiropas un pasaules zinātnes kopienas daļiņu fizikas, detektoru un paātrinātāju tehnoloģiju jomā, kā arī aktivizēsies globālajā kodolpētījumu jomas augstākās klases talantu apritē;
• Pilntiesīga dalība CERN Latvijas zinātnes kopienai sniegs jaunas attīstības iespējas un tehnoloģiju pārneses platformu, kas sekmēs valsts tautsaimniecības izaugsmi ilgtermiņā;
• Latvija pilntiesīgi varēs piedalīties Eiropas Savienības zinātnes un pētniecības politikas veidošanā;
• Latvijai būs balsstiesības CERN padomē – lēmējinstitūcijā, kur tiek pieņemti būtiski stratēģiski un finansiāli lēmumi par CERN un Eiropas augstas enerģijas fizikas un tehnoloģiju virzību nākotnē;
• Latvija no novērotāja kļūs par lēmumu pieņēmēju CERN Zinātnes padomē, kas veido daļiņu fizikas un saistīto tehnoloģiju politiku un nosaka tās attīstības globālo dienaskārtību;
• Latvijas zinātniskajam un tehniskajam personālam nebūs terminēto līgumu ierobežojumu darbam CERN, tāpēc neierobežots Latvijas zinātnieku un inženieru skaits varēs strādāt CERN;
• Ekonomiski visbūtiskākais ieguvums – Latvijas uzņēmumiem nebūs iepirkuma griestu un tie varēs brīvi piedalīties konkursos un piegādāt savus produktus un pakalpojumus CERN. Patlaban, asociētās dalībvalsts statusā, Latvijas komersantu piegāžu kopējā summa nedrīkst pārsniegt valsts dalības maksu CERN, kaut gan valstī ir uzņēmumi, kuriem ir potenciāls veikt piegādes CERN par daudz lielākām summām;
• Pilntiesīga valsts dalība CERN paver arī plašas Baltijas reģiona sadarbības iespējas. Igaunija jau ir CERN asociētā dalībvalsts pirmsiestāšanās statusā, savukārt Lietuva līdzīgi kā Latvija ir izteikusi vēlmi pārskatāmā nākotnē kļūt par CERN dalībvalsti.