Saistībā ar Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu reorganizāciju un likvidāciju[1] no 2022. gada 1. janvāra Latvijas Zinātnes padome (LZP) pārņems tās zinātnes un pētniecības politikas atbalsta funkcijas, kuras šobrīd īsteno Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) Zinātnes un pētniecības politikas atbalsta departaments, tajā skaitā PostDoc programmas pārvaldību, starptautisko sadarbības programmu pētniecībā veidošanu un uzraudzību, Latvijas zinātnieku iesaisti Eiropas Komisijas finansētās partnerībās un ES ietvarprogrammas “Apvārsnis Eiropa” Nacionālā kontaktpunkta funkcijas. Reorganizācija stiprinās un palielinās LPZ kopējo kapacitāti, pārņemot VIAA uzkrāto pieredzi programmu un projektu īstenošanā.
LZP galvenās 2022. gadam noteiktās prioritātes ir: cilvēkresursu attīstības veicināšana, IKT vides uzlabošanas pasākumi, t.sk. izveidojot jaunu mūsdienu prasībām atbilstošu un lietotājam draudzīgu projektu iesniegumu izvērtēšanas un projektu administrēšanas sistēmu, kas nodrošina iespējas iegūt un mainīt sistēmā uzkrātos datus, LZP normatīvo aktu bāzes pilnveidošana, kā arī sadarbības intensificēšana ar zinātnisko sabiedrību caur LZP ekspertu komisijām un Konsultatīvo zinātnieku padomi.
LZP Konsultatīvās zinātnieku padomes priekšsēdētājs Tālis Juhna norāda: “LZP apsaimnieko valsts lielāko zinātnes projektu budžetu, veidojot projektu uzsaukumus visās zinātnes jomās. Tāpēc LZP piedāvātie projektu veidi un to pārvaldība būtiski ietekmē Latvijas zinātnes un inovācijas attīstību. LZP līdz 2021. gadam ir veikusi daudzas svarīgas izmaiņas organizācijas struktūras pilnveidošanā un pētniecisko projektu konkursu organizēšanā, veidojot tos saskaņā ar Eiropas Savienības pētniecisko projektu principiem. Tiek nodrošināta starptautiska, neatkarīga projektu ekspertīze, projektu izvērtēšanas process ir ātrāks un ar zemākiem administratīviem izdevumiem kā citur. Lai nodrošinātu līdzvērtīgu pieeju projektu administrēšanai citām programmām, ir jāturpina LZP veidot kā centrālo zinātnisko projektu ekspertīzes vietu. Vienlaicīgi ir nepieciešams uzlabot LZP iekšējās kontroles vadības procesus. Zinātniskā sabiedrība, sagaidot profesionālu, efektīvu un caurspīdīgu LZP darbību, nevar piekrist nelietderīgam birokrātijas pieaugumam. Kvalitātes kontrolei ir jābalstās uz sasniegto rezultātu pārbaudi pēc būtības, nevis uz projekta vadības procesu sarežģīšanu. Līdz ar to LZP projektu rezultātu un finansējuma kontroles pasākumi ir jāstiprina, veicinot audita un pašnovērtējuma principus. Tāpat būtiski jāpilnveido projektu informācijas sistēma, jo tā neatbilst mūsdienu prasībām attiecībā uz lietotāju ērtumu un datu drošību. Sistēmai ir jākļūst lietotājiem draudzīgākai un jānodrošina projektam nepieciešamo datu apmaiņa ar citām nacionālajām informācijas sistēmām. Tas palielinās LZP darbības efektivitāti un atvieglos projektu pieteicēju darbu”.
Valsts kontrole 2021. gada 16. decembrī publicējusi revīzijas ziņojumu par Latvijas Zinātnes padomes (LZP) darbu “Vai pētījumu projektu plānošana un konkursu organizēšana atbilst tiesību aktiem un veicina zinātnes politikas mērķu sasniegšanu?”, kurā norādītas nepilnības saistībā ar LZP darbu saistīto normatīvo aktu bāzi, kā arī informācijas sistēmām. Valsts kontrole ir norādījusi arī virkni ieteikumu, kas saistās ar dažāda veida iekšējo kārtību izstrādi un LZP IKT vides uzlabošanu, kam LZP piekrīt un tas jau ir paredzēts nākotnes plānos. LZP, atbilstoši mērķim īstenojot valdības deleģētās funkcijas, t.sk nodrošināt nozarei finansējumu pētījumu veikšanai, par prioritāti izvirzījusi to, lai nozare savlaicīgi saņemtu finansējumu un īstenotu projektus, rēķinoties ar samērīgu birokrātisko slogu..
LZP ieskatā, projektu vērtēšanas process ir nodrošināts atbilstoši procedūrām, iesaistot ārvalstu ekspertus. Saskaņā ar Valsts kontroles veiktās aptaujas datiem, 98% ārvalstu ekspertu pozitīvi vērtē sadarbību ar LZP projektu vērtēšanas procesā. Aptaujā, kurā piedalījās 229 ārvalstu eksperti, 85% respondentu sadarbībai ar LZP liek visaugstāko novērtējumu. Nepilnības LZP darbībā ir radušās informācijas sistēmas darbības traucējumu un ierobežojumu dēļ, kas neļauj pilnvērtīgi veikt darbu, kā arī lielā darba apjoma un intensitātes dēļ. Ļoti lielais projektu pieteikumu skaits būtu skaidrojams ar nozarei jau ilgstoši trūkstošo finansējums.
Kopš 2018. gada ierobežota finansējuma un cilvēkresursu apstākļos LZP īsos termiņos ir organizējusi sešus fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu (FLPP) konkursus (kopā 2643 projektu iesniegumi) un vienpadsmit valsts pētījumu programmas (VPP) konkursus, tādējādi dodot zinātniekiem iespēju īstenot savus pētījumus, paralēli ir izpildījusi lielu skaitu citu funkciju, kas saistītas ar Latvijas zinātnes jomas attīstību un projektu uzraudzību, tai skaitā zinātnes komunikāciju, zinātnieku viedokļa pārstāvēšanu un arī finansējuma uzraudzību.
Šogad LZP ir izsludinājusi vairākus projektu konkursus un līdz ar to ir būtiski pieaudzis iesniegto projektu pieteikumu skaits. 2021. gadā saņemts rekordliels FLPP pieteikumu skaits – 579 iesniegumi, kā arī izsludinātas divas VPP. LZP zinātniskās ekspertīzes procesos piemēro ietvarprogrammas “Apvārsnis 2020” pamatprincipus, galveno uzsvaru liekot tieši uz zinātniskās kvalitātes kritērijiem, lai nodrošinātu finansējuma piešķiršanu izcilākajiem projektiem un veicinātu Latvijas zinātnes telpas attīstību.
LZP darbība orientēta uz izcilību pētniecībā, tāpēc, neskatoties uz daudzām pārmaiņām, finansējuma un cilvēkresursu trūkumu, kā arī īsiem izpildes termiņiem, LZP strādā, lai pētniecības projektu konkursi noritētu ar fokusu uz rezultātu, vienlaikus nodrošinot konkursu vērtēšanas un īstenošanas procesu objektivitāti. LZP pateicas Valsts kontrolei par darba izvērtējumu un priekšlikumiem, kas palīdzēs LZP pilnveidot iestādes darbu un strukturētāk pildīt savas funkcijas.
[1] https://likumi.lv/ta/id/313641-par-izglitibas-un-zinatnes-ministrijas-padotiba-esoso-valsts-parvaldes-iestazu-reorganizaciju-un-likvidaciju