Kādu problēmu projekts (rezultāti, metode) nākotnē varētu atrisināt?

– Akadēmiska dažādu paaudžu izpēte sākotnēji nacionālā un vēlāk starptautiskā līmenī var būtiski papildināt izpratni par paaudžu savstarpējo ietekmi un nozīmi; veicināt sapratni un toleranci, kā arī vairot sabiedrības zināšanas par vecāko paaudžu vērtību sistēmu un to atmiņu pārnesi.
Pieteiktais pētījums orientēts uz starppaaudžu atmiņu pārnesi ar mērķi:
* noteikt paaudzes atmiņas saikni ar vēsturisko notikumu pieredzi, kolektīvo atmiņu, kā arī kopējo vērtību sistēmu;
* analizēt, sistematizēt un zinātniski aprakstīt tādas pētnieciskās tēmas, kā – paaudzes pašapziņa, vērtības un piederības izjūta; paaudzes rīcībspēja un dzīves stratēģijas dramatisku notikumu iespaidā; paaudzes atmiņu kultūra, kā arī stāstu migrācija starp paaudzēm vienas ģimenes, kopienas vai laika biedru grupas atmiņu repertuārā;
* skaidrot, kā vēsturiski pārrāvumi, lūzumi valsts dzīvē iezīmē paaudzes identitāti atmiņu stāstos;
* noteikt, kādas vēl pazīmes bez dzimšanas laika un vēsturiskās pieredzes liek cilvēkam apzināties savu piederību noteiktai paaudzei;
* izpētīt, kā iepriekšējo paaudžu pieredze tiek transformēta atbilstoši laikabiedru kolektīvās atmiņas ietekmei, kā, pārvietojoties no paaudzes uz paaudzi, atmiņu stāsti kolektīvajā atmiņā abstrahējas, iegūst mītisku formu;
* raksturot kolektīvās atmiņas ietekmi uz paaudzes rīcību, uzvedību, reakciju kritiskās situācijās, kā atmiņu pārnesē starp paaudzēm iezīmējas gan etniskās atšķirības, gan līdzības vienotā valsts telpā.
Pētījums ļaus labāk saprast paaudzes atmiņas saistību ar cilvēku šodienas uzvedību. Tas palīdzēs labāk saprast pagātni, kā arī pavērs jaunas perspektīvas mūsdienu problēmu pētīšanai.

– Nacionālās mutvārdu vēstures krājums ir ievērojams Eiropas mērogā – ar vairāk nekā 4500 mutvārdu liecībām, kur skaņu ierakstu apkopojums sniedz plašu pārskatu par Latvijas iedzīvotāju pieredzi 20. – 21. gadsimtā. Pats krājums apliecina pētnieku ciešo saikni un sadarbību ar sabiedrību, jo top, pateicoties cilvēku atsaucībai, brīvprātīgai līdzdalībai, sniedzot savas personīgās atmiņas pētniekiem saglabāšanai.
LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieki ir dibinājuši nevalstisko organizāciju – Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociāciju “Dzīvesstāsts”, kur iesaistās ikviens, kurš vēlas piedalīties dzīvesstāstu krājuma papildināšanā, izmantošanā pētījumiem vai publikācijām.
Zinātniskās sadarbības partneri:
Tartu Universitāte, Stokholmas Universitāte, Somijas Mutvārdu vēstures apvienība (FOHN), Liepājas Universitāte, Daugavpils Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Latvijas Kultūras akadēmija, LU Literatūras, mākslas un folkloras institūts, LU Humanitāro zinātņu fakultāte, Latvijas Antropologu biedrība, LU Lībiešu institūts.
Sabiedriskie partneri:
Latvijas Nacionālā bibliotēka, LU Bibliotēka, Rīgas 84. vidusskola, Vaiņodes vidusskola, bibliotēkas Talsos, Kuldīgā, Rēzeknē, Liepājā u.c.; Ventspils muzejs, Okupācijas muzejs, Latvijas Kara muzejs, “Latvieši pasaulē” – muzejs un pētniecības centrs, u.c.
Sabiedriskais atbalsts saņemts no:
NORDPLUS programmas, Valsts Kultūrkapitāla fonda, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta, Pasaules brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda.