Kopš premjerministra Krišjāņa Kariņa valdības nākšanas pie varas 2019.gada sākumā Latvija sākusi īstenot vērienīgu klimata politiku, izvirzot mērķi līdz 2050.gadam kļūt par klimatneitrālu valsti. Tomēr sabiedrības atbalsts šādai politikai ir vājš. Tikai 11% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka klimata pārmaiņas ir nopietnākā problēma pasaulē, un tikai 4% iedzīvotāju uzskata, ka tās ir svarīgākais Latvijai risināmais jautājums. Pētījuma mērķis ir mazināt plaisu starp politiskās elites un sabiedrības apņemšanos iesaistīties klimata pārmaiņu mazināšanā. Pamatojoties uz pārliecību, ka ne vien zinātniski fakti un likumdošana, bet arī naratīvi, kas izplatās sabiedrībā, ir svarīgi rīcībai (vai bezdarbībai), pētījumā galvenā uzmanība tiks pievērsta rīcības diskursīvajai pusei.