Dzīve līdzās ostai: ekonaratīvi, vietējā vēsture un vides aktīvisms Daugavas lejtecē

Statuss:

Noslēdzies

Publicēts: 08.08.2021.

Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekti (FLPP) Lauksaimniecības, meža un veterinārās zinātnes

Sākums 07/2018 Noslēgums 08/2021

Projekta numurs
- lzp-2018/1-0446
Finansējums
- 299997 EUR
Projekta vadītāja
- Dace Bula, e-pasts: dace.bula@lulfmi.lv
Projektu realizējošā institūcijas tīmekļa vietne:
- lulfmi.lv/Dzive-lidzas-ostai
- @DziveLidzasOstai
Projektu realizējošā institūcija:
- Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts

Zinātnes nozare

Humanitāro un mākslas zinātņu nozare

Labums sabiedrībai

Kā ikdienā sabiedrība varēs izmantot projekta secinājumus vai rezultātus?

Pulcējot naratīvu, vides zinātnes, mutvārdu vēstures, antropoloģijas un socioloģijas pētniekus, projekta pētnieki sniegs atbildes uz vairākiem jautājumiem: Kā cilvēki dzīvo līdzās ostai? Kā apkaimes novietojums ietekmē viņu ikdienas gaitas? Kādas vides pārmaiņas notikušas Daugavas lejtecē? Kā šīs pārmaiņas atbalsojas cilvēku pieredzē un mutvārdu vēsturē? Kādas vērtības iedzīvotāji saista ar vidi un vides kvalitāti? Kā cilvēka un vides attiecības atklājas stāstos? Kā vides aktīvisms sekmē vietējo kopienu saliedēšanos, to rīcībspēju un ietekmi vides pārvaldībā?

Inovācija

Kas šajā projektā ir jauns?

eWING projekts Latvijas pētniecības un kultūras telpā ienes un nostiprina veidu, kā pētniecības procesā darboties kopā ar sabiedrību, veidojot un radot materiālu gan pētniecībai, gan saistošā un pieejamā veidā nododot to tālāk vispārējai izziņai. Pirmo reizi Latvijā tiek veidots zinātniskām metodēm pētāms autobiogrāfisko tekstu korpuss, vienlaikus uz tā bāzes nodrošinot patstāvīgas un tiešsaistē tūlītēji pieejamas arhīva kolekcijas izveidošanu. Projekta novitāte ir arī dzīves pierakstīšanas tradīcijas aktualizēšana un daudzpusīga izpēte, kas iepriekš nav veikta. Metodoloģiski šis ir viens no pirmajiem projektiem, kas digitālajās humanitārajās zinātnēs aprobētas datoranalīzes metodes pielieto autobiogrāfisku tekstu analīzē.

Sadarbība
- Biedrība “Kundziņsala”’;
- Vecmīlgrāvja attīstības biedrība;
- Bolderājas grupa;
- Mangaļsalas iedzīvotāju biedrība;
- Rīgas domes Attīstības departaments;
- UrbCultural Planning;
- Free Riga;
- COST Action CA18126 ‘Writing Urban Places’.

Kopsavilkums

Pievienojoties pieaugošajai humanitāro zinātņu interesei par cilvēka un vides attiecībām, projekta mērķis ir pētīt Rīgas ostai kaimiņos mītošo kopienu dzīvi un stāstus. Būdamas uzticīgas savai dzīvesvietai un vēsturiskajām identitātēm, šīs kopienas ilgstoši pakļautas pārmaiņām, kas ietekmē gan to dzīvesveidu, gan vides kvalitāti. Baltijas zvejniecības lejupslīde un ostas industrializācija pēdējo desmitgažu laikā ievērojami pārvērtušas kādreizējos zvejniekciemus un salas, kas iedzīvotājiem nodrošināja saikni ar dabu, brīvu piekļuvi ūdeņiem. Kā cilvēki uztver un apcer savas dzīvestelpas pārveidi? Kā reaģē uz negribētajām pārmaiņām? Kāda ir kopienu dzīvesspēja? Projekts pievērsīsies gan stāstiem, gan rīcībai. Īpaša vērība tiks veltīta nostalģijai un ekoloģisko draudu stāstiem, kas ir tipiski Daugavas lejteces iedzīvotāju naratīvu repertuāram un mutvārdu vēsturei. Kā tie sadzīvo vai sacenšas ar laikmetam raksturīgo progresa vēstījumu? Uzmanības centrā būs arī dažādās kopienu aktivitātes formas – simboliskās un praktiskās, ar kurām tās rauga pretoties savam dzīvesveidam un videi nevēlamām pārmaiņām.

Projektam paredzēta gan zinātniska, gan sociāla ietekme; tas atsaucas uz vairākiem Latvijas zinātnei nākamajā periodā (2018- 21) izvirzītajiem prioritārajiem izaicinājumiem. Projekta pētnieciskie rezultāti (zinātniskās publikācijas, referāti) būs ieguldījums jauna starpdisciplināra virziena – vides cilvēkzinātņu – attīstībā Latvijā. Iesaistot pētījumā vietējās kopienas un nevalstiskās organizācijas un izmantojot uz sabiedrību vērstas zināšanu pārneses formas (publiskas diskusijas, līdzdalīga izpēte, populārznātniskas publikācijas), tiks veicināts kopienu dialogs ar vides politikas veidotājiem un sniegts atbalsts apkaimju identitātēm. Tas atbilst tādiem humanitāro un sociālu zinātņu prioritārajiem virzieniem kā: sabiedrības kultūras, identitāšu un adaptēšanās spēju izpēte, iekļaujošas sabiedrības veicināšana, vides un kopienu ilgtspēja, dzīves kvalitāte un sociālā aizsardzība.