Atminu-parnese-starp-paaudzem_-narativa-perspektiva-kopija1.jpg

Sākums  09/2018 Noslēgums 08/2021

Zinātnes nozare

  • Sociālo zinātņu nozare

Labums sabiedrībai

Kā ikdienā sabiedrība varēs izmantot projekta secinājumus vai rezultātus? 

Mutvārdu vēstures pētnieki ieņem vidutāju lomu starp zinātniekiem un sabiedrību, pētot, kā cilvēki uztver un izstāsta savu dzīvi, iekļaujot dzīvesstāstus zinātniski pārskatāmā Nacionālās mutvārdu vēstures (NMV) datu bāzē.

Pieteiktais projekts orientēts uz vairāku paaudžu dzīvesstāstu izpēti, lai noteiktu atmiņu stāstu izmaiņas laikā un mijiedarbībā starp paaudzēm. Uzklausot un analizējot dzīvesstāstus, pētām, kā dažādās paaudzēs un etniskajās grupās ir mainījusies nacionālās identitātes un kulturālās piederības izpratne. Balstāmies uz mūsu iepriekš veikto pētījumu par romu, krievu un latviešu dzīvesstāstiem, īpašu uzmanību pievēršot vērtību sistēmas maiņai sociālo nosacījumu ietekmē.
Nacionālās mutvārdu vēstures datu bāzes katalogs publiski pieejams portālā:
http://garamantas.lv/lv/site/search?search=NMV+kr%C4%81jums
Savukārt, pētījuma process un rezultāti pieejami portālos:
www.dzivesstasts.lv
un
https://atminuparnese.blogspot.com/

Iespējamie risinājumi

Kādu problēmu projekts (rezultāti, metode) nākotnē varētu atrisināt?

Akadēmiska dažādu paaudžu izpēte sākotnēji nacionālā un vēlāk starptautiskā līmenī var būtiski papildināt izpratni par paaudžu savstarpējo ietekmi un nozīmi; veicināt sapratni un toleranci, kā arī vairot sabiedrības zināšanas par vecāko paaudžu vērtību sistēmu un to atmiņu pārnesi.
Pieteiktais pētījums orientēts uz starppaaudžu atmiņu pārnesi ar mērķi:

  • noteikt paaudzes atmiņas saikni ar vēsturisko notikumu pieredzi, kolektīvo atmiņu, kā arī kopējo vērtību sistēmu;
  • analizēt, sistematizēt un zinātniski aprakstīt tādas pētnieciskās tēmas, kā – paaudzes pašapziņa, vērtības un piederības izjūta; paaudzes rīcībspēja un dzīves stratēģijas dramatisku notikumu iespaidā; paaudzes atmiņu kultūra, kā arī stāstu migrācija starp paaudzēm vienas ģimenes, kopienas vai laika biedru grupas atmiņu repertuārā;
  • skaidrot, kā vēsturiski pārrāvumi, lūzumi valsts dzīvē iezīmē paaudzes identitāti atmiņu stāstos;
  • noteikt, kādas vēl pazīmes bez dzimšanas laika un vēsturiskās pieredzes liek cilvēkam apzināties savu piederību noteiktai paaudzei;
  • izpētīt, kā iepriekšējo paaudžu pieredze tiek transformēta atbilstoši laikabiedru kolektīvās atmiņas ietekmei, kā, pārvietojoties no paaudzes uz paaudzi, atmiņu stāsti kolektīvajā atmiņā abstrahējas, iegūst mītisku formu;
  • raksturot kolektīvās atmiņas ietekmi uz paaudzes rīcību, uzvedību, reakciju kritiskās situācijās, kā atmiņu pārnesē starp paaudzēm iezīmējas gan etniskās atšķirības, gan līdzības vienotā valsts telpā.
  • Pētījums ļaus labāk saprast paaudzes atmiņas saistību ar cilvēku šodienas uzvedību. Tas palīdzēs labāk saprast pagātni, kā arī pavērs jaunas perspektīvas mūsdienu problēmu pētīšanai.

Sadarbība

  • Nacionālās mutvārdu vēstures krājums ir ievērojams Eiropas mērogā – ar vairāk nekā 4500 mutvārdu liecībām, kur skaņu ierakstu apkopojums sniedz plašu pārskatu par Latvijas iedzīvotāju pieredzi 20. – 21. gadsimtā. Pats krājums apliecina pētnieku ciešo saikni un sadarbību ar sabiedrību, jo top, pateicoties cilvēku atsaucībai, brīvprātīgai līdzdalībai, sniedzot savas personīgās atmiņas pētniekiem saglabāšanai.
  • LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieki ir dibinājuši nevalstisko organizāciju – Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociāciju “Dzīvesstāsts”, kur iesaistās ikviens, kurš vēlas piedalīties dzīvesstāstu krājuma papildināšanā, izmantošanā pētījumiem vai publikācijām.
  • Zinātniskās sadarbības partneri:
  • Tartu Universitāte, Stokholmas Universitāte, Somijas Mutvārdu vēstures apvienība (FOHN), Liepājas Universitāte, Daugavpils Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Latvijas Kultūras akadēmija, LU Literatūras, mākslas un folkloras institūts, LU Humanitāro zinātņu fakultāte, Latvijas Antropologu biedrība, LU Lībiešu institūts.
  • Sabiedriskie partneri:
  • Latvijas Nacionālā bibliotēka, LU Bibliotēka, Rīgas 84. vidusskola, Vaiņodes vidusskola, bibliotēkas Talsos, Kuldīgā, Rēzeknē, Liepājā u.c.; Ventspils muzejs, Okupācijas muzejs, Latvijas Kara muzejs, “Latvieši pasaulē” – muzejs un pētniecības centrs, u.c.
  • Sabiedriskais atbalsts saņemts no:
  • NORDPLUS programmas, Valsts Kultūrkapitāla fonda, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta, Pasaules brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda.

Kopsavilkums

Latvijā kopš 1992. gada ir izveidojusies spēcīga mutvārdu vēstures pētniecības tradīcija, kas balstās uz vairāk nekā 4500 biogrāfiskajām intervijām Nacionālajā Mutvārdu vēstures (NMV) krājumā LU Filozofijas un socioloģijas institūtā, Rīgā. Uzkrātais materiāls nodrošina bāzi pētījumiem par dzīvesstāstu saturu un formu, par attiecībām starp atmiņu un sociāliem mītiem un to saistību ar etnicitāti vai dzimti. Tomēr – līdz šim maz uzmanības pievērsts individuālās pieredzes, kolektīvās atmiņas un sociālās traumas transformācijām paaudžu kontekstā. Pieteiktais projekts orientēts uz vairāku paaudžu dzīvesstāstu izpēti, lai noteiktu atmiņu izmaiņas laikā un mijiedarbībā starp paaudzēm. Paredzēts dokumentēt un analizēt atmiņas, ko stāsta pēcteči tiem vecākiem vai vecvecākiem, kuru atmiņas atrodamas NMV krājumā. Tas ļaus sekot, kā tiešās pieredzes atmiņa pārtop par dzirdētiem nostāstiem un simboliskiem naratīviem nākamo paaudžu apziņā. Paralēli tiks analizēti paaudžu pašapziņas strukturālie un ētiskie komponenti 1930. un 1980. gados dzimušo Latvijas iedzīvotāju dzīvesstāstos. Projekta gaitā, uzklausot un analizējot dzīvesstāstus, tiks parādīts, kā dažādās paaudzēs un etniskajās grupās ir mainījusies nacionālās identitātes un kulturālās piederības izpratne. Balstīsimies uz mūsu iepriekš veikto pētījumu par krievu un latviešu dzīvesstāstiem, īpašu uzmanību pievēršot vērtību sistēmas maiņai sociālo nosacījumu ietekmē.

Projekts atbilst 5. prioritārajam zinātnes virzienam “Latvijas valstiskums, valoda un vērtības, kultūra un māksla”, risinot trīs pētniecības problēmas atbilstoši LR IZM definētajiem horizontālajiem izaicinājumiem humanitārajās un sociālajās zinātnēs: 1) Latvijas vēsture valstiskuma un eiropeisko vērtību kontekstā: tiks analizēta starppaaudžu atmiņu pārnese un faktori, kuri ietekmē paaudzes identitātes un naratīvu veidošanos – atmiņu saikne ar vēsturisko notikumu pieredzi, kolektīvo atmiņu un vērtību sistēmu; tiks pētīta atmiņu nozīme sabiedrības adaptēšanās spējās krasām sociāli politiskām pārmaiņām; 2) sabiedrības polarizācija: ierosinātais starppaaudžu dialogs sekmēs izpratni par Latvijas valstiskumu, vienlaikus tiks pētīti sabiedrību vienojošo vērtību stabilizācijas mehānismi; 3) zināšanu un tehnoloģiju pārnese: akadēmiskie un publiskie pasākumi vairos zināšanu bāzi un izpratni par aktuāliem sociāliem procesiem kā Latvijas, tā ārvalstu akadēmiskajā vidē.

Projektu konkurss

Fundamentālo un lietišķo pētījumi projektu 2018. gada 1. konkurss

Projekta īstenošanas zinātniskā un sociālā ietekme ir apkopota pārskatā[PDF]

Projekta rezultāti [PDF]